Kā Dieva žēlsirdība var atnākt pie ikkatra cilvēka.
Jau pirms pus gada es plānoju pavadīt savas gada rekolekcijas klosterī netālu no vietas, kur Polijas valdnieks Mieško I pieņēma kristības sakramentu kopā ar savu ģimeni un sākās valsts kristianizācija. Tas bija 966. gadā.
Bet tomēr Dievam arī ir savi plāni. Labākie plāni. Vislabākie. Tāpēc notika tā, ka tēvs, kuram vajadzēja vadīt šīs rekolekcijas, pēkšņi saslima un jau nebija kam vadīt šīs rekolekcijas. Ko darīt? Varbūt grūti būtu atrast laiku, lai brauktu vēlreiz uz Poliju uz rekolekcijām. Varbūt arī pienākumi neatļautu. Ko darīt? Parādījās iespēja pavadīt savas klusas rekolekcijas tajā pašā laikā, bet citā klosterī. Un pat nepadomāju, cik bagātas būs šīs nesaplānotas rekolekcijas. Bet Diev tās saplānoja.
Neliels klosteris ciematā, kas saucas Serpelice (Serpelice nad Bugiem), uzbūvēts pēc 2. Pasaules kara. Bet iekams brāļi kapucīni uzbūvēja tur klosteri ar mazo baznīcu, viņi dzīvoja mazā namiņā un svinēja svētās Mises ļoti mazā kapličā (man šķiet ka garuma nav 10 m.). Šī kapliča ir patiesi tika maza, ka tad, kad tika nolemts, ka labāk, kad šī kapliča būtu 200 m tālāk, tad paņēma zirgus, šņorus un vilka pa zemi šo kapliču uz vietu, kur tā atrodas līdz šim. Visas šīs ēkas ir vienkāršas, bet skaistas, varbūt tāpēc, ka tēvs, kas to projektēja un būvēja, bija pēc izglitības arhitekts, bet arī ir nozīmīgs, ka viņa vārds bija Eņgelis (poliski Anioł).
Tālāk rakstu jau tikai par Dieva žēlsirdību, jo šī ziņa ir par to un šis blogs ir par Dieva žēlsirdību.
Kad atbraucu uz šo klosteri, brāļi pateica man, ka visā diecēzē ir skaista peregrinācija. Tā ir Dieva žēlsirdības peregrinācija. Konkrēti: pa diecēzes teritoriju svētceļo Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde. Bet tāda informācija būtu ļoti ļoti neprecīza. Šeit "pa visu diecēzi" nozīmē arī "pa katru draudzi". Bet tas vēl nav viss. "Pa katru draudzi" nozīmē šeit, ka Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde svētceļo tā, ka var viņu uzņemt pie sevis katra ģimene. Jo kāds nopirka Žēlsirdīgā Jēzus svētbilžu - tik daudz, cik ir draudžu!
Man bija iespēja redzēt šo svētbildi baznīcā. Jo tieši iepriekšējā dienā, svētdien, pēdēja ģimene draudzē atdeva atpakaļ šo svētbildi. Un pēc manas pēdējas sv. Mises rekolēkciju laikā es varēju palūgties tās svētbildes priekšā. Tā ir neliela kopija, varbūt 80 cm.. Tikai Jēzus taču zināja, ka manas rekolekcijas ir par Dieva žēlsirdību un tā zīme man dod vēl lielāko pārliecību, ka tieši tā bija.
Jēzu, es uzticos Tev!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru