Gaidīt Jēzu, gaidīt žēlsirdību.
Svētā Māsa Faustīne savā "Dienasgrāmatā", 793. numurā, uzrakstīja:
"Es pavadu laiku ar Visvētāko Māti. Ar lielām ilgām es gaidu Kunga atnākšanu. Manas vēlmes ir lielas. Es vēlos, lai visas tautas pazītu Kungu. Es vēlos sagatavot visas tautas pieņemt Iemiesoto Vārdu. Ak Jēzu, dari, lai Tavas žēlsirdības avots iztecēs ar lielāko dāsnumu, jo cilvēce ir ļoti slima, tad vairāk nekā jebkādā laikā tai ir vajadzīgs Tavs žēlums".
Šodien, žēlsirdības stundā, man bija tādi skaistie vārdi par Dieva žēlsirdību - sakarā ar citu svēto, sv. Veroniku Džuljāni (1660-1727):
"Dieva delikāta apskāviena žēlastības laikā Veronika pieredzēja sevī
Dieva dzīvi bez domāšanas par šīs pasaules lietām. Visa viņas dvēsele
bija vienota ar Dievu, Kurš "ieleja" viņā savu mīlestību kā
visdārgāko balzamu. Pateicoties tam dvēselei likās, kā pārietu no nāves
dzīvē, kā augšāmceltos. Viņas dvēsele pazina savu niecību un nespēcību,
lūdzot Dievu par žēlsirdību sev un visām dvēselēm" (vairāk skaties šeit).
Cik līdzīgas ir šīs svētās - lietās saistītās ar Dieva žēlsirdību.
("D." 793. numurs publicēts šodien www.faustyna.pl)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru