Māsa Faustīne - lūgšanas skolotāja
Pietiek atvērt svētās Māsas Faustīnes "Dienasgrāmatu" un uz reiz Māsa mums māca lūgties. Piemēram, kādu nedēļu viņa nolēma speciāli lūgties pusstundu krusta veidā Vissvētākā Sakramenta priekšā klostera kapelā (protāms ar priekšnieces atļauju). Kad tuvojās lūgšanas laiks vienmēr parādījās šķēršļi, lai tikai darītu ko citu, nevis lūgties. Kad Masa Faustīne ne par ko negribēja mainīt lūgšanas laiku, lūgšan bija. Kad padevās un nolēma lūgties vēlāk, nekad neizdevās, jo pienākumi neļāva.
Kad Māsa Faustīne tomēr lūdzās, tad vēl priekšā bija garīga cīņa, nāca galvā kādas domas par pienākumiem un darbiem. Kad neizdevās pārāk stipri cīnīties, tad arī tālāk šajā dienā, nākamās stundās, visi darbi gāja bez tādas iekšējas stingrības (kā ir latviski poļu vārds "skupienie"?). Kad tomēr Māsa šajā pusstundas lūgšanā ļoti cīnījās, lai lūgtos un paliktu nemitīgā vienotībā ar Jēzu savās domās, tad arī nākamas stundas bija ļoti kārtīgas un Māsa bija ļoti sagatavota katrai cīņai un katram šķērslim.
Pēc lūgšanas - kā Māsa Faustīne ieraudzīja - jo dziļāka tā bija un lielākā vienotībā ar Jēzu, tad pasaule meklēja arvien vairāk un vairāk veidu, kā Māsai traucēt - caur vārdiem, darbiem, jebkādā veidā. Māsa zināja, ka pasaulei nepatīk svētums; bet Māsa Faustīne vēl jo vairāk rūpējās par to, lai būtu kopā ar Jēzu. Un pat tad, kad citi apkārtējie cilvēki priecājās, apmeklēja viens otru, palīdzēja viens otram, bet pie Māsas Faustīnes neviens neatnāca, Māsa dzīvoja vienotībā ar Jēzu, Kas atnāca un teica, ka katru dienu atnāks pie viņas un palīdzēs viņai sagatavot meditāciju.
Lūgsimies, lai būtu latviski izdota Māsas Faustīnes "Dienasgrāmata" un lai visi varētu to lasīt, un mācītos lūgties arvien labāk un labāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru