piektdiena, 2018. gada 20. aprīlis

Uzticēties un paļauties.

Uzticēties un paļauties.

Apmēram pirms gada es jautāju kādai klostermāsai Krakovā-Lagevņikos par kāda viena vārda nozīmi. Jo teikums "Jēzu, es uzticos Tev" poliski skan "Jezu, ufam Tobie". Kā pārtulkot šo vārdu "ufam" uz latviešu valodu? Jo nepietiek vienkārši pārtulkot ar tādu vai citu vārdu, bet pārtulkot tā, lai teoloģiski būtu tāds pats saturs.

Šī klostermāsa, kura protams nesaprot latviešu valodu, man atbildēja, ka vārdā "ufam" ir divi aspekti. Pirmais ir uzticēšanās Dievam un otrais - paļāvība uz Dievu. Lūk, tādā veidā es uzzināju, ka "uzticēties" un "paļauties" - šie abi vārdi - var būt lietoti, lai tulkotu vārdu "ufam" uz latviešu valodu.

Šī cilvēka - uzticēšanās un paļāvības - nostāja pret Dievu ir kaut kas visbūtiskākais, jo pats Kungs Jēzus kādreiz teica Māsai Faustīnei (Dienasgrāmatā, nr. 1777):

Ātrāk debess un zeme [pazustu], nekā dvēseli, kas paļaujas, neapņemtu Mana žēlsirdība.

Mēs saprotam to, ka nepietiek vienu vai dažas reizes dzīvē uzticēties Dievam. Bet vajadzīga ir šī nemitīga paļāvības nostāja. Praktizējot Dieva žēlsirdības godināšanu, ticīgais cilvēks katru dienu vieno savus upurus ar Jēzus Kristus Upuri, un tādā veidā aktīvi līdzdarbojas ar Dievu pasaules pestīšanā.

Un vēl viena cita lieta. Dažas fotogrāfijas no sv. Māsas Faustīnes dzimtas draudzes, kur pieminēja beatifikācijas 25. gadu gadadienu: