Svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas dzīves kalendārs

Svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas dzīves kalendārs

25.08.1905.

Glogovecas (Głogowiec) ciematā, Mariannas un Staņislava Kovaļsku ģimenē piedzima trešais bērns.

27.08.1905.

Kristības sv. Kazimira draudzē Svinicēs Varckēs (Świnice Warckie), kuru dalīja pr. Juzefs Hodyņskis. Kovaļsku bērnam iedeva vārdu Helēna; krustvecāki bija: Konstantijs Bednāreks un Marianna Ševčika (Ščepaņaka).

1912.

Pirma Dieva mīlestības pieredze; maza Helēna tika uzaicināta uz pilnīgāku dzīvi vēsperu laikā draudzes baznīcā Svinicēs Varckēs.

1914.

Helēnas Kovaļskas pirmā svētā Komūnija no pr. Romana Pavlovska - draudzes prāvesta Svinicēs Varckēs - rokām.

1917.

Helēnas Kovaļskas mācīšanas sākums pamatskolā Svinicēs Varckēs.

1921.

 Helēnas Kovaļskas darba (kā kalpotājas) sākums Aleksandrovā Ludzkā.

1922.

Helēnas Kovaļskas atgriešanās no Aleksandrovas Ludzkas; Helēna atklāj vecākiem vēlmi iestāties klosterī. Vecāki pretojās.

1922., rudens

Helēna Kovaļska brauc uz Ludzu (Łódź), lai meklētu darbu. Kalpošana dažās darbavietās

Jūlijs 1924.
Helēna Kovaļska brauc uz Varšavu, lai iestātos klosterī. Viņa strādā netālu no Varšavas.
1.08.1925.
Helēnas Kovaļskas iestāšanās Žēlsirdības Dievmātes māsu kongregācijā Varšavā, Žitņas ielā.
Augusts 1925.
Postulante Helēna Kovaļska brauc uz Kongregācijas atpūtas māju Skolimovā, lai uzlabotu veselību.
1925
Helēnas Kovaļskas postulāts Kongregācijas mājās Varšavā māsas Jaņīnas Bartkevičas vadībā.
23.01.1926.
Postulante Helēna Kovaļska brauc uz Krakovu, lai pabeigtu postulātu un lai sagatavotos dzīvei Kongregācijā caur divu gadu noviciātu māsas Malgožatas Gimbutas un māsas marijas Juzefas Bžozas vadībā.
30.04.1926.
Helēna Kovaļska saņem habitu un vārdu Kongregācijā: Faustīne (Faustyna).
20.04.1928.
Māsa Faustīne sāka rekolēkcijas pirms saviem pirmiem svētsolījumiem.
30.04.1928.
Māsas Faustīnes pirmie svētsolījumi (šķīstības, nabadzības un paklausības) salikti uz gadu un katru gadu atjaunoti līdz mūžīgiem svētsolījumiem.
31.10.1928.
Māsa Faustīne brauc uz Varšavu, lai strādātu virtuvē.
21.02.1929.
Māsa Faustīne brauc uz Viļņu.
11.06.1929.
Māsa Faustīne atgriežas no Viļņas uz Varšavu.
7.07.1929.
Māsa Faustīne brauc uz Kiekži (Kiekrze), lai strādātu virtuvē.
Oktobris 1929.
Māsa Faustīne ir Varšavā.
Maijs-jūnijs 1930.
Māsa Faustīne brauc uz Plocku (Płock).
22.02.1931.
Māsas Faustīnes dzīvē sākas pravietiskā misija. Žēlsirdīgā Jēzus pirmā vīzija un svētbildes gleznošanas pavēle.
Februāris 1931.
Kunga Jēzus pavēle dibināt Dieva Žēlsirdības svētkus pirmajā svētdienā pēc Lieldienām.
Novembris 1932.
Māsa Faustīne brauc uz Varšavu.
Novembris 1932.
Rekolekcijas. Māsas Faustīnes grēksūdze pie t. Edmunda Eltera SJ un pirma atklāsmju pārdabiskas izcelsmes apstiprināšana.
18.04.1933.
Māsa Faustīne brauc uz Krakovu.
1.05.1933.
Māsas Faustīnes mūžīgie svētsolījumi.
23.05.1933.
Māsa Faustīne brauc no Krakovas uz Viļņu, pa ceļu kādu laiku ir Čenstohovā (Częstochowa).
25.05.1933.
Māsa Faustīne sāk savus pienākumus klostera dārzā Viļņā.
Jūnijs 1933.
Māsas Faustīnes pirmas tikšanās ar biktstēvu pr. Mihalu Sopočko, garīgo tēvu Viļņā, kas - pēc Dieva gribas - bija Māsas palīgs pravietiskas misijas izpildīšanā.
2.01.1934.
Māsa Faustīne kopā ar priekšnieci m. Irēnu Kžižanovsku pirmo reizi bija gleznotāja Eugeņuša Kazimirovka darbnīcā.
29.03.1934.
Māsa Faustīne uzrakstīja savas dzīves uzupurēšanas aktu par grēciniekiem, sevišķi par šīm dvēselēm, kuras zaudēja paļāvību uz Dieva žēlsirdību.
Jūnijs 1934.
Tika pabeigti visi darbi saistīti ar Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes gleznošanu Eugeņuša Kazimirovska darbnīcā. Māsa Faustīne raudāja, ka Jēzus uz šīs svētbildes nav tik skaists, kādu Viņu redzēja.
26.-28.04.1935.
Pirmo reizi Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes publiska uzstādīšana Ostrā Bramā, Viļņā.
13.-14.09.1935.
Māsai Faustīnei tika atklāts Dieva žēlsirdības kronītis.
21.03.1936.
Māsa Faustīne izbrauca no Viļņas uz Varšavu.
12.05.1936.
Māsa Faustīne atbrauca uz Krakovu.
1936.-1937.
Arvien lielākas problēmas ar veselību. Māsa Faustīne bieži ārstējas slimnīcās.
14.04.1937.
Māsas Faustīnes izdziedināšana brīnumainā veidā. Jēzus teica: 'Ej un saki priekšniecei, ka tu esi vesela'.
4.05.1937.
Māsa Faustīne saņem atļauju no ģenerālas priekšnieces pamest Kongregāciju, bet lielo garīgo tumsību dēļ neizpilda atļauju, saprot, ka tajā nav Dieva gribas.
20.05.1937.
Māsa Faustīne atgriežas stāvoklī no laika pirms izdziedināšanas, jo grib kalpot Dievam tādā stāvoklī, kādā Jēzum patīk.
27.09.1937.
Sarunas ar izdevniecību Krakovā, lai izdotu Žēlsirdīgā Jēzus svētbildītes.
Oktobris 1937.
Žēlsirdības Staundas atklāsme klosterī Krakovā-Lagevnīkos.
17.09.1938.
Māsa Faustīne atgriežas no slimnīcas uz klosteri Lagevnīkos.
22.09.1938.
Māsa Faustīne, pēc Kongregācijas tradīcijas, atvainojās māsām par savām nepilnībām.
26.09.1938.
Māsas Faustīnes pēdējas tikšanās ar pr. Mihalu Sopočko (svētīgais); teica viņam, ka viņa esot vienota ar Debesu Tēvam.
5.10.1938.
Māsas Faustīnes pēdēja grēksūdze pie t. Juzefa Andraša (plkst. 16:00).
Kapelāna pr. Teodora Čaputa un māsu lūgšanas pie mirstošas Māsas Faustīnes gultas.
Māsas Faustīnes aiziešana pie Kunga (plkst. 22:45).
7.10.1938.
Māsas Faustīnes bēres mēneša pirmajā piektdienā un Rožukroņa Dievmātes svētkos. Tika apglabāta klostera dārza kapā.
6.03.1959.
Svētais Krēsls aizliedz izplatīt Dieva Žēlsirdības kultu formās, kuras tika pasniegtas caur Māsu Faustīni.
21.10.1965.
Sākas process par Māsas Faustīnes dzīvi un tikumiem diecēzes līmenī - kard. Karola Voitilas lēmums.
25.11.1966.
Māsas Faustīnes mirstīgie atlikumi tika pārcelti no kapa uz Lagevniku klostera kapelu un ievietoti zem grīdas.
20.09.1967.
Kard. Karols Voitila pabeidza informācijas procesu diecēzes līmenī. Dokumenti tika sūtīti uz Romu.
15.04.1978.
Svētā Krēsla aizliegums jau nav spēkā un drīkst izplatīt Dieva žēlsirdības kultu formās, kuras tika atklātas caur Māsu Faustīni (publicēts 30.06.1978.).
1981.
Māsas Faustīnes Kovaļskas 'Diensgrāmatas' pirma izdošana.
18.04.1993.
Svētais Tēvs Jānis Pāvils II beatificē Māsu Faustīni Kovaļsku svētā Pētera laukumā Romā.
Māsas Faustīnes relikviju atklāšana uz altāra zem Žēlsirdīgā Jēzus brīnumdarītāja svētbildes Dieva žēlsirdības sanktuārijā Krakovā-Lagevnikos.
7.06.1997.
Svētā Tēva svētceļojums uz Dieva žēlsirdības sanktuāriju Krakovā-Lagevnikos, lūgšana Žēlsirdīgā Jēzus brīnumdarītāja svētbildes un svētīgas Māsas Faustīnes relikviju priekšā.
30.04.2000.
Svētais Tēvs Jānis Pāvils II kanonizē Māsu Faustīni Kovaļsku svētā Pētera laukumā Romā. Dieva žēlsirdības svētku dibināšana visā Baznīcā.
17.08.2002.
Svētā Tēva Jāņa Pāvila II otrais svētceļojums uz sanktuāriju Krakovā-Lagevnikos un visas pasaules uzticēšanās Dieva žēlsirdībai bazilikas konsekrācijas laikā.
2005.
Pirmo reizi tika izdotas 'Sv. Māsas Faustīnes vēstules'.
27.05.2006.
Svētā Tēva Benedikta XVI lūgšana Dieva žēslirdības sanktuārijā Krakovā-Lagevnikos Žēlsirdīgā Jēzus brīnumdarītāja svētbildes un svētīgas Māsas Faustīnes relikviju priekšā.


tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.
no www.faustyna.pl

Žēlsirdības kulta izplatīšana

Žēlsirdības kulta izplatīšana

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +  Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

"'Dvēseles, kuras izplata Manas žēlsirdības godu, Es sargāju visu dzīvi, kā maiga māte savu zīdaini, bet nāves stundā Es tām nebūšu Tiesnesis, bet gan žēlsirdīgais Pestītājs' (Dienasgrāmata 1075). Tādu apsolījumu Kungs Jēzus deva visiem, kuri jebkurā veidā sludinās Viņa žēlsirdību, izplatīs Viņa godu. Priesteri var priecāties par vēl vienu apsolījumu, kurā: 'Nocietināti grēcinieki atgriezīsies viņu vārdu dēļ, kad viņi runās par Manu neizdibināmo žēlsirdību, par žēlumu, kāds Manā sirdī ir pret viņiem. Priesteriem, kuri sludinās un slavēs Manu žēlsirdību, Es došu brīnumainu spēku un svaidīšu viņu vārdus, un aizkustināšu sirdis, uz kurām viņi runās' (Dienasgrāmata 1521). Šie apsolījumi liecina par to, cik liela nozīme ir Žēlsirdības goda izplatīšanai, jo Jēzus apsola visiem, kuri uzņemas šo uzdevumu, mātišķu aizsardzību dzīvē un nāves brīdī. Tātad, žēlsirdības goda izplatīšana ir viens no Dieva Žēlsirdības godināšanas veidiem, kopā ar Žēlsirdības svētbildi, ar Dieva Žēlsirdības svētkiem, ar Kronīti un Žēlsirdības stundu, jo arī šī prakse tika saistīta ar Jēzus apsolījumiem, kas var nest labumu visiem.

Žēlsirdības goda izplatīšanai jeb Dieva žēlsirdības noslēpuma, kas vispilnīgāk atklāts krustā sistajā un augšāmceltajā Kristū, sludināšanai caur dzīves liecību, caur darbiem, vārdiem un lūgšanu ne tikai jārāda ceļš uz skaistu un laimīgu dzīvi virs zemes, bet arī un varbūt vispirms, ir jākalpo pestīšanas un pasaules svētdarīšanas darbam un jāved uz cilvēces sagatavošanu Kristus otrreizējai atnākšanai uz zemi. 'Manas žēlsirdības sekretāre, - teica Kungs Jēzus Māsai Faustīnei - raksti, runā dvēselēm par šo Manu lielo žēlsirdību, jo tuvu ir briesmīgā diena, Manas taisnības diena' (D. 965). 'Nepārstāj sludināt Manu žēlsirdību' (D. 1521). 'Runā visai pasaulei par Manu neaprakstāmo žēlsirdību' (D. 699). 'Lai visa pasaule iepazīst Manu neizdibināmo žēlsirdību. Tā ir zīme pēdējiem laikiem, pēc tās nāks taisnīgā diena' (D. 848). 'Raksti: iekams Es atnākšu kā taisnīgais Tiesnesis, vispirms atveru līdz galam vaļā Manas žēlsirdības durvis. Kas negrib iet caur žēlsirdības durvīm, tam ir jāiet caur Manas taisnības durvīm' (D. 1146). Tāpēc tik daudzas reizes 'Dienasgrāmatas' lappusēs skan šis neatlaidīgs Kunga Jēzus aicinājums, kas vērsts Māsai Faustīnei, bet caur viņu - visai Baznīcai un pasaulei.

Šis uzdevums - Žēlsirdības vēstījuma sludināšana -  izriet no tā, ka mēs esam apdāvināti jau svētās kristības sakramentā. Tas ir Baznīcas, tātad arī visu ticīgo, pienākums un tiesības. 'Ir pienācis laiks, - teica Svētais Tēvs Jānis Pāvils II Krakovas Bloņās (krakowskie Błonie) 2002. gadā - lai Dieva žēlsirdības vēstījums ielietu cerību cilvēku sirdīs un lai kļūtu par jaunas civilizācijas - mīlestības civilizācijas - dzirksteli'.

1. Dieva žēlsirdības noslēpuma iepazīšana

Dieva žēlsirdīgās mīlestības sludināšanas uzdevums, kas veikts dažādos veidos (dzīvē, ar darbiem, ar vārdu un lūgšanu), vispirms pieprasa nemitīgu šī mūsu ticības visskaistākā noslēpuma iepazīšanu, balstoties uz Svēto Rakstu tekstiem un meklējot šīs mīlestības izpausmes savā dzīvē un visā pasaulē. Tā darīja Māsa Faustīne, kura dzīvojot pēc kongregācijas regulas, sākumā pati pārdomāja Dieva labestību radīšanas un pestīšanas darbā, svētajā Baznīcā, Dieva vārdā un sakramentos, cilvēka aicinājumā uz vienotību ar Dievu jau virs zemes un mūžībā... Viņa centās saskatīt Debesu Tēva mīlošo roku savā ikdienā, visos dzīves notikumos. Tāda Dieva žēlsirdības iepazīšana ļāva viņai apjaust, ka cilvēka dzīvē viss, kas labs, nāk no Dieva un ir Viņa žēlsirdīgās mīlestības dāvana. 'Tava Žēlsirdība - viņa rakstīja <Dienasgrāmatā> - kā zelta diegs vijas cauri visai mūsu dzīvei un uztur kontaktu starp mūsu būtni un Dievu ikvienā līmenī, jo Dievam nekas nav vajadzīgs laimei; tātad viss ir vienīgi Viņa žēlsirdības darbs. No prieka mani jutekļi pamirst, kad Dievs man ļauj dziļāk iepazīt šo savu lielo īpašību, savu neizdibināmo žēlsirdību' (D. 1466). Dieva žēlsirdības iepazīšanu ar prāta un gribas dabiskajiem spēkiem Dievs stiprināja ar kontemplācijas dāvanu, pateicoties kurai tā spēja ieiet šajā noslēpumā neparasti dziļi, lai to auglīgi sludinātu pasaulei.

Lai sekmīgi tuvinātu pasaulei Dieva žēlsirdības noslēpumu - kā māca Māsas Faustīnes dzīves liecība - nepietiek intelektuāli iepazīt šo ticības patiesību, tā ir jāizdzīvo ikdienā. Tāpēc Kungs Jēzus, pamācīdams Māsu Faustīni, daudzreiz mudināja ne tikai pārdomāt Viņa žēlsirdīgo mīlestību un labestību, bet vispirms sekot Viņam žēlsirdības attieksmē pret cilvēkiem. 'Mana meita, - Viņš teica - skaties uz Manu žēlsirdīgo Sirdi un atspoguļo tās žēlumu savā sirdī un darbībā, lai tu, kas sludini pasaulei Manu žēlsirdību, pati tajā degtu' (D. 1688). Paklausīga Jēzus vārdiem, viņa vēlējās visa pārveidoties Žēlsirdībā, būt Viņa dzīvs atspulgs. 'Katrs no Taviem svētajiem atspoguļo sevī vienu no Taviem tikumiem - viņa rakstīja - es vēlos atspoguļot Tavu žēlīgo un žēlsirdības pilno Sirdi, vēlos to cildināt. Ak Jēzu, lai Tava Žēlsirdība ir ierakstīta manā sirdī un dvēselē kā zīmogs, un tā būs mana zīme šajā un nākamajā dzīvē. Cildināt Tavu žēlsirdību ir manas dzīves vienīgais uzdevums' (D. 1242).

2. Žēlsirdības vēstījuma sludināšana

Māsa Faustīne izplatīja Žēlsirdības godu sākumā ar savas dzīves liecību paļāvības uz Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Rūpes par ikdienas izaugsmi šajā garā pieprasa atbilstošu darbu ar sevi, garīgās dzīves izkopšanu, centienus uzticīgi pildīt Dieva gribu un pie katras izdevības darīt labu tuvākajiem. Tāds cilvēks, kas paļaujas uz Dievu (pilda Viņa gribu) un veic žēlsirdības darbus, ir Dieva žēlsirdības dzīvs attēls, jo katrs, kas skatās uz šo zīmi, zina, ka Dievs ir labs, ka ir vērts paļauties uz Viņu un Viņu atdarināt žēlsirdīgā mīlestībā pret cilvēkiem. Sevišķi izteiksmīga ir žēlsirdības apliecināšana tuvākajiem mazās un lielās lietās. Šie darbi ir visstiprākais arguments, kurš palīdz auglīgi sludināt Dieva Žēlsirdības godu. Dzīves liecība šajā garā ir pirmais un galvenais Žēlsirdības goda izplatīšanas veids.

Tomēr nepietiek tikai ar dzīves liecību, vēl ir vajadzīga Dieva žēlsirdības sludināšanas ar vārdu. Māsa Faustīne personīgos kontaktos ar cilvēkiem izmantoja katru iespēju, lai runātu par Dieva labestību un aicinātu uz paļāvību uz Dievu. Viņa sludināja Dieva Žēlsirdības vēstījumu ne tikai ar dzīvo vārdu, bet arī ar rakstīto. Pēc Kunga Jēzus pavēles viņa rakstīja dienasgrāmatu, kurā ierakstīja Dieva lielos darbus, kurus Viņš darīja viņas dzīvē un pasaulē. Caur savu 'Dienasgrāmatu' viņa līdz šai dienai sludina pasaulei Dieva žēlsirdības noslēpumu: stāsta par to, cik labs ir Dievs, cik ļoti Viņš rūpējas par cilvēku, par cilvēka laicīgo un mūžīgo laimi, kā arī aicina paļauties uz Viņa žēlsirdību un veidot savu dzīvi žēlsirdības garā.

Parasti Dieva žēlsirdības sludināšanas uzdevums mums saistās ar publisku uzrunu: ar sprediķi, katehēzi skolā, radio vai televīzijas raidījumu, ar grāmatām vai tekstiem presē u.tml. Tomēr visbiežāk tas mums ir iespējams ikdienišķajā dzīvē, personīgos kontaktos ar otru cilvēku, un mēs to darām vienmēr, kad - līdzīgi Māsai Faustīnei - mūsu sarunās, faktu un notikumu interpretācijā mēģinām saskatīt Dieva labestību, kad spējam ikdienišķās situācijas pārnest ticības līmenī un ieraudzīt tajās Debesu Tēva mīlošo roku arī sāpīgos notikumos un lielās ciešanās. Tāds apustulāts - dzīves ikdienā - nes lielus augļus.

Nākamais Dieva Žēlsirdības goda izplatīšanas veids ir lūgšana, sevišķi Dieva Žēlsirdības godināšanas prakse formās, kuras Jēzus sniedza caur Māsu Faustīni. Katru dienu caur Baznīcas Liturģiju un individuālu Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes godināšanu, caur Dieva Žēlsirdības Kronīša skaitīšanu vai praktizējot lūgšanu Žēlsirdības stundā var pielūgt Dievu Viņa žēlsirdības noslēpumā, izplatīt Viņa godu un izlūgt žēlsirdību pasaulei.

Kungs Jēzus runā arī par to, kādā veidā šo uzdevumu var izpildīt dzīvē. 'Lūgšanas, gavēņus, [...] – Viņš pamācīja Māsu Faustīni - darbus un visas ciešanas tu vienosi ar Manu lūgšanu, gavēni, [...] darbu, ciešanām, tad tiem būs spēks Mana Tēva priekšā' (D. 531). Sevišķa loma Dieva žēlsirdības izlūgšanā ir ciešanām. 'Viena ir cena - Kungs Jēzus viņai teica -, par kuru pērk dvēseles, un tās ir ciešanas, vienotas ar Manām ciešanām uz krusta' (D. 324). 'Katras grēcīgas dvēseles atgriešanās prasa upuri' (D. 961). Jēzus lūdza: 'Man ir vajadzīgas tavas ciešanas dvēseļu glābšanai' (D. 1612). 'Palīdzi Man, Mana meita, glābt dvēseles, vieno savas ciešanas ar Manējām un upurē Debesu Tēvam par grēciniekiem' (D. 1032). Viņš pamācīja, ka ar lūgšanu un ciešanām viņa atpestīs vairāk dvēseļu nekā misionārs tikai ar mācīšanu un sprediķiem' (D. 1767).

Māsai Faustīnei, bet arī visiem tiem, kuri pieņem Dieva Žēlsirdības vēstījumu, ir jālūdz žēlastības vispirms grēciniekiem, jo viņi ir vislielākajā postā un viņiem visvairāk ir vajadzīga Dieva apžēlošanās. Tāpēc Kungs Jēzus bieži aicināja lūgties viņu nodomā. Viņš teica: 'Lūdz viņiem žēlastību, lai arī viņi pielūgtu Manu žēlsirdību' (D. 1160). 'Katras dvēseles zaudēšana - Viņš citreiz skaidroja - Mani iegremdē nāvīgās skumjās. Tu Mani vienmēr iepriecini, kad lūdzies par grēciniekiem. Vismīļākā Man ir lūgšana (...) par grēcīgo dvēseļu atgriešanos; zini, Mana meita, ka šī lūgšana vienmēr ir uzklausīta' (D. 1397), jo tā ir saskaņā ar Dieva gribu. Kungs Dievs neko tā nevēlas, kā visu cilvēku pestīšanu, jo Viņš katru ir radījis aiz mīlestības, par katru Jēzus atdeva dzīvību un vēlas būt ar viņu Tēva mājās uz mūžiem.

Otra priviliģētu cilvēku grupa Dieva Žēlsirdības apustuļu lūgšanā ir priesteri un konsekrētās personas, tātad tie, kuri ved Dieva tautu pa pestīšanas ceļiem un kuri cīnās par dvēselēm frontes pirmajā līnijā. Arī viņiem ir ļoti vajadzīgs lūgšanas atbalsts. 'Es atdodu tavā gādībā divas pērles, ļoti dārgas Manai Sirdij; tās ir priesteru dvēseles un konsekrēto dvēseles, - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei - tu par viņām īpaši lūgsies, viņu spēks slēpsies jūsu upurgatavībā' (D. 531).

Sv. Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatā' var sastapt Kunga Jēzus aicinājumu lūgties par mirstošajiem. 'Izlūdz viņiem paļāvību uz Manu žēlsirdību, – Viņš teica - jo viņiem paļāvība ir visvairāk vajadzīga, bet tās viņiem ir vismazāk. Zini, ka dažu dvēseļu mūžīgās pestīšanas žēlastība pēdējā brīdī bija atkarīga no tavas lūgšanas' (D. 1777). Kungs Jēzus arī pavēlēja Māsai Faustīnei bieži ieiet šķīstītavā, jo tur viņa ir vajadzīga (sal. D. 1738), tas nozīmē - lai viņa lūgtos par mirušajiem, lai tiem parādītu žēlsirdību caur lūgšanu un upuri. Kaut arī Kungs Jēzus konkrēti nemin citu kategoriju cilvēkus, tomēr liek lūgties par visiem, jo taču aicina lūgt Dieva žēlsirdību visai pasaulei.

'Nekad, nevienā vēstures posmā, - rakstīja Svētais Tēvs Jānis Pāvils II - sevišķi tik kritiskā kā mūsējais - Baznīca nevar aizmirst par <lūgšanu, kas ir sauciens pēc Dieva žēlsirdības> pret visāda veida ļaunumu, kas apgrūtina cilvēci un to apdraud. Tās ir Baznīcas galvenās tiesības un vienlaikus pienākums Jēzū Kristū' (DM - Dives in Misericordia, 15).

3. Pareizi sludināt Žēlsirdību

Žēlsirdības goda izplatīšanā ļoti svarīga ir vēstījuma pareiza tālāknodošana, tostarp, arī rūpes par to, lai Dieva Žēlsirdības kults būtu tīrs formās, kuras sniedza Māsa Faustīne. Ir zināms, ka mūsu laikos Dieva Žēlsirdības kultam ir liela popularitāte. Sakarā ar to ir parādījušās daudz publikāciju, kuras ļoti vienkāršotā veidā, dažreiz pat kļūdainā, izplata Dieva Žēlsirdības godināšanu, kas ietekmē tās nepareizo praksi.

Teoloģisku pamatu šai godināšanai deva pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) disertācijā par Māsas Faustīnes rakstiem, kas tika sagatavota beatifikācijas procesa vajadzībām. Šīs disertācijas saīsināts variants tika publicēts grāmatiņā 'Dieva Žēlsirdība. Dieva Žēlsirdības godināšanas galvenās iezīmes', bet visa [disertācija] grāmatā 'Dieva Žēlsirdības godināšana' (Wydawnictwo „Misericordia”, Kraków 1999, wyd. II – 2008). Šīs disertācijas gaismā Dieva Žēlsirdības godināšanas būtība ir paļāvības nostāja pret Kungu Dievu (jeb bibliska uzticēšanās nostāja), un žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem. Tikai uz šī pamata balstās kulta formas: Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde, Žēlsirdības svētki, Dieva žēlsirdības kronītis, Žēlsirdības stunda un Žēlsirdības goda izplatīšana. Ar šiem Dieva Žēlsirdības godināšanas veidiem ir saistīti Kunga Jēzus apsolījumi, kurus Viņš deva visiem (ne tikai pašai Māsai Faustīnei, kā tas ir ar lūgšanu 'Ak, Asins un Ūdens' vai ar Dieva Žēlsirdības novennu). Ja trūks pamata jeb kristīgās dzīves veidošanas paļāvībā uz Dievu un žēlsirdībā pret tuvākajiem, tad neviena no šīm kulta formām nebūs autentisks godināšanas akts un nenesīs gaidītos augļus. 'Tātad - raksta pr. prof. I. Ružickis - ja kāds, piem. skaita Dieva žēlsirdības kronīti, bet viņam nav paļāvības, viņš nesaņems nekā no tā, ko Jēzus saistīja ar paļāvīgu kronīša skaitīšanu.

Visbiežāk sastopamās kļūdas Dieva žēlsirdības godināšanas izplatīšanā un praksē izriet no tā, ka 'Dienasgrāmatas' teksts tiek ņemts fragmentāri un šī godināšana tiek praktizēta nepareizi.

Fragmentāri nozīmē, ka no 'Dienasgrāmatas' tiek izrauti atsevišķi teikumi un tie tiek izplatīti, neanalizējot tekstu kopumā. Tādās situācijās publicētie teikumi tiek pieņemti kā aksioma vai pilnīga patiesība par kaut ko. Piemēri:

'Es vēlos, lai būtu tāda kongregācija, kas sludinās un lūgs Dieva žēlsirdību pasaulei'. Kāds, lasot tikai šo teikumu, domā, ka Kungs Jēzus vēlas, lai tiktu dibināta konkrēta mūku vai mūķeņu - kongregācija, kas uzņemsies šos uzdevumus. Tomēr no visas 'Dienasgrāmatas' analīzes izriet, ka Jēzus nerunā par kādu vienu kongregāciju, bet par lielu darbu Baznīcā, ko šodien saucam par Dieva Žēlsirdības Apustulisko Kustību (skat. D. 1155).

'Dvēsele, kura godinās šo svētbildi, nepazudīs' (vai citi apsolījumi, kas doti bez nosacījumiem). Šis vai citi Kunga Jēzus apsolījumi izpildīsies tad, kad cilvēks ievēros konkrētos nosacījumus, kuri Dieva Žēlsirdības godināšanā ir: paļāvība uz Dievu un aktīva tuvākmīlestības nostāja. 'Dvēsele, kura godinās šo svētbildi...', tas nozīmē tā, kura šīs svētbildes priekšā lūdzas ar paļāvību un šo paļāvīgo lūgšanu saista ar žēlsirdības darbiem, bet nevis tā, kura, piemēram, nēsā svētbildi somā.
Bieži sastopama kļūda ir izplatīt atsevišķas Dieva Žēlsirdības godināšanas formas, piem. kronīti, novennu, vai litāniju, nepaskaidrojot, kas ir Dieva žēlsirdības kulta būtība un kad netiek izceltas priviliģētās kulta formas no citām lūgšanām, ko Māsa Faustīne ierakstīja 'Dienasgrāmatā'.

Otra kļūdu grupa nāk no Dieva žēlsirdības godināšanas nepareizas prakses; biežāk tā ir šāda:

• ticīgajos netiek veidota kristīgas paļāvības nostāja pret Dievu un žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem, aprobežojoties tikai ar dievbijības vingrinājumu, piem. kronīša skaitīšanu,
• Dieva žēlsirdības kronītim tiek pievienoti vai atņemti kādi vārdi,
• tiek saistītas privātas atklāsmes un dievkalpojumi,
• Māsas Faustīnes sūtība tiek skatīta atrauti no Svētajiem Rakstiem.

Žēlsirdības vēstījums, ar kuru mums jādzīvo un jādalās ar citiem, ir liela Dieva dāvana mūsu laikiem, dāvana, kas ir cerības zīme, pestīšanas ķīla un gaisma, kas apgaismo cilvēku ceļus ticības trešajā tūkstošgadē, tāpēc tas ir jānodod tālāk lielā pazemībā un saskaņā ar Jēzus nodomu. 'Šis vēstījums - kā teica Svētais tēvs Benedikts XVI – patiešām ir mūsu laiku galvenais vēstījums: žēlsirdība kā Dieva spēks, kā Dieva robeža visas pasaules ļaunumam'. Tāpēc ir milzīga vajadzība ar šo dāvanu dalīties pēc iespējas labāk un dāsnāk."

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no: www.faustyna.pl

Žēlsirdības Svētki

Žēlsirdības Svētki

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +  Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

"Žēlsirdības svētki tiek svinēti pirmā svētdienā pēc Lieldienām, jeb Lieldienu 2. Svētdienā, kuru šodien sauc Dieva Žēlsirdības Svētdiena. Šos svētkus ierakstīja liturģiskajā kalendārī kā pirmais kard. Francišeks Maharskis (Franciszek Macharski) Krakovas arhidiecēzei (1985. gadā), vēlāk daži Polijas bīskapi savās diecēzēs. Pēc Polijas Episkopāta lūguma Svētais Tēvs Jānis Pāvils II 1995. gadā ieveda šos svētkus visās diecēzēs Polijā. Māsas Faustīnes kanonizācijas dienā, 2000. gada 30. aprīlī, Pāvests pasludināja šos svētkus visai Baznīcai.
Šo svētku dibināšanas inspirācija bija Jēzus vēlme, kuru atklāja Māsa Faustīne. Kungs Jēzus viņai teica: 'Es vēlos, lai pirma svētdiena pēc Lieldienām bija Žēlsirdības svētki' (D. 299). 'Es vēlos, li Žēlsirdības svētki būtu [...] patvērums visām dvēselēm, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērtas Manas žēlsirdības iekšienes, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēselēm, kuras tuvosies Manas žēlsirdības avotam. Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilno atlaišanu. Šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūd žēlastības' (D. 699). Daudzās atklāsmēs Kungs Jēzus nozīmēja ne tikai svētku vietu Baznīcas liturģiskajā kalendārī, bet arī to dibināšanas motīvu un mērķi, sagatavošanas un svinēšanas veidu, un lielus apsolījumus. Vislielākais no tiem ir 'vainu un sodu pilnas atlaišanas' žēlastība saistīta ar sv. Komūniju pieņemto šajā dienā pēc labas grēksūdzes (bez piesaistīšanas pie vismazāka grēka), Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības pret Dievu un aktīvas tuvākmīlestības nostājā. Tā ir - kā skaidro pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) - žēlastība lielāka nekā pilnas atlaidas. 'Tajās ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Galvena žēlastība ir arī lielāka nekā sešu sakramentu žēlastības izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kura ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz <otras kristības> līmenim'. Šo svētku sagatavošana ir novenna: jāskaita 9 dienas, no Lielās Piektdienas, Dieva Žēlsirdības Kronītis. 'Manas Žēlsirdības svētki izgāja no [Manām] iekšienēm, lai iepriecinātu visu pasauli' (D. 1517) - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei.
Žēlsirdības svētkiem ir visaugatāka nozīme starp visām Dieva Žēlsirdības kulta formām apsolījumu lieluma dēļ un - Baznīcas liturģijā - vietas dēļ. Pirmo reizi Kungs Jēzus runāja par šo svētku dibināšanas vēlmi Plockā (Płock), kad atklāja savu gribu, lai tiktu uzgleznota svētbilde: 'Es vēlos - [Jēzus] teica Māsai Faustīnei 1931. gada februārī -, lai būtu Žēlsirdības svētki. Es gribu, lai šī svētbilde, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi pasvētīta pirmā svētdienā pēc Lieldienām, šai svētdienai jākļūst par Žēlsirdības svētkiem' (D. 49). Nākamos gados Kungs Jēzus atgādināja par šo lietu vairākās atklāsmēs, kurās ne tikai nozīmēja šo svētku vietu liturģiskā kalendārī, bet arī pasniedza [so svētku] dibināšanas iemeslu, sagatavošanas un svinēšanas veidu, un žēlastības ar tiem saistītas.
Pirma svētdiena pēc Lieldienām [...] - šajā dienā ir Kunga Augšāmcelšanās oktava, Kristus Pashas Misterija svinīgs noslēgums. Šis laiks Baznīcas liturģijā, skaidrāk nekā citi laiki, atklāj Dieva žēlsirdības noslēpumu, kura vispilnīgāk tika atklāta Kristus ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās. Dieva Žēlsirdības svētku dibināšana tieši blakus Kristus ciešanu un augšāmcelšanās liturģijai, pasvītro - izdzīvotu ticības noslēpumu - avotu un motīvu. Tā ir, protams, Dieva žēlsirdība. Ar citiem vārdiem sakot - nebūtu bijis atpirkšanas darbs, ja nebūtu Dieva žēlsirdības. Šosaistību ieraudzīja Māsa Faustīne, kura 'Dienasgrāmatā' uzrakstīja: 'Es redzu, ka atpirkšanas darbs ir saistīts ar žēlsirdības darbu, kuru prasa Kungs' (D. 89).

[...]

Kāpēc jādibina jaunie svētki Baznīcas liturģiskajā kalendārā? Lūk, ko runā Jēzus: 'Dvēseles pazūd neskatoties uz Manām rūgtām ciešanām. Es iedodu viņām pēdējo glābšanas iespēju, Manas Žēlsirdības Svētkus. Ja viņas nepielūgs manu Žēlsirdību, pazudīs uz mūžiem' (Dienasgrāmata 965). Pēdēja glābšanas iespēja ir bēgšana uz Dieva Žēlsirdību. Bet lai to pieņemtu, vajag zināt, ka viņa ir, vajag pazīt Dievu Viņa Žēlsirdības noslēpumā un vērsties pie Viņa ar paļāvību, un šai pazīšanai palīdz atsevišķu svētku dibināšana, jo šie svētki pievērs uzmanību šai Dieva īpašībai.

Sagatavošana šiem svētkiem ir novenna, kurā, sākdams Lielajā Piektdienā, deviņas dienas jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis. 'Šajā novennā - apsolīja Kungs Jēzus - došu dvēselēm visādas žēlastības' (Dienasgrāmata 796). Izplatīta ir arī novenna uz Dieva Žēlsirdību ierakstīta sv. Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatā', un [šajā novennā] katru dienu mēs atvedam pie Dieva citu dvēseļu grupu. Šo novennu var skaitīt no dievbijības, bet ar to nevar pietikt, jo Kungs Jēzus vēlas, lai pirms Svētkiem bija Dieva Žēlsirdības Kronīša novenna.
Svētku diena (pirmā svētdiena pēc Lieldienām) svinīgi jāpasvētī un publiski jāgodina Žēlsirdības svētbilde, bet priesteriem jāsludina sprediķos par Dieva žēlsirdību un jāmudina paļāvība dvēselēs. Ticīgiem jāpārdzīvo šī diena ar tīru sirdi, šīs godināšanas garā, [...] paļāvībā uz Kungu Dievu un uz žēlsirdību pret tuviniekiem. 'Pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir Žēlsirdības svētki, bet jābūt arī darbs; un Es prasu turēt godā Manu žēlsirdību caur šo svētku svinēšanu un caur turēšanu godā šo svētbildi' (Dienasgrāmata 742).
Žēlsirdības svētki ir ne tikai lielas Dieva godināšanas diena Viņa žēlsirdības noslēpumā, bet arī lielas žēlastības diena, jo Kungs Jēzus saistīja ar to lielus apsolījumus. Vislielākā attiecas uz vainu un sodu pilno atlaišanu: 'Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilno atlaišanu' (D. 699). Šī žēlastība - skaidro pr. prof. I. Ružickis - 'ir lielāka nekā pilnas atlaidas. 'Tajās ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Galvena žēlastība ir arī lielāka nekā sešu sakramentu žēlastības izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kura ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz <otras kristības> līmenim. Ir skaidrs, ka Žēlsirdības svētkos pieņemtai sv. Komūnijai ir jābūt ne tikai cienīgai, bet arī jāizpilda Žēlsirdības godināšanas fondamentālie nosacījumi, lai dotu pilno vainu un sodu atlaišanu'. Šeit vajag paskaidrot, ka grēksūdzei nav jābūt Žēlsirdības svētkos, var to izdarīt iepriekš; ir svarīgi, lai dvēsele būtu tīra, bez piesaistīšanās pie jebkāda grēka. Nevar arī aizmirst pārdzīvot šos svētkus Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības pret Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Tikai tāda nostāja ļauj gaidīt Kristus apsolījumu - saistītu ar šo Dieva Žēlsirdības kulta formu - izpildīšanu.
Kungs Jēzus teica, ka šajā dienā 'ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūd žēlastības; lai neviena dvēsele nebaidās tuvoties Man, kaut gan viņas grēki būtu kā purpurs' (D. 699). Šajā dienā visi cilvēki, pat tie, kuri iepriekš negodināja Dieva Žēlsirdību un tikai sāk atgriezties, var piedalīties visās žēlastībās, kādas Kungs Jēzus šiem svētkiem ir sagatavojis. Viņa apsolījumi attiecas ne tikai uz pārdabiskām žēlastībām, bet arī uz laicīgiem labumiem, kuru saraksts nav aprobežots. Cilvēki, kuri paļaujas, var lūgt visu sev un citiem, ja tikai lūgšanas priekšmets ir pēc Dieva gribas, jeb labs cilvēkam mūžības perspektīvā. Žēlastības vajadzīgas pestīšanai ir vienmēr pēc Dieva gribas, jo Dievs neko tā nevēlas, kā dvēseļu pestīšanu, par kurām Jēzus atdeva savu dzīvi. Tātad, Žēlsirdības svētkos visas žēlastības un labumi ir pieejami visiem cilvēkiem un kopienām, ja tikai lūgtu tos ar paļāvību."

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no: www.faustyna.pl

Kāds Prāvests un Žēlsirdīgais Jēzus

Kāds Prāvests un Žēlsirdīgais Jēzus

Kāds Cien. Prāvests sāka lasīt par Dieva Žēlsirdības godināšanu tādās formās, kādas Jēzus Kristus atklāja svētai Māsai Faustīnei. Un ieraudzīja, ka svētbilde, kas atrodas zakristējā, ir Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes (Krakovas-Lagevniku māsu klostera kapellas svētbildes) diezgan precīza kopija ar visiem šīs svētbildes elementiem un uzrakstu "Jezu, ufam Tobie" ("Jēzu, es uzticos Tev"). Tad nolēma to aiznest un ievietot baznīcā, lai visi varētu šīs svētbildes priekšā izlūgt Dieva žēlsirdību sev un visai pasaulei. Bet arī lai visi mācītos dzīvot paļāvībā uz Dievu un būt žēlsirdīgiem pret citiem cilvēkiem.

Nav sarežģīti praktizēt Žēlsirdības Stundu.

Nav sarežģīti praktizēt Žēlsirdības Stundu.

Jau vairāk nekā vienu mēnesi es praktizēju ikdienišķo Žēlsirdības stundu. Līdz šim arī to darīju, bet ne vienmēr izdevās. Tagad jau nopietni katru dienu, pat vēlāk - ja laiks atļauj - var ieiet www.faustyna.pl un tur on-line var skatīties un lūgties kopā ar māsām, kad Polijā ir plkst. 15:00. Šajā dievkalpojumā dažas minūtes pāri trijiem sākas arī Dieva žēlsirdības kronītis un tas parasti ir dažās valodās. Kad tur skanēs latviešu valodā?

Būtība

Būtība

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +  Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

"Iesākumā Dieva Žēlsirdības godināšana izplatījās pēc citu dievkalpojumu parauga, kuros populāras bija litanijas, kronīši un novennas. Tādā formā popularizēja šo dievkalpojumu Māsas Faustīnes biktstēvs Viļņā - svētīgais pr. Mihals Sopočko (Michał Sopoćko). Teoloģisko fondamentu šim dievkalpojumam formās, kuras deva sv. Māsa Faustīne, uzlika pr. prof. Ignacijs Ružickis (Ignacy Różycki), kurš Dieva Žēlsirdības Apustules beatifikācijas procesa vajadzībām pilnā mērā analizēja viņas 'Dienasgrāmatu'. Pēc šīs analīzes ir skaidrs, ka šī dievkalpojuma būtība ir paļāvības attieksme uz Kungu Dievu, kura ir Bībeles ticības attieksme, uzticēšanās Dievam, kas praksē nozīmē Viņa gribas - kas ir baušļos, paaicinājuma pienākumos, svētībās un Evaņģēlija padomās, kā arī Svētā Gara atpazītās iedvesmās - pildīšanu. Otrais šā dievkalpojuma būtiskais priekšnoteikums ir žēlsirdības attieksme pret tuviniekiem, kura dēļ Dieva Žēlsirdības dievkalpojums nav tikai vienkārša dievbijība, bet prasa veidot sevī evaņģēlisko - aktīvas mīlestības pret cilvēkiem - attieksmi. Tikai uz šī pamata - paļāvības uz Dievu un žēlsirdības pret tuviniekiem pamata - cēlas jaunas kulta formas, kuras Kungs Jēzus deva Māsai Faustīnei. Starp tām ir: Kristus attēls ar parakstu: Jēzu, es uzticos Tev, Žēlsirdības svētki pirmajā svētdienā pēc Lieldienām, Dieva Žēlsirdības Kronītis, Žēlsirdības Stunda un Žēlsirdības godināšanas izplatīšana. Kriterijs, kas atšķir jaunās kulta formas no citām lūgšanām sv. Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatā' ir apsolījumi, kurus Jēzus deva visiem, kas tos praktizēs, nevis tikai Māsai Faustīnei, kā piem. 'Ak, Asins un Ūdens' lūgšana vai Dieva Žēlsirdības novenna. Lai šie lielie apsolījumi izpildītos, vajag praktizēt šīs kulta formas pēc šī dievkalpojuma gara, tas nozīmē paļāvības uz Dievu un žēlsirdības pret tuviniekiem attieksmē.

Vissvētās Trīsvienības žēlsirdība ir Dieva Žēlsirdības godināšanas - kuru Kungs Jēzus deva mums caur sv. Māsu Faustīni -  priekšmets. Tā ir šī Dieva īpašība, kura ir mīlestība, labestība, Radītāja un Pestītāja žēlums pret visādu cilvēka nabadzību. Godinot kādu Dieva īpašību, mēs godinām Viņu pašu, jo Dievs ir taisns, jeb viss, kas ir Dievā, ir Dievs. 'Un tā - raksta pr. I. Ružickis - Dievs ir ne tikai gudrs, bet ir Gudrība; ir ne tikai visvarenais, bet ir Visvarenība; attiecībā uz pasauli ne tikai atklāj savu apredzību, bet ir Apredzība; ne tikai mūs mīl, bet ir Mīlestība; ne tikai ir žēlsirdīgs, bet ir Žēlsirdība. Tātad, Gudrība, Apredzība, Visvarenība, Mīlestība, Žēlsirdība, kas ir Dievs, no mūsu puses vajag pielūgt Dieva īpašības.'
Kaut gan galvenais godināšanas priekšmets ir visas Svētās Trīsvienības žēlsirdība, tomēr priviliģēta vieta ir otrai Dievišķai Personai, Dieva Dēlam, Jēzum Kristum, jo uz Viņu attiecās visas Dieva Žēlsirdības kulta jaunās formas. Pat Kronītis, kurš vērsts tieši uz Dievu Tēvu, atsaucas uz Dieva Dēla sāpīgo ciešanu vērtības un nopelniem, un [Jēzus Kristus] ir visu žēlastību - saistītu ar šo lūgšanu un ar katru citu Dieva Žēlsirdības kulta formu - Devējs. Tāpēc Dieva Žēlsirdības godināšana ir pareizi nosaukta par Žēlsirdīgā Jēzus godināšanu. Abi nosaukumi - no priekšmeta puses - pareizi atklāj šīs godināšanas saturu.
Paļāvība
Šīs godināšanas būtība ir paļāvības nostāja pret Kungu Dievu un šīs nostājas avots un motīvs ir Dieva žēlsirdība, kura tika atklāta radīšanas, pestīšanas un godības darbā. Šai Dieva žēlsirdīgai mīlestībai - kura visu rada, uztur radības, pieskāras katrai cilvēka nabadzībai, dod dalību Dieva dzīvē jau šeit, virs zemes, un visu mūžību - ir jābūt pamudinājumam pilnīgai paļāvībai. Paļāvība ir cilvēka pirma atbilde Dieva žēlsirdīgai mīlestībai, kura kā pirmā nāk pretī un [paļāvība] ir vienīgais trauks, lai smeltu žēlastības. 'Žēlastības no Manas Žēlsirdības - Jēzus teica Māsai Faustīnei - jāsmeļ ar vienu trauku, un tā ir paļāvība. Jo vairāk dvēsele paļausies, jo vairāk saņems. Dvēseles ar neaprobežotu paļāvību ir Man liels iepriecinajums, jo tādās dvēselēs Es [nemitīgi] ieleju savu žēlastību visas dārgmantas. Es priecājos, ka tās prasa daudz, jo Manas ilgas ir dāvāt daudz, ļoti daudz. Es skumstu, ja dvēseles prasa maz, tās samazina savas sirdis' (Dienasgrāmata 1578).
Māsas Faustīnes rakstos paļāvība nav atsevišķais tikums, bet visas dzīves cilvēka nostāja pret Dievu kā Tēvu, Kas ir bagāts žēlsirdībā. Nepieciešami ir teoloģiskie tikumi: ticība, cerība un mīlestība un morāliskie: pazemība un [atgriešanās] ([Bībelē: "satriekta un pazemīga sirds"]), bez tiem paļāvība uz Dievu nav iespējama, jo nevar paļauties uz kādu, ar kuru nav iepazinies, pie kura nemeklē palīdzību, kuru nemīl, un vienlaikus ja nezinās savu vājību un neredzēs ļaunumu savā dzīvē. Tātad, paļāvība nav kāda dievbijīga jūta, vai vienīgi intelektuāla ticības patiesību akceptācija, bet nostāja, kuras vietne ir cilvēka gribā un izpaužas Dieva gribas pildīšanā, kura ir atklāta baušļos, paaicinājuma pienākumos, vai arī Svētā Gara atpazītās iedvesmās. Cilvēks, kas zina Dieva žēlsirdības noslēpumu un kurš paļaujas uz Dievu - viņš zina, ka [Dieva] gribas mērķis ir tikai un vienīgi cilvēka labums, tāpēc ar mīlestību to pieņem kā dāvanu un cenšas to izpildīt savā dzīvē.
Paļāvība ir tik stipri saistīta ar Dieva Žēlsirdības godināšanas būtību, ka bez [paļāvības] šī godināšana pavisam neeksistē, jo pirmā un galvenā Dieva Žēlsirdības godināšanas izpausme ir paļāvības akts. Godināt Dieva Žēlsirdību - tas nozīmē vispirms paļauties, [uzticēties], un tālāk praktizēt [visas] kulta formas. Otrkārt - jau ar pašu paļāvību uz Žēlsirdību Kungs Jēzus saistīja visādu žēlstību un laicīgu labumu vispārīgu apsolījumu. 'Dvēselēm, kuras uzticas Manai žēlsirdībai - [Jēzus] teica māsai Faustīnei -, Es vēlos dalīt [vislielākas] žēlstības' (Dienasgrāmata 687). 'Ātrāk debess un zeme pārvērtos tukšumā, nekā dvēseli, kurai ir paļāvība, neapņemtu Mana žēlsirdība' (Dienasgrāmata 1777). Ja cilvēks ar paļāvību tuvojas Dieva Žēlsirdības avotiem, tad grēcinieks saņems attaisnošanu, bet taisnīgais tiks stiprināts labajā (sal. Dienasgrāmata 1520). 'Kas paļaujas uz Manu žēlsirdību - Kungs Jēzus apsolīja -, tad Es piepildīšu viņa dvēseli nāves stundā ar savu Dieva mieru' (Dienasgrāmata 1520), pat tad, kad dota persona nepraktizēja konkrētas kulta formas.
Žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem
Otrais nepieciešams elements Dieva Žēlsirdības godināšanas praktizēšanā ir žēlsirdības nostāja pret otru cilvēku. Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei un caur viņu katram kristietim: 'Es pieprasu no tevis žēlsirdības darbus, kuriem jāizplūd aiz mīlestības uz Mani. Žēlsirdība tev jādara vienmēr un visur tuvākajiem, tev nedrīkst to atstāt, no tās atteikties, vai attaisnoties' (Dienasgrāmat 742). Tādā veidā [Kungs Jēzus] atgādināja galveno kristiešu pienākumu un vienlaikus tā izpildīšanas veidus: pirmais - darbība, otrais - vārds, trešais - lūgšana. Šeit jāpievērš uzmanība uz nodomu, ar kuru jāpilda žēlsirdības akti: tie jāpilda 'aiz mīlestības uz Jēzu', kurš identicējas ar katru cilvēku, jo - kā Viņš teica - 'ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši' (Mt 25,40). Tieši šis nodoms atšķir kristiešu žēlsirdību no dabiskas labdarības vai no visdažādāku motīvu filantropijas. Kungs Jēzus vēlas, lai Viņa godinātāji izpildītu dienas laikā vismaz vienu žēlsirdības aktu pret tuvākajiem - aiz mīlestības uz Viņu. Šī aktīvas tuvākmīlestības prasība dara, ka Dieva Žēlsirdības godināšana nevar būt tīra devocija (dievbijība), bet 'dziļi izdzīvots kristiešu reliģiskas dzīves veids' (pr. I. Ružickis).
Dieva Žēlsirdības godināšana un Dieva Sirds godināšana
Uz pirmo acu skatienu var likties, ka Dieva Žēlsirdības godināšana ir vienīgi Jēzus Sirds godināšanas versija, ka starp šīm godināšanām nav būtiskas atšķirības. Šajā pārliecībā var arī stiprināt ātra Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatas' lasīšana, kur bieži ir runa par Jēzus Sirdi. Tomēr teoloģiska šīs grāmatas satura analīze ved uz precīzo - abu, tik populāro Baznīcā, godināšanu - atdalīšanu. Tādu analīzi sagatavoja pr. prof. I. Ružickis un tajā viņš parādīja pamatīgas atšķirības, kādas pastāv starp Jēzus Sirds un Dieva Žēlsirdības godināšanām. Atšķirības ir saistītas ar būtisko priekšmetu, lietas priekšmetu, pašu godināšanas būtību, ar priviliģētu laiku - ar kuru saistīti konkrēti apsolījumi.

Dieva Žēlsirdības godināšanas būtiskais priekšmets ir visas Svētās Trīsvienības žēlsirdība, bet Jēzus Sirds godināšanā būtiskais priekšmets ir Iemiesotā Dieva Dēla Dievišķa Persona. Lietas priekšmets Dieva Žēlsirdības godināšanā ir Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde atbilstošs vizijai, kura bija Māsai Faustīnei 1931. gada 22. februārī Plockā (Płock). Tomēr Kunga Jēzus Sirds godināšanā lietas priekšmets ir cilvēciska, fiziska Jēzus Sirds. Dieva Žēlsirdības godināšanas būtība ir paļāvībā ([uzticēšanās]), tomēr Jēzus Sirds godināšanas būtība ir gandarīšana. Priviliģēts laiks Dieva Žēlsirdības godināšanā ir pulkstens 3. pēcpusdienā katru dienu (Jēzus agonijas stunda uz krusta) un Žēlsirdības svētku diena pirmā svētdiena pēc Lieldienām. Tomēr Dieva Sirds godināšanā priviliģēts laiks ir: mēneša pirmā piektdiena un Jēzus Sirds svētki.

Priviliģētas kulta formas
Pr. Prof. I. Ružickis pievērš uzmanību tam, ka Dieva Žēlsirdības godināšanā 'nav zināmu un mīloto novennu un litaniju. Tie, kuri pirmo reizi sastopas ar šo godināšanu, visbiežāk izjautā par novennām un litanijām', kuras ir tik dziļi iesakņotas katoļu dievbijībā un raksturīga citiem dievkalpojumiem. Dieva Žēlsirdības novenna, uzrakstīta <Dienasgrāmatā>, bija paredzēta pašai Māsai Faustīnei un tikai uz viņu attiecās Jēzus apsolījums: <Es neatteikšos nekā katrai dvēselei, kuru tu atvedīsi pie Manas Žēlsirdības avota' (Dienasgrāmata 1209). Šis apsolījums, līdzīgi ka tas, kas bija saistīts ar lūgšanu 'Ak Asins un Ūdens', nekad netika dots visiem, kuri to skaitīs; tas attiecas tikai uz pašu Māsu Faustīni. Tomēr, ja šo novennu vai lūgšanu 'Ak Asins un Ūdens' skaitīsim ar paļāvību, tad tas būs autentisks Dieva Žēlsirdības godināšanas akts, uz kuru attecas apsolījumi saistīti ar pašu paļāvību. Arī Dieva Žēlsirdības Litanija nav kulta priviliģēta forma Dieva Žēlsirdības godināšanā. Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatā' ir tikai [īsas lūgšanas], no kurām pr. M. Sopočko uzrakstīja litaniju. Ja kāds skaita ar paļāvību to vai citu Dieva Žēlsirdības litaniju un dara žēlsirdību, tad 'var vienīgi gaidīt uz to, ko Kungs Jēzus vispār saistīja ar paļāvības aktu uz Dieva žēlsirdību' (pr. I. Ružickis).
Daudzos tekstos, kuri veltīti Dieva Žēlsirdības godināšanai, sastopas [situācijas], kurās jaunas kulta formas - atklātas Māsai Faustīnei - ir sajauktas ar viņas lūgšanām uzrakstītām 'Dienasgrāmatā' un dažreiz arī ar citiem dievkalpojumiem. Daudzās reizēs liekas, ka Dieva Žēlsirdības godināšanā vissvarīgāka ir novenna vai litanija, vai apsolījumi, bet [nerunā] par kulta būtību, jeb [nerunā] par paļāvības nostāju pret Dievu un par aktīvu tuvākmīlestību. [...] Jācenšas lai šī godināšana tika tālāk nodota pareizā veidā, jo tikai tad tiks pareizi praktizēta, lai auglīgi izlūgtu Dieva žēlsirdību."

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no: www.faustyna.pl

Žēlsirdības svētbilde

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +  Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

"Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde ir viens no Baznīcas vēsturē un mūsdienu pasaulē pazīstamākajiem krustā sistā un augšāmceltā Kristus attēliem. Tā ir neparasta glezna ne tikai tādēļ, ka ir visvairāk izplatīta, bet vispirms tādēļ, ka tās līdzautors ir pats Kungs Jēzus, kurš tieši tādā tēlā parādījās Māsai Faustīnei Plockas (Płock) Žēlsirdības Dievmātes Māsu Kongregācijas klostera cellē 1931. gada 22. februārī un pēc šīs vīzijas Viņš pavēlēja uzgleznot savu attēlu. 'Vakarā, kad es biju cellē - par šo notikumu Dienasgrāmatā stāsta m. Faustīne - es ieraudzīju baltās drēbēs ģērbtu Kungu Jēzu. Viena Viņa roka bija pacelta svētībai, bet otra pieskārās drēbēm uz krūtīm. [...] izgāja divi lieli stari, viens sarkans, otrs gaišs. (...) Pēc brīža Jēzus man teica: Uzglezno svētbildi pēc attēla, kuru tu redzi, ar uzrakstu: Jēzu, es uzticos Tev. Es vēlos, lai šo attēlu godinātu sākumā jūsu kapelā un visā pasaulē (Dienasgrāmata 47.).

Tātad, svētbilde ir tapusi pēc paša Jēzus gribas. Tā ir visas vēsts par Dieva žēlsirdību, kuru Jēzus atklāja caur sv. Māsu Faustīni, zīme un vizuāla sintēze. No vienas puses šī vēsts mums atgādina Dieva žēlsirdīgās mīlestības pret cilvēku noslēpumu, kas ir atklāts Svēto Rakstu lappusēs, kā arī aicina veidot kristīgu paļāvības nostāju pret Viņu un žēlsirdību pret tuvākajiem. Vienlaikus šī vēsts ir kā trauks žēlastību smelšanai, kam Jēzus piesaistīja daudzus apsolījumus. Ar paļāvīgu lūgšanu šīs svētbildes priekšā, kurai līdzi iet žēlsirdības darbi pret tuvākajiem, Jēzus saistīja visādu žēlastību un laicīgo labumu (ja tie atbilst Dieva gribai) vispārīgu apsolījumu, bet arī īpašus apsolījumus: pestīšanas žēlastību, sekmes kristīgās pilnveidošanās ceļā un laimīgas nāves žēlastību.

Pirmo Dieva Žēlsirdības svētbildi uzgleznoja mākslinieks Eugeniušs Kazimirovskis (Eugeniusz Kazimirowski) savā darbnīcā Viļņā 1934. gadā, Māsas Faustīnes vadībā. Kopš tā laika ir uzgleznotas daudzas dažādas Žēlsirdīgā Kristus attēla versijas, kas tika gleznotas pēc Māsas Faustīnes vīzijas un atrodas baznīcās un kapelās visā pasaulē. Sevišķu vietu šajā ikonogrāfijā un Dieva Žēlsirdības kultā ieņem brīnumdarītāja svētbilde no Žēlsirdības Dievmātes Māsu Kongregācijas klostera kapelas Dieva Žēlsirdības Sanktuārijā Krakovā-Lagevnikos (Kraków-Łagiewniki). Šajā svētbildē piepildījās Jēzus vārdi: 'Es vēlos, lai šo svētbildi godinātu sākumā jūsu kapelā un visā pasaulē’ (Dienasgrāmata 47), kaut gan tā nebija ne pirmā svētbilde, kas gleznota Māsas Faustīnes vadībā, ne pirmā svētbilde viņas Kongregācijas kapelās. Šo Kristus svētbildi ticīgie tur neparastā godā, tā ir slavena daudzu žēlastību dēļ, un tās kopijas un reprodukcijas var atrast visur, visos pasaules kontinentos.

Svētbildes izskats

Šīs svētbildes izskatu Kungs Jēzus atklāja Māsai Faustīnei vīzijā Plockā (Płock) 1931. gada 22. februārī (D. 47). Jēzus ir baltās drēbēs. Labā roka ir pacelta svētībai, ar kreiso roku Jēzus pieskaras drēbēm uz krūtīm, no kurienes iziet divi lieli stari: sarkans un blāvs. Svētbildes uzrakstā ir vārdi: 'Jēzu, es uzticos Tev' (vai: 'Jēzu, es paļaujos uz Tevi').

Augšāmceltajam Kristum ir baltas drēbes. Labo roku Viņš paceļ 'svētībai'. Šīs svētbildes vīzijas aprakstā nav runa par to, līdz kādam augstumam jābūt paceltai rokai svētības žestā. Uz svētbildes, kuru gleznoja Eugeniušs Kazimirovskis, pozējot pr. Mihalam Sopočko, Jēzus labā roka ir pacelta līdz plecam, jo tāds svētības rits bija pieņemts tajos laikos. 'Dienasgrāmatas' gaismā nav nekādas nozīmes tam, vai roka ir pacelta līdz plecam, vai augstāk. Svarīgs ir tikai tas, lai labā rokā 'būtu pacelta svētībai' (D. 47).

Dažus šīs svētbildes izskata elementus Kungs Jēzus izskaidroja atsevišķās atklāsmēs Viļņā 1934. gadā, kad Jevgēnija Kazimirovska darbnīcā, Māsas Faustīnes vadībā, tapa pirmā svētbilde, gleznota pēc Plockas vīzijas [shēmas]. Kad Jēzum jautāja par staru nozīmi, Viņš atbildēja: 'Šie divi stari nozīmē asinis un ūdeni. Gaišais stars nozīmē ūdeni, kurš attaisno dvēseles; sarkanais stars nozīmē asinis, kas ir dvēseļu dzīve... - Šie divi stari izgāja no Manas žēlsirdības dzīlēm brīdī, kad Mana mirstošā sirds tika ar šķēpu atvērta uz krusta' (D. 299). Tāpēc, šķiet, nepareizi gleznot šos starus kā gaismu, kas iziet uz visām pusēm, arī uz augšu. Šie stari iziet no sirds apvidū pavērtā apģērba, tomēr uz svētbildes Jēzus sirdij jābūt neredzamai.

Nākamais svētbildes elements attiecas uz Jēzus skatienu. 'Mans skatiens no šīs svētbildes ir tāds, kā skatiens no krusta' (D. 326) - tādus Kunga Jēzus vārdus Māsa Faustīne ierakstīja 'Dienasgrāmatā'. Daži, viņu vidū arī pr. M. Sopočko, šos vārdus interpretēja burtiski: 'kā no krusta', tas nozīmē no augšas uz leju. Citi saka, ka šos vārdus vajag interpretēt garīgā, nevis burtiskā, veidā. Vārdi: 'Mans skatiens no šīs svētbildes ir tāds, kā skatiens no krusta' nozīmē žēlsirdīgu skatienu, tādu, kam rūp cilvēks, kas viņu meklē un kurš vispilnīgāk atklājās tieši uz Kristus krusta.

Starp šīs svētbildes būtiskiem elementiem, kuri ir nesaraujami ar to saistīti, ir vārdi: 'Jēzu, es uzticos Tev' (vai: 'Jēzu, es paļaujos uz Tevi'), kuriem ir jābūt ievietotiem uzrakstā. Māsas Faustīnes biktstēvs Viļņā, kurš rūpējās par pirmās svētbildes gleznošanu, jautāja Māsai Faustīnei, vai uzrakstā var būt citi vārdi, piem.: 'Kristus, Žēlsirdības Karalis' (D. 88). 'Jēzus man atgādināja - viņa rakstīja <Dienasgrāmatas> lappusēs - kā bija man teicis pirmajā reizē, tas ir, ka šiem trim vārdiem ([poliski: 'Jezu, ufam Tobie']) ir jābūt redzamiem. Šie vārdi ir šādi: Jēzu, es uzticos Tev. Es sapratu, ka Jēzus vēlas, lai būtu ievietota visa formula' (D. 327).

Viss būtiskais Žēlsirdības vēstījumam, ko Jēzus deva caur Māsu Faustīni, tai skaitā arī Dieva Žēlsirdības svētbildes izskats, ir aprakstīts viņas 'Dienasgrāmatā'. Par to mūs pārliecina Jēzus vārdi Māsai Faustīnei viņas dzīves noslēgumā: 'Esi mierīga, Mana meita, šis žēlsirdības darbs ir Mans, tajā nav nekā tavējā; Man patīk, ka tu uzticīgi pildi to, ko Es tev pavēlēju, tu neesi ne pielikusi, ne atņēmusi nevienu vārdu' (D. 1667).

Pēc šīm precīzajām instrukcijām ir zināms, kā gleznot Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi, tomēr neskatoties uz to, ir parādījušās daudzas nepareizas gleznas. Visbiežāk trūkst vārdi svētbildes uzrakstā: 'Jēzu, es uzticos Tev'. Reizēm tiek uzgleznota Sirds vai kronis uz galvas, lai pasvītrotu to, ka stari izgāja no Sirds, bet Jēzus uz svētbildes ir Žēlsirdības Karalis. Sastopamas arī Jēzus vaiga reprodukcijas ar uzrakstu: 'Jēzu, es uzticos Tev'. Pastāv ne tikai Žēlsirdīgā Jēzus gleznotās svētbildes, bet arī statujas, ciļņi vai dažādās modernās tehnikās veidoti attēli. Kultam der svētbildes, jo Kungs Jēzus norādīja uz šādu sava attēla veidu, sakot: 'uzglezno svētbildi pēc izskata, kuru tu redzi, ar uzrakstu: Jēzu, es uzticos Tev' (D. 47).

Svētbildes teoloģiska nozīme

Šīs svētbildes teoloģisko nozīmi pr. M. Sopočko saista ar Kunga Jēzus vēlmi, lai tā tiktu pasvētīta un publiski pagodināta pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šajā svētdienā - kopš Tridentas Koncila laikiem - tiek lasīts sv. Jāņa Evaņģēlija fragments, kas stāsta par Kunga Jēzus parādīšanos Apustuļiem Pēdējo vakariņu namā un par gandarīšanas sakramenta iestādīšanu. Tātad, svētbilde parāda augšāmcelto Kristu, kurš nes mieru, grēku atlaišanu un visādas žēlastības, kas iegūtas par Viņa ciešanu un nāves uz krusta cenu, kā pēdas Viņš nes savā miesā un kā identitātes zīmi rāda tās saviem mācekļiem. Asins un ūdens straumes, kas plūst no pārdurtās Sirds (kas svētbildē nav redzama) un brūces uz delnām un pēdām atgādina Lielās Piektdienas notikumus. Šai svētbildei ir raksturīgi divi stari: sarkans un blāvs. Kad Jēzum jautāja par staru nozīmi, Viņš atbildēja: 'Šie divi stari nozīmē asinis un ūdeni. Gaišais stars nozīmē ūdeni, kurš attaisno dvēseles; sarkanais stars nozīmē asinis, kas ir dvēseļu dzīve’ (D. 299). Šie divi stari simbolizē svētos sakramentus, svēto Baznīcu, kas piedzima no Kristus pārdurtā sāna, un Svētā Gara dāvanas, jo Svētā Gara bibliskais simbols ir ūdens. 'Laimīgs, kas dzīvos to ēnā - teica kungs Jēzus - jo viņu nesasniegs Dieva taisnīgā roka' (D. 299).

Māsas Faustīnes garīgais vadītājs Krakovā uzskata, ka svētbildei ir plašāka interpretācija, jo tā neattiecas vienīgi uz Pashas notikumiem Kristus dzīvē, bet vispār ir Dieva žēlsirdīgās mīlestības uz cilvēku zīme. Šī Dieva mīlestība vispilnīgāk tika atklāta Jēzus dzīves veidā, brīnumos un mācīšanā, bet sevišķi Viņa ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās. Svētbilde - uzsver pr. prof. I. Ružickis - parāda visas Svētās Trīsvienības žēlsirdību, tāpēc tiek saukta par Dieva Žēlsirdības svētbildi, vai Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi, jo Viņš vispilnīgāk atklāja cilvēkam šo noslēpumu.

Svētbilde ir Dieva Žēlsirdības godināšanas vizuāla sintēze, jo rāda ne tikai Dieva žēlsirdības noslēpumu, kurš vispilnīgāk tika atklāts Kristus dzīvē, nāvē un augšāmcelšanās, bet arī cilvēka atbildi, kāda ir jādod Kungam Dievam, iepazīstot šo mūsu ticības noslēpumu. Svētbildes uzrakstā ir ievietoti vārdi: 'Jēzu, es uzticos Tev' (vai: 'Jēzu, es paļaujos uz Tevi'). Tie norāda uz pirmo, galveno cilvēka atbildi uz pretī nākošo Dieva žēlsirdīgo mīlestību. Un tā ir paļāvība.

Paļāvība sv. Māsas Faustīnes rakstos nozīmē visas cilvēka dzīves nostāju pret Dievu, ko nosaka: ticība, cerība, mīlestība, bet no morāliskajiem tikumiem: pazemība un nožēla [(kā Bībelē <pazemīga un satriekta sirds>)]. Tā ir bērna nostāja pret mīlošo tēvu, kuram viņš uzticas bez nosacījumiem. Paļāvības nostāja pret Dievu - par šo nostāju ir runa Dieva Žēlsirdības godināšanā - nav kāda dievbijīga sajūta vai ticības patiesību intelektuāla akceptācija, bet gan ļoti konkrēta nostāja, kura uz ārieni izpaužas Dieva gribas pildīšanā, kas ietverta baušļos, paaicinājuma pienākumos vai Svētā Gara atpazītās iedvesmās. Cilvēks, kas paļaujas, zina, ka Dieva griba viņam ir pati žēlsirdība, tāpēc ar mīlestību cenšas pieņemt to un pildīt savā dzīvē.

Svētbilde atgādina arī par galveno kristiešu pienākumu, kas ir aktīva tuvākmīlestība. 'Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs' (Lk 6,36) - saka Jēzus saviem mācekļiem. Tātad, svētbilde, kas parāda Dieva žēlsirdību, vienlaikus atgādina evaņģēlisko aicinājumu - pildot žēlsirdības darbus pret tuvākajiem, kļūt līdzīgiem 'Dieva attēlam'. Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei un caur viņu visiem Dieva Žēlsirdības godinātājiem, ka svētbildei ir jāatgādina Viņa žēlsirdības prasības, 'jo pat visstiprākā ticība, neko nelīdzēs bez darbiem' (D. 742). 'Es pieprasu no tevis žēlsirdības darbus, kuriem jāizplūst no mīlestības uz Mani. Žēlsirdība tev jādara vienmēr un visur tuvākajiem, tu nedrīksti to atstāt, no tās atteikties vai attaisnoties. Es tev dodu trīs veidus, kā darīt žēlsirdību tuvākajiem: pirmais - darbs, otrais - vārds, trešais - lūgšana; šais trīs līmeņos ietveras žēlsirdības pilnība un tas ir mīlestības uz Mani drošs pierādījums. Tādā veidā dvēsele slavē un atdod godu Manai žēlsirdībai' (D. 742). Kungs Jēzus vēlas, lai Viņa godinātāji dienas laikā izpildītu vismaz vienu žēlsirdības aktu pret tuvākajiem - aiz mīlestības uz Viņu.

Apsolījumi

Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes godināšana nozīmē paļāvīgu lūgšanu, kas saistīta ar žēlsirdības darbiem. Ar tā saprastu svētbildes kultu Kungs Jēzus saistīja lielus apsolījumus. Jau pirmajā svētbildes atklāšanas reizē Viņš apsolīja, 'ka dvēsele, kura godinās šo svētbildi, neies bojā' (D. 48), tas nozīmē, ka Jēzus deva mūžīgās pestīšanas apsolījumu. Viņš arī apsolīja lielas sekmes kristīgās pilnveidošanās ceļā, laimīgas nāves žēlastību un visādas citas žēlastības un laicīgus labumus, kurus žēlsirdīgie ļaudis ar paļāvību no Viņa lūgs. 'Es sniedzu cilvēkiem trauku - Viņš teica Māsai Faustīnei - ar kuru viņiem jānāk pēc žēlastībām pie žēlsirdības avota. Šis trauks ir šī svētbilde ar uzrakstu: Jēzu, es uzticos Tev' [(Jēzus, es paļaujos uz Tevi)] (D. 327). 'Caur šo svētbildi Es dalīšu daudz žēlastību dvēselēm, tāpēc – lai ikvienai dvēselei ir pieeja tai' (D. 570).

[...] Māsa Faustīne saņēma no Kunga Jēzus apsolījumu, ka šī svētbilde pievilks pie Dieva daudzas dvēseles un caur to Dieva žēlsirdība darbojas dvēselēs (sal. D. 1379). 1938. gada aprīlī [Māsa Faustīne] pierakstīja 'Dienasgrāmatā': 'Šodien es ieraudzīju Dieva godu, kura plūst no šīs svētbildes. Daudz dvēseļu saņem žēlastības, kaut gan par tām skaļi nerunā. Kaut dažādi ir tās ceļi, Dievs caur to saņem godu, un sātana un ļaunu cilvēku pūliņi sašķīst un pārvēršas nebūtībā. Neskatoties uz sātana dusmām, Dieva žēlsirdība uzvarēs pār visu pasauli un to godinās visas dvēseles' (D. 1789)."

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no: www.faustyna.pl

Mājas lapa par Dieva žēlsirdību

Mājas lapa par Dieva žēlsirdību

Es sāku taisīt jauno mājas lapu, kas ir veltīta vienīgi Dieva žēlsirdībai. Vajag daudz tulkot, bet es ceru, ka lēnītēm attīstīsies:

http://uzticies-jezum.mozello.com/

Dieva žēlsirdības kronītis

Dieva žēlsirdības kronītis

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +  Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

Latvijas Bīskapu konference apstiprinājusi lūgšanas "Dieva žēlsirdības kronītis" oficiālo tulkojumu un aicina ievērot šo vienoto formu visus, kas lūdzas šo lūgšanu, kas nodarbojas ar lūgšanu grāmatu un svētbildīšu, kuras ietver šo lūgšanu, izdošanu (katolis.lv, 19.oktobris, 2017):

(jālūdzas tā, kā rožukroni)

Ievadā:

Tēvs mūsu, kas esi Debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Amen.

Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.

Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju, un uz Jēzu Kristu, Viņa viendzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis Poncija Pilāta laikā, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. Es ticu uz Svēto Garu, svētajai katoliskajai Baznīcai, svēto sadraudzībai, grēku piedošanai, miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei. Amen.

Piecas reizes:

Uz Rožukroņa lielajām zīlēm (1 reizi):

Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava mīļā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Uz mazajām zīlītēm (10 reizes):

Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei!

Lūgšanas beigās

3 reizes:

Svētais Dievs, svētais varenais Dievs, svētais mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli!

Ģenēze un pareizums
"Šī lūgšana ir sevišķa Dieva dāvana mūsu laikiem. Kungs Jēzus to diktēja Māsai Faustīnei Viļņā 1935. gada 13.-14. septembrī. Piektdien, 13. septembrī, Māsai Faustīnei savā cellē bija enģeļa vizija, kurš atnāca sodīt zemi par grēkiem. Kad viņa ieraudzīja so Dieva dusmu zīmi, sāka lūgt enģeli, lai viņš pagaidītu dažus brīžus un pasaule darīs gandarīšanu. Kad tomēr viņa stāvēja Svētās Trīsvienības majestātes priekšā, tad viņa neuzdrošinājās atkārtot šo lūgumu. Tikai tad, kad dvēselē sajūta Jēzus žēlastības spēku, viņa sāka lūgties ar vārdiem, kurus iekšēji dzirdēja. 'kad es tā lūdzos' - viņa ierakstīja Dienasgrāmatā - 'es ieraudzīju enģeļa bezpēku, un viņš nevarēja izpildīt taisnīgo sodu (...) par grēkiem' (Dienasgrāmata 475).
Otrajā dienā, kad viņa atnāca kapelā, Kungs Jēzus vēlreiz viņu pamācīja, kādā veidā jāskaita šī lūgšana, kuru mēs saucam par Dieva Žēlsirdības Kronīti. 'Sākumā, tu noskaitīsi vienu <Tēvs mūsu> un <Esi sveicināta, Marija>, un <Es ticu uz Dievu> - Viņš mācīja Māsai Faustīnei - tālāk uz zīlītēm <Tēvs mūsu> tu runāsi sekojošus vārdus: <Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļākā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, miesu un asinis, dvēseli un dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem>; uz zīlītēm <Esi sveicināta, Marija> tu skaitīsi sekojošus vārdus: <Viņa sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei>. Beigās tu noskaitīsi trīs reizes šos vārdus: <Svētais Dievs, svētais, varenais Dievs, svētais, mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli>' (Dienasgrāmata 476).
Tāda lūgšanas formūla ir paredzēta individuālai un kopīgai tās skaitīšanai. 'Jebkurš mainītu individuālajā recitēšanā daudzskaitli uz vienskaitli - <mūsu grēki> uz: <mani grēki>; <esi žēlsirdīgs mums> uz: <esi žēlsirdīgs man> - darbotos pret Jēzus gribu - raksta pr. prof. Ignacijs Ružickis (Ignacy Różycki) - un tas, ko viņš recītētu, nebūtu jau Dieva Žēlsirdības Kronītis, jo <mēs> šajā formulā nozīmē to, kas recitē, un tos, par kuriem viņš speciāli lūdzas, bet <visa pasaule>, tie ir visi citi, dzīvi un miruši. Tādā veidā Jēzus prasīdams, lai tas, kas recītē Kronīti, lūgtu par žēlumu <mums> - nevis <man> - cīnas pret egoismu lūgšanā un dara no Žēlsirdības Kronīša upuru mīlestības aktu'. Dieva Žēlsirdības Kronīša saturā ne tikai nevar mainīt skaitli, bet arī ievest kādas izmaiņas - pielikt kādus vārdus vai tos izņemt.
Šīs lūgšanas popularizēšanas un skaitīšanas praksē satiek daudzas nepareizas lietas. Visbiežāk ir pielikti klāt daži vārdi vai teikumi, piem.: 'esi žēlsirdīgs mums, Svētam Tēvam,... un visai pasaulei' vai: 'Viņa sāpīgo ciešanu, Dievmātes septiņu sāpju, dēļ, esi žēlsirdīgs...', vai 'Gods lai ir Tēvam un Dēlam...' ielikti pēc <Es ticu uz Dievu>'. Notiek arī tā, ka Kunga Jēzus diktētā Kronīša saturā [neskaita] dažus vārdus, piem. beigās neskaita vārdus '...un pār visu pasauli', ierobežodamies ar formulu paņemto no 'Suplikācijām'. Visas maiņas, 'pielikumi', vai kad ņem nost vārdus no Dieva Žēlsirdības Kronīša satura maina nozīmi un rezultātā mēs skaitam jau citu lūgšanu, nevis to, kuru diktēja Kungs Jēzus. Nedrīkst arī skaitīt šo lūgšanu pēc rožukroņa parauga un atsevīšķas 'desiatkas' atdalīt ar meditācijām, nodomiem, vai jebkādiem tekstiem. Nodomi vai meditācijas teksti jālasa sākumā, pirms Kronīša teksta, lai tas tiktu noskaitīts vienā gabalā tādā formā, kā to iedeva Jēzus. [...]
Teoloģiska nozīme
Dieva Žēlsirdības Kronītī ir ļoti bagāts saturs, tāpēc ir vērts pakavēties pie atsevišķo vārdu un formulu nozīmēm. Visa lūgšana ir vērsta uz Dievu Tēvu, Kuram mēs upurējam Viņa vismīļāko Dēlu kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem, bet Viņa sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ mēs lūdzam par Dieva žēlsirdību mums un visai pasaulei. Skaitīdami šo lūgšanu mēs piedalamies Kristus vispārējā priesterībā, upurēdami Dievam Tēvam Viņa vismīļāko Dēlu 'kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem'.
Par Kronīša satura nozīmi bija kādreiz teoloģiska diskusija, kas attiecās uz pareizumu, un uz to, kas iet līdzi - un uz šīs lūgšanas pārdabisko izcelsmi. Pr. Vincetijs Granats, KUL bijušajs rektors, bija pārliecināts, Ka Dieva Žēlsirdības Kronītī ir teoloģiskas kļūdas, tad tā nevar nākt no Dieva. Simpozijā, kas bija veltīts Dieva žēlsirdības tēmai viņš lasīja referātu, kurā viņš uzrakstīja: 'Agšminētajā lūgšanā atrodas būtiskās teoloģiskās kļūdas: pirmkārt Dēla Dievišķība ir tā pati, kā Dieva Tēva, tad nevar būt upurēta Pirmsmūžīgajam Tēvam; otrkārt nedrīkst salikt upurī vai pavisam jebkurā veidā upurēt Dievišķību; treškārt tas nevar būt pārlūgums par grēkiem, jo Dievišķība, bet konkrēti Dievs, piedod grēkus, bet Viņš nav pārlūguma upuris; tas tieši Pestītājs, cilvēciskajā dabā, ir pārlūgums par mūsu grēkiem'.
Šo diskusiju lietu izskaidroja pr. prof. Ignacijs Ružickis: formulas 'mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību' jēgu var saprast visā veselumā; nedrīkst izraut no konteksta pašu vārdu "Dievišķība'. 'Vienīgi kontekstā - raksta pr. Ružickis - var atrast (...) atslēgu (pareizai vārdu interpretācijai), kā to prasa visa kriticizma fondamentālā regola. Smagi pretotos zinātniskās interpretācijas principiem; brutāli falsificētu jēgu, kuru Pestītājs gribēja iedot šai formulai un notiktu teoloģiskais absurds, ja - neņemot vērā kontekstu - izskaidrotu vārdu "Dievišķība" kā "Dieva daba", jo ir skaidrs, ka Jēzus kristus Dievišķā daba ir identiskā ar Tēva dabu un tādēļ nevar Viņam To upurēt.
Šī formula, par kuru diskutēja, neparādījās pirmo reizi Dieva Žēlsirdības Kronīša saturā, bet kopš ilgāka laika bija lietota Baznīcā euharistiskajā un christoloģiskajā kontekstā. 'Vissvarīgākais un visvairāk svinīgs euharistiskais konteksts - runā pr. Ružickis - ir visa Jēzus euharistiskās klātbūtnes dogmatiskā definīcija, kuru izteica Tridenta koncils, un šajā definīcijā <Dievišķība> nenozīmē Dievišķo dabu, kopīgo Trījām Personām. Bet šī definīcija nozīmē tieši - tas ir precīzi, cieši - Jēzus Dievišķo Personu'. Tā pati formula euharistiskajā kontekstā parādījās lūgšanā, kuru enģelis diktēja bērniem Fatimā 1916. gadā. Tad skaitīdami Dieva Žēlsirdības Kronīti mēs upurējam Tēvam nevis pašu Jēzus Dievišķību, bet visu Viņa Personu, tas nozīmē tā Viņa Dievišķo personību, kā arī visu cilvēciskumu, kurā ir miesa, asinis un dvēsele.
Var tomēr parādīties jautājums: vai visa Iemiesotā Dieva Dēla Persona var būt upurēta Dievam? Un uz to jautājumu pazitīvi atbild pr. Ružickis, balstīdamies uz sv. Pāvila vēstules Efeziešiem, kurā ir runā par to, ka kristus izpildīdams savu misiju pats pirmais <mūsu dēļ sevi atdevis Dievam par dāvanu un upuri> (Ef 5,2). No Pāvila teksta - raksta pr. Ružickis - ir skaidrs, ka Dievam Tēvam Kristus saliktais upuris bija Viņš pats viss, tas nozīmē Viņa viss cilvēciskums un Viņa Dievišķā Persona'. Tāpēc, kad skaitam šos Kronīša vārdus, mēs vienojamies ar Jēzus upuri pie krusta, kuru Viņš salika mūsu atpestīšanai. Skaitīdami vārdus: 'Tava vismīļākā Dēla' mēs atsaucamies uz šo mīlestību, ar kuru Dievs Tēvs apdāvina savu Dēlu, un Viņā - visus cilvēkus. 'Mēs steidzamies - raksta pr. Ružickis - uz visstiprāko motīvu, lai Dievs mūs izklausītu'.
Kronītī mēs lūdzam par žēlsirdību 'mums un visai pasaulei'. Vārds 'mums' nozīmē personu, kas skaita šo lūgšanu un visus, par kuriem viņa vēlas un ir obligāta lūgties. Tomēr 'visa pasaule' - tie ir visi cilvēki, kuri dzīvo pasaulē un dvēseles, kuras cieš šķīstītavā. Tad kad mēs uzticīgi skaitam Dieva Žēlsirdības Kronīša tekstu, vienlaikus mēs izpildam žēlsirdības aktu pret tuviniekiem, kas ir priekšnoteikums tam, lai mēs saņemtu žēlsirdību no Dieva.
Apsolījumi
Ar šo lūgšanu Kungs Jēzus saistīja lielus apsolījumus, ja pareizi praktizēsim Dieva Žēlsirdības godināšanu, tas ir paļāvības garā pret Kungu Dievu un žēlsirdības garā pret tuviniekiem. Šīs paļāvības izpausme ir izturība lūgšanā; jo lielāka paļāvība, jo lielāka izturība Kronīša skaitīšanā. Kungs Jēzus sacīja Māsai Faustīnei, ka caur šo kronīti var visu izlūgt, bet nekad stiprināja, ka uzreiz un pēc vienreizējas skaitīšanas, izņemot labās nāves žēlstību. Savā 'Dienasgrāmatā' Māsa Faustīne apraksta tādas situācijas, kad viņas lūgums tika izpildīts pēc vienreizējas Kronīša skaitīšanas, piem. negaiss apklusa (D. 1731), un tādas, kad šo lūgšanu skaitīja nemitīgi daudzas stundas, piem. lūgšana par lietu (D. 1128). Kad viņa lūdzās par tiem, kuri bija agonijā, kādreiz pietika vienu reizi noskaitīt Kronīti, lai izlūgtu laimīgas un mierīgas nāves žēlastību, bet citreiz vajadzēja to skaitīt daudzas reizes, kad dvēselei bija vajadzīga lielā lūgšanas palīdzība (D. 1035).
Ar paļāvīgo Dieva Žēlsirdības Kronīša skaitīšanu Kungs jēzus saistīja apsolījumu izlūgt visādas žēlastības, kad teica: 'Caur šā Kronīša skaitīšanu Man patīk dot visu, par ko Mani cilvēki lūgs' (D. 1541) un piebilst: 'ja tas (...) būs pēc Manas gribas' (D. 1731). Dieva griba ir Viņa mīlestības pret cilvēku izpausme, tad viss, kas nav saskaņots ar to, ir vai slikts, vai kaitīgs, un tāpēc [...] vislabākais Tēvs to nedod, jo Viņš vēlas tikai un vienīgi labu cilvēkam mūžības perspektīvā. Šajā vispārējā apsolījumā nav runā vienīgi par pārdabiskām žēlastībām, bet arī par laicīgiem labumiem.
Sīkumīgie apsolījumi attiecas uz nāves stundu, bet precīzāk sakot uz laimīgās un mierīgās nāves žēlastību, jeb žēlastības stāvoklī un bez bailēm un izmisuma. Šīs žēlastības var sev izlūgt ne tikai tie, kuri paši ar paļāvību skaita šo Kronīti, bet arī var to saņemt mirstoši, pie kuriem citi ar tā vārdiem lūgsies. 'Katru dvēseli (...), kura skaitīs šo Kronīti - apsolīja Kungs Jēzus - es sargāju nāves stundā, kā savu godību, vai [ja] pie mirstošā citi [to] noskaitīs, tad [mirstošie] saņems tādas pašas atlaidas. kad pie mirstošā skaita šo Kronīti, Dieva dusmas beidzas, bet neizdibināmā žēlsirdība apņem dvēseli' (D. 811). Labās nāves žēlastību, jeb atgriešanās un grēku piedošanas [žēlastību], Kungs Jēzus apsola pat pēc vienreizējās visa Kronīša skaitīšanas Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, tas nozīmē paļāvības attieksmē pret Kungu Dievu (ticība, cerība, mīlestība, pazemība un patiesā un dziļā grēku nožēla) un žēlsirdības attieksmē pret tuviniekiem. 'Kaut gan būtu visnocietinākais grēcinieks - Viņš runāja - ja vienu reizi tikai noskaitīsi šo Kronīti, saņems žēlastību no Manas neizdibināmās žēlsirdības' (D. 687).
Saistīto ar šo lūgšanu žēlastību lielumu izpauž Kunga Jēzus vārdi izteikti Māsai Faustīnei: 'Caur šā Kronīša skaitīšanu tu Man tuvini cilvēci' (D. 929). Priesteri dāvās to grēciniekiem kā pēdējo glābšanas iespēju (D. 687)."

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no www.faustyna.pl

Žēlsirdības stunda

Žēlsirdības stunda

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +   Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

"Kunga Jēzus nāves stunda, trīs pēcpusdienās, ir privileģēts laiks Dieva Žēlsirdības godnināšanā. Šajā stundā mēs stāvam garā Kristus krusta pakājē, lai Viņā ciešanu nopelnu dēļ lūgt žēlsirdību sev un visai pasaulei. 'Trešajā stundā - runā Kungs Jēzus Māsai Faustīnei - lūdz manu žēlsirdību, sevišķi grēciniekiem, un kaut gan īsu brīdi iedzilinies Manās ciešanās, sevišķi Manā atstāšanā agonijas brīdī. Tā ir lielās žēlsirdības stunda visai pasaulei' (Dienasgrāmata 1320). Vajag šeit uz reiz paskaidrot, ka nav runā par pulksteņa stundu (60 min), bet par Jēzus agonijas brīdi pie krusta, jeb par lūgšanu trījos pēcpusdienās.

Jēzus nedeva gatavu lūgšanas pl. 15:00 formulu, bet sacīja, ka var iet Krusta ceļu, apmeklēt Vissvētāko Sakramentu, bet ja laiks to neatļauj, tad šajā vietā, kur mēs esam trījos, kaut gan īsu brīdi vienoties ar Viņu, Kas mirst pie krusta. Šīs lūgšanas priekšmets ir Kunga ciešanu noslēpums. Lūgšanai Žēlsirdības Stundā jāizpilda konkrēti priekšnoteikumi: jālūdzas trījos pēcpusdienās (kad pulkstenis sit šo stundu), lūgšana jāvirza taisni uz Jēzu, un lūgšanās jābalstās uz Viņa sāpīgo ciešanu vērtībām un nopelniem.

Praksē un publikācijās bieži bieži atkārto domu, ka trījos pēcpusdienās jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis un ka Kronītim, kas skaitīts šajā laikā, ir sevišķs spēks. Tāda domāšana ir Dieva Žēlsirdības godināšanas - Māsas Faustīnes dotās formās - nezināšanas rezultāts un varbūt iziet no vajadzības lietot gatavo lūgšanas formulu. Lūgšana Žēlsirdības Stunda ir Dieva Žēlsirdības kulta atsevišķa forma, ar kuru Jēzus saistīja konkrēto apsolījumu un prakses veidi. Viņš nekur nav sacījis, ka šajā Stundā jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis. Protams, ka trījos mēs varam skaitīt Kronīti tā, kā arī jebkurā citā dienas un nakts laikā, bet tad mēs nepraktizēsim Žēlsirdības Stundas lūgšanu (bet mēs skaitam Kronīti). Dieva Žēlsirdības Kronītis nevar būt lūgšana Žēlsirdības Stundā, jo ir vērsta uz Dievu Tēvu ('Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev...'), bet lūgšanai Žēlsirdības Stundā jābūt vērstai taisni uz Jēzu.

Žēlsirdības Stundas lūgšanas sistematiskā prakse ieved personīgajā, tiešajā kontaktā ar Jēzu, jo prasa pārdomāt Viņa žēlsirdību atklāto ciešanās, prasa vērsties uz Viņu tiešajā veidā, kā uz kādu ļoti tuvu, un Viņa ciešanu nopelnu dēļ lūgt par vajadzīgām žēlstībām sev un pasaulei. No mums ir atkarīgs, vai trījos pēcpusdienās mēs gribam praktizēt Žēlsirdības Stundas lūgšanu vai skaitīt Dieva Žēlsirdības Kronīti. Dieva Žēlsirdības godināšanas tālāk nodošanā un tās praksē vajagto skaidri runāt un nemaisīt Kronīti ar Žēlsirdības Stundu.

Ģenēze, izskaidrojums un apsolījumi
Žēlsirdības Stunda - tā par savas nāves stundu runāja pats Kungs Jēzus, kad 1937. gada oktobrī Krakovā iedeva Māsai Faustīnei nākamo kulta formu Dieva Žēlsirdības godināšanā. Pavēli pagodināt savas nāves stundu Viņš atkārtoja dažus mēnešus vēlāk, 1938. gada februārī, atklādams šīs godināšanas mērķi, veidu, un vēlreiz atkārtodams apsolījumu ar to saistīto. 'Es tev atgādinu, Mana meita - runāja Māsai Faustīnei - ka cikreiz tu dzirdēsi, ka pulkstenis sit trešo stundu, iegremdējies visa Manā žēlsirdībā, pielūgdama un slavēdama to; piesauc viņa visvarenību visai pasaulei, bet sevišķi nabaga grēciniekiem, jo šajā brīdī tā kļūva atvērta visai dvēselei. (...) Šajā stundā notika žēlastība visai pasaulei - žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu' (Dienasgrāmata 1572). Šajā stundā izpildījās cilvēka atpirkšanas darbs. Jēzus samaksāja Dievam par mūsu grēkiem caur savām ciešanām un paklausību līdz nāvei, un tādā veidā samierināja mūs ar Tēvu, atvēra Ādama slēgtos debesu vārtus. Pie krusta 'žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu', neatmeta to, bet izpildīdama pārgāja tās mēru.
Jēzus agonijas pie krusta brīdī mums jāpārdomā Dieva žēlsirdības noslēpums, kura vispilnīgāk parādījās tieši Iemiesotā Dieva Dēla ciešanās un nāvē. 'Kaut gan īsu brīdi - lūdza Kungs Jēzus - iedzilinies Manās ciešanās, sevišķi Manā atstāšanā agonijas brīdī' (Dienasgrāmata 1320). Meditācijas pār Kunga ciešanām vedīs uz Jēzus žēlsirdības pielūgšanu un slavēšanu, bet arī - pēc Viņa vēlējuma - uz lūgšanu par Dieva žēlsirdību visai pasaulei, bet sevišķi grēciniekiem, kuri ir vislielākajā vajadzībā.
Kungs Jēzus iedeva Māsai Faustīnei arī konkrētus rādītājus, kādā veidā celebrēt Žēlsirdības Stundu. Viņš runāja: 'Centies šajā stundā iet Krusta ceļu, cik tev atļaus pienākumi; bet ja tu nevari iet Krusta ceļu, tad vismaz ieiet uz brīdi kapelā un pagodini Manu Sirdi, kura ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; bet ja tu nevari ieiet kapelā, iegremdējies lūgšanā tur, kur esi, kaut gan uz īsu brītiņu' (Dienasgrāmata 1572). Lai praktizētu lūgšanu Žēlsirdības Stundā, nav nepieciešami iet uz baznīcu, vai [veltīt tam] daudz laika. Ja mims nav laika, pietiek īss brīdis, lai garā stāvētu uz Golgātas krusta pakājē un vienotos ar Jēzu, kas mirst. Kungs Jēzus - izņemot zināmo kristīgajā dievbijībā Krusta ceļu - neiedeva nekādas lūgšanas formulas, bet no Viņa teiktā (apsolījumi) analīzes izriet, ka lūgšanai Žēlsirdības Stundā jāizpilda konkrēti priekšnoteikumi.
Pirmkārt [lūgšanai] jābūt celebrētai pl. trījos pēcpusdienās (nevis naktī), jo tās mērķis ir pagodināt Jēzus miršanas pie krusta brīža. Otrkārt - jābūt vērstai taisni uz Kungu Jēzu, tad ne uz Dievu Tēvu, Dievmāti vai uz sv. Māsu Faustīni. Kungs Jēzus taču pateica: 'Es neatteicu neko dvēselei, kura Man lūdz...' (dienasgrāmata 1320). Mēs tomēr varam lūgt par žēlsirdību kopā ar Mariju, kas stāvēja zem krusta, un kopā ar sv. Māsu Faustīni. Lūgšanās mums jābalstās uz Kunga Jēzus sāpīgo ciešanu vērtībām un nopelniem, tāpēc šajā lūgšanā mēs lietojam formu: 'Tavu sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ, mēs lūdzam Tevi, Kungs...' Mēs tomēr nesakām: 'Vissvētās mātes aizbildniecības dēļ...' vai: "Sv. Māsas Faustīnes aizbidniecībā...', jo tad lūgšanā mēs atbalstītos uz Dievmātes vai svēto vērtībām un nopelniem, bet mums jāatbalstās - kā grib Kungs Jēzus - uz Viņa ciešanu nopelniem. Nodomiem, kuros mēs lūdzamies Žēlsirdības Stundā (aizlūgumi), jābūt saskaņotiem ar Dieva gribu, kas ir dabiski katrai lūgšanai, bet pašai lūgšanai jābūt paļāvīgai un saistītai ar žēlsirdības darbiem pret tuviniekiem, kas ir patiesas Dieva žēlsirdības godināšanas priekšnoteikums.
Ar tā praktizēto lūgšanu Žēlsirdības Stundā Kungs Jēzus saistīja visādu žēlastību un laicīgo labumu apsolījumu. 'Šajā stundā - Viņš runāja Māsai Faustīnei - Es neatteicu neko dvēselei, kura mani lūdz caur Manām ciešanām' (Dienasgrāmata 1320). Bet citreiz Viņš piebilda: 'Šajā stundā tu izlūgsi visu sev un citiem' (1572).

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no www.faustyna.pl