Žēlsirdības kulta izplatīšana
Dieva
žēlsirdības godināšana
veidi
Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana
pamats
Paļāvība uz Dievu + Žēlsirdības
darbi tuvākajiem
avots
svētās
Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata
|
"'Dvēseles,
kuras izplata Manas žēlsirdības godu, Es sargāju visu dzīvi, kā
maiga māte savu zīdaini, bet nāves stundā Es tām nebūšu
Tiesnesis, bet gan žēlsirdīgais Pestītājs' (Dienasgrāmata
1075). Tādu apsolījumu Kungs Jēzus deva visiem, kuri jebkurā
veidā sludinās Viņa žēlsirdību, izplatīs Viņa godu. Priesteri
var priecāties par vēl vienu apsolījumu, kurā: 'Nocietināti
grēcinieki atgriezīsies viņu vārdu dēļ, kad viņi runās par
Manu neizdibināmo žēlsirdību, par žēlumu, kāds Manā sirdī ir
pret viņiem. Priesteriem, kuri sludinās un slavēs Manu žēlsirdību,
Es došu brīnumainu spēku un svaidīšu viņu vārdus, un
aizkustināšu sirdis, uz kurām viņi runās' (Dienasgrāmata 1521).
Šie apsolījumi liecina par to, cik liela nozīme ir Žēlsirdības
goda izplatīšanai, jo Jēzus apsola visiem, kuri uzņemas šo
uzdevumu, mātišķu aizsardzību dzīvē un nāves brīdī. Tātad,
žēlsirdības goda izplatīšana ir viens no Dieva Žēlsirdības
godināšanas veidiem, kopā ar Žēlsirdības svētbildi, ar Dieva
Žēlsirdības svētkiem, ar Kronīti un Žēlsirdības stundu, jo
arī šī prakse tika saistīta ar Jēzus apsolījumiem, kas var nest
labumu visiem.
Žēlsirdības
goda izplatīšanai jeb Dieva žēlsirdības noslēpuma, kas
vispilnīgāk atklāts krustā sistajā un augšāmceltajā Kristū,
sludināšanai caur dzīves liecību, caur darbiem, vārdiem un
lūgšanu ne tikai jārāda ceļš uz skaistu un laimīgu dzīvi virs
zemes, bet arī un varbūt vispirms, ir jākalpo pestīšanas un
pasaules svētdarīšanas darbam un jāved uz cilvēces sagatavošanu
Kristus otrreizējai atnākšanai uz zemi. 'Manas žēlsirdības
sekretāre, - teica Kungs Jēzus Māsai Faustīnei - raksti, runā
dvēselēm par šo Manu lielo žēlsirdību, jo tuvu ir briesmīgā
diena, Manas taisnības diena' (D. 965). 'Nepārstāj sludināt Manu
žēlsirdību' (D. 1521). 'Runā visai pasaulei par Manu neaprakstāmo
žēlsirdību' (D. 699). 'Lai visa pasaule iepazīst Manu
neizdibināmo žēlsirdību. Tā ir zīme pēdējiem laikiem, pēc
tās nāks taisnīgā diena' (D. 848). 'Raksti: iekams Es atnākšu
kā taisnīgais Tiesnesis, vispirms atveru līdz galam vaļā Manas
žēlsirdības durvis. Kas negrib iet caur žēlsirdības durvīm,
tam ir jāiet caur Manas taisnības durvīm' (D. 1146). Tāpēc tik
daudzas reizes 'Dienasgrāmatas' lappusēs skan šis neatlaidīgs
Kunga Jēzus aicinājums, kas vērsts Māsai Faustīnei, bet caur
viņu - visai Baznīcai un pasaulei.
Šis
uzdevums - Žēlsirdības vēstījuma sludināšana - izriet no
tā, ka mēs esam apdāvināti jau svētās kristības sakramentā.
Tas ir Baznīcas, tātad arī visu ticīgo, pienākums un tiesības.
'Ir pienācis laiks, - teica Svētais Tēvs Jānis Pāvils II
Krakovas Bloņās (krakowskie Błonie) 2002. gadā - lai Dieva
žēlsirdības vēstījums ielietu cerību cilvēku sirdīs un lai
kļūtu par jaunas civilizācijas - mīlestības civilizācijas -
dzirksteli'.
1. Dieva
žēlsirdības noslēpuma iepazīšana
Dieva
žēlsirdīgās mīlestības sludināšanas uzdevums, kas veikts
dažādos veidos (dzīvē, ar darbiem, ar vārdu un lūgšanu),
vispirms pieprasa nemitīgu šī mūsu ticības visskaistākā
noslēpuma iepazīšanu, balstoties uz Svēto Rakstu tekstiem un
meklējot šīs mīlestības izpausmes savā dzīvē un visā
pasaulē. Tā darīja Māsa Faustīne, kura dzīvojot pēc
kongregācijas regulas, sākumā pati pārdomāja Dieva labestību
radīšanas un pestīšanas darbā, svētajā Baznīcā, Dieva vārdā
un sakramentos, cilvēka aicinājumā uz vienotību ar Dievu jau virs
zemes un mūžībā... Viņa centās saskatīt Debesu Tēva mīlošo
roku savā ikdienā, visos dzīves notikumos. Tāda Dieva žēlsirdības
iepazīšana ļāva viņai apjaust, ka cilvēka dzīvē viss, kas
labs, nāk no Dieva un ir Viņa žēlsirdīgās mīlestības dāvana.
'Tava Žēlsirdība - viņa rakstīja <Dienasgrāmatā> - kā
zelta diegs vijas cauri visai mūsu dzīvei un uztur kontaktu starp
mūsu būtni un Dievu ikvienā līmenī, jo Dievam nekas nav
vajadzīgs laimei; tātad viss ir vienīgi Viņa žēlsirdības
darbs. No prieka mani jutekļi pamirst, kad Dievs man ļauj dziļāk
iepazīt šo savu lielo īpašību, savu neizdibināmo žēlsirdību'
(D. 1466). Dieva žēlsirdības iepazīšanu ar prāta un gribas
dabiskajiem spēkiem Dievs stiprināja ar kontemplācijas dāvanu,
pateicoties kurai tā spēja ieiet šajā noslēpumā neparasti
dziļi, lai to auglīgi sludinātu pasaulei.
Lai
sekmīgi tuvinātu pasaulei Dieva žēlsirdības noslēpumu - kā
māca Māsas Faustīnes dzīves liecība - nepietiek intelektuāli
iepazīt šo ticības patiesību, tā ir jāizdzīvo ikdienā. Tāpēc
Kungs Jēzus, pamācīdams Māsu Faustīni, daudzreiz mudināja ne
tikai pārdomāt Viņa žēlsirdīgo mīlestību un labestību, bet
vispirms sekot Viņam žēlsirdības attieksmē pret cilvēkiem.
'Mana meita, - Viņš teica - skaties uz Manu žēlsirdīgo Sirdi un
atspoguļo tās žēlumu savā sirdī un darbībā, lai tu, kas
sludini pasaulei Manu žēlsirdību, pati tajā degtu' (D. 1688).
Paklausīga Jēzus vārdiem, viņa vēlējās visa pārveidoties
Žēlsirdībā, būt Viņa dzīvs atspulgs. 'Katrs no Taviem
svētajiem atspoguļo sevī vienu no Taviem tikumiem - viņa rakstīja
- es vēlos atspoguļot Tavu žēlīgo un žēlsirdības pilno Sirdi,
vēlos to cildināt. Ak Jēzu, lai Tava Žēlsirdība ir ierakstīta
manā sirdī un dvēselē kā zīmogs, un tā būs mana zīme šajā
un nākamajā dzīvē. Cildināt Tavu žēlsirdību ir manas dzīves
vienīgais uzdevums' (D. 1242).
2.
Žēlsirdības vēstījuma sludināšana
Māsa
Faustīne izplatīja Žēlsirdības godu sākumā ar savas dzīves
liecību paļāvības uz Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem
garā. Rūpes par ikdienas izaugsmi šajā garā pieprasa atbilstošu
darbu ar sevi, garīgās dzīves izkopšanu, centienus uzticīgi
pildīt Dieva gribu un pie katras izdevības darīt labu tuvākajiem.
Tāds cilvēks, kas paļaujas uz Dievu (pilda Viņa gribu) un veic
žēlsirdības darbus, ir Dieva žēlsirdības dzīvs attēls, jo
katrs, kas skatās uz šo zīmi, zina, ka Dievs ir labs, ka ir vērts
paļauties uz Viņu un Viņu atdarināt žēlsirdīgā mīlestībā
pret cilvēkiem. Sevišķi izteiksmīga ir žēlsirdības
apliecināšana tuvākajiem mazās un lielās lietās. Šie darbi ir
visstiprākais arguments, kurš palīdz auglīgi sludināt Dieva
Žēlsirdības godu. Dzīves liecība šajā garā ir pirmais un
galvenais Žēlsirdības goda izplatīšanas veids.
Tomēr
nepietiek tikai ar dzīves liecību, vēl ir vajadzīga Dieva
žēlsirdības sludināšanas ar vārdu. Māsa Faustīne personīgos
kontaktos ar cilvēkiem izmantoja katru iespēju, lai runātu par
Dieva labestību un aicinātu uz paļāvību uz Dievu. Viņa
sludināja Dieva Žēlsirdības vēstījumu ne tikai ar dzīvo vārdu,
bet arī ar rakstīto. Pēc Kunga Jēzus pavēles viņa rakstīja
dienasgrāmatu, kurā ierakstīja Dieva lielos darbus, kurus Viņš
darīja viņas dzīvē un pasaulē. Caur savu 'Dienasgrāmatu' viņa
līdz šai dienai sludina pasaulei Dieva žēlsirdības noslēpumu:
stāsta par to, cik labs ir Dievs, cik ļoti Viņš rūpējas par
cilvēku, par cilvēka laicīgo un mūžīgo laimi, kā arī aicina
paļauties uz Viņa žēlsirdību un veidot savu dzīvi žēlsirdības
garā.
Parasti
Dieva žēlsirdības sludināšanas uzdevums mums saistās ar
publisku uzrunu: ar sprediķi, katehēzi skolā, radio vai
televīzijas raidījumu, ar grāmatām vai tekstiem presē u.tml.
Tomēr visbiežāk tas mums ir iespējams ikdienišķajā dzīvē,
personīgos kontaktos ar otru cilvēku, un mēs to darām vienmēr,
kad - līdzīgi Māsai Faustīnei - mūsu sarunās, faktu un notikumu
interpretācijā mēģinām saskatīt Dieva labestību, kad spējam
ikdienišķās situācijas pārnest ticības līmenī un ieraudzīt
tajās Debesu Tēva mīlošo roku arī sāpīgos notikumos un lielās
ciešanās. Tāds apustulāts - dzīves ikdienā - nes lielus augļus.
Nākamais
Dieva Žēlsirdības goda izplatīšanas veids ir lūgšana, sevišķi
Dieva Žēlsirdības godināšanas prakse formās, kuras Jēzus
sniedza caur Māsu Faustīni. Katru dienu caur Baznīcas Liturģiju
un individuālu Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes godināšanu, caur
Dieva Žēlsirdības Kronīša skaitīšanu vai praktizējot lūgšanu
Žēlsirdības stundā var pielūgt Dievu Viņa žēlsirdības
noslēpumā, izplatīt Viņa godu un izlūgt žēlsirdību pasaulei.
Kungs
Jēzus runā arī par to, kādā veidā šo uzdevumu var izpildīt
dzīvē. 'Lūgšanas, gavēņus, [...] – Viņš pamācīja Māsu
Faustīni - darbus un visas ciešanas tu vienosi ar Manu lūgšanu,
gavēni, [...] darbu, ciešanām, tad tiem būs spēks Mana Tēva
priekšā' (D. 531). Sevišķa loma Dieva žēlsirdības izlūgšanā
ir ciešanām. 'Viena ir cena - Kungs Jēzus viņai teica -, par kuru
pērk dvēseles, un tās ir ciešanas, vienotas ar Manām ciešanām
uz krusta' (D. 324). 'Katras grēcīgas dvēseles atgriešanās prasa
upuri' (D. 961). Jēzus lūdza: 'Man ir vajadzīgas tavas ciešanas
dvēseļu glābšanai' (D. 1612). 'Palīdzi Man, Mana meita, glābt
dvēseles, vieno savas ciešanas ar Manējām un upurē Debesu Tēvam
par grēciniekiem' (D. 1032). Viņš pamācīja, ka ar lūgšanu un
ciešanām viņa atpestīs vairāk dvēseļu nekā misionārs tikai
ar mācīšanu un sprediķiem' (D. 1767).
Māsai
Faustīnei, bet arī visiem tiem, kuri pieņem Dieva Žēlsirdības
vēstījumu, ir jālūdz žēlastības vispirms grēciniekiem, jo
viņi ir vislielākajā postā un viņiem visvairāk ir vajadzīga
Dieva apžēlošanās. Tāpēc Kungs Jēzus bieži aicināja lūgties
viņu nodomā. Viņš teica: 'Lūdz viņiem žēlastību, lai arī
viņi pielūgtu Manu žēlsirdību' (D. 1160). 'Katras dvēseles
zaudēšana - Viņš citreiz skaidroja - Mani iegremdē nāvīgās
skumjās. Tu Mani vienmēr iepriecini, kad lūdzies par grēciniekiem.
Vismīļākā Man ir lūgšana (...) par grēcīgo dvēseļu
atgriešanos; zini, Mana meita, ka šī lūgšana vienmēr ir
uzklausīta' (D. 1397), jo tā ir saskaņā ar Dieva gribu. Kungs
Dievs neko tā nevēlas, kā visu cilvēku pestīšanu, jo Viņš
katru ir radījis aiz mīlestības, par katru Jēzus atdeva dzīvību
un vēlas būt ar viņu Tēva mājās uz mūžiem.
Otra
priviliģētu cilvēku grupa Dieva Žēlsirdības apustuļu lūgšanā
ir priesteri un konsekrētās personas, tātad tie, kuri ved Dieva
tautu pa pestīšanas ceļiem un kuri cīnās par dvēselēm frontes
pirmajā līnijā. Arī viņiem ir ļoti vajadzīgs lūgšanas
atbalsts. 'Es atdodu tavā gādībā divas pērles, ļoti dārgas
Manai Sirdij; tās ir priesteru dvēseles un konsekrēto dvēseles, -
Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei - tu par viņām īpaši
lūgsies, viņu spēks slēpsies jūsu upurgatavībā' (D. 531).
Sv.
Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatā' var sastapt Kunga Jēzus
aicinājumu lūgties par mirstošajiem. 'Izlūdz viņiem paļāvību
uz Manu žēlsirdību, – Viņš teica - jo viņiem paļāvība ir
visvairāk vajadzīga, bet tās viņiem ir vismazāk. Zini, ka dažu
dvēseļu mūžīgās pestīšanas žēlastība pēdējā brīdī
bija atkarīga no tavas lūgšanas' (D. 1777). Kungs Jēzus arī
pavēlēja Māsai Faustīnei bieži ieiet šķīstītavā, jo tur
viņa ir vajadzīga (sal. D. 1738), tas nozīmē - lai viņa lūgtos
par mirušajiem, lai tiem parādītu žēlsirdību caur lūgšanu un
upuri. Kaut arī Kungs Jēzus konkrēti nemin citu kategoriju
cilvēkus, tomēr liek lūgties par visiem, jo taču aicina lūgt
Dieva žēlsirdību visai pasaulei.
'Nekad,
nevienā vēstures posmā, - rakstīja Svētais Tēvs Jānis Pāvils
II - sevišķi tik kritiskā kā mūsējais - Baznīca nevar aizmirst
par <lūgšanu, kas ir sauciens pēc Dieva žēlsirdības> pret
visāda veida ļaunumu, kas apgrūtina cilvēci un to apdraud. Tās
ir Baznīcas galvenās tiesības un vienlaikus pienākums Jēzū
Kristū' (DM - Dives in Misericordia, 15).
3.
Pareizi sludināt Žēlsirdību
Žēlsirdības
goda izplatīšanā ļoti svarīga ir vēstījuma pareiza
tālāknodošana, tostarp, arī rūpes par to, lai Dieva Žēlsirdības
kults būtu tīrs formās, kuras sniedza Māsa Faustīne. Ir zināms,
ka mūsu laikos Dieva Žēlsirdības kultam ir liela popularitāte.
Sakarā ar to ir parādījušās daudz publikāciju, kuras ļoti
vienkāršotā veidā, dažreiz pat kļūdainā, izplata Dieva
Žēlsirdības godināšanu, kas ietekmē tās nepareizo praksi.
Teoloģisku
pamatu šai godināšanai deva pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy
Różycki) disertācijā par Māsas Faustīnes rakstiem, kas tika
sagatavota beatifikācijas procesa vajadzībām. Šīs disertācijas
saīsināts variants tika publicēts grāmatiņā 'Dieva Žēlsirdība.
Dieva Žēlsirdības godināšanas galvenās iezīmes', bet visa
[disertācija] grāmatā 'Dieva Žēlsirdības godināšana'
(Wydawnictwo „Misericordia”, Kraków 1999, wyd. II – 2008). Šīs
disertācijas gaismā Dieva Žēlsirdības godināšanas būtība ir
paļāvības nostāja pret Kungu Dievu (jeb bibliska uzticēšanās
nostāja), un žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem. Tikai uz šī
pamata balstās kulta formas: Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde,
Žēlsirdības svētki, Dieva žēlsirdības kronītis, Žēlsirdības
stunda un Žēlsirdības goda izplatīšana. Ar šiem Dieva
Žēlsirdības godināšanas veidiem ir saistīti Kunga Jēzus
apsolījumi, kurus Viņš deva visiem (ne tikai pašai Māsai
Faustīnei, kā tas ir ar lūgšanu 'Ak, Asins un Ūdens' vai ar
Dieva Žēlsirdības novennu). Ja trūks pamata jeb kristīgās
dzīves veidošanas paļāvībā uz Dievu un žēlsirdībā pret
tuvākajiem, tad neviena no šīm kulta formām nebūs autentisks
godināšanas akts un nenesīs gaidītos augļus. 'Tātad - raksta
pr. prof. I. Ružickis - ja kāds, piem. skaita Dieva žēlsirdības
kronīti, bet viņam nav paļāvības, viņš nesaņems nekā no tā,
ko Jēzus saistīja ar paļāvīgu kronīša skaitīšanu.
Visbiežāk
sastopamās kļūdas Dieva žēlsirdības godināšanas izplatīšanā
un praksē izriet no tā, ka 'Dienasgrāmatas' teksts tiek ņemts
fragmentāri un šī godināšana tiek praktizēta nepareizi.
Fragmentāri
nozīmē, ka no 'Dienasgrāmatas' tiek izrauti atsevišķi teikumi un
tie tiek izplatīti, neanalizējot tekstu kopumā. Tādās situācijās
publicētie teikumi tiek pieņemti kā aksioma vai pilnīga patiesība
par kaut ko. Piemēri:
'Es
vēlos, lai būtu tāda kongregācija, kas sludinās un lūgs Dieva
žēlsirdību pasaulei'. Kāds, lasot tikai šo teikumu, domā, ka
Kungs Jēzus vēlas, lai tiktu dibināta konkrēta mūku vai mūķeņu
- kongregācija, kas uzņemsies šos uzdevumus. Tomēr no visas
'Dienasgrāmatas' analīzes izriet, ka Jēzus nerunā par kādu vienu
kongregāciju, bet par lielu darbu Baznīcā, ko šodien saucam par
Dieva Žēlsirdības Apustulisko Kustību (skat. D. 1155).
'Dvēsele,
kura godinās šo svētbildi, nepazudīs' (vai citi apsolījumi, kas
doti bez nosacījumiem). Šis vai citi Kunga Jēzus apsolījumi
izpildīsies tad, kad cilvēks ievēros konkrētos nosacījumus, kuri
Dieva Žēlsirdības godināšanā ir: paļāvība uz Dievu un aktīva
tuvākmīlestības nostāja. 'Dvēsele, kura godinās šo
svētbildi...', tas nozīmē tā, kura šīs svētbildes priekšā
lūdzas ar paļāvību un šo paļāvīgo lūgšanu saista ar
žēlsirdības darbiem, bet nevis tā, kura, piemēram, nēsā
svētbildi somā.
Bieži sastopama kļūda ir izplatīt atsevišķas
Dieva Žēlsirdības godināšanas formas, piem. kronīti, novennu,
vai litāniju, nepaskaidrojot, kas ir Dieva žēlsirdības kulta
būtība un kad netiek izceltas priviliģētās kulta formas no citām
lūgšanām, ko Māsa Faustīne ierakstīja 'Dienasgrāmatā'.
Otra
kļūdu grupa nāk no Dieva žēlsirdības godināšanas nepareizas
prakses; biežāk tā ir šāda:
ticīgajos
netiek veidota kristīgas paļāvības nostāja pret Dievu un
žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem, aprobežojoties tikai ar
dievbijības vingrinājumu, piem. kronīša skaitīšanu,
Dieva
žēlsirdības kronītim tiek pievienoti vai atņemti kādi vārdi,
tiek
saistītas privātas atklāsmes un dievkalpojumi,
Māsas
Faustīnes sūtība tiek skatīta atrauti no Svētajiem Rakstiem.
Žēlsirdības
vēstījums, ar kuru mums jādzīvo un jādalās ar citiem, ir liela
Dieva dāvana mūsu laikiem, dāvana, kas ir cerības zīme,
pestīšanas ķīla un gaisma, kas apgaismo cilvēku ceļus ticības
trešajā tūkstošgadē, tāpēc tas ir jānodod tālāk lielā
pazemībā un saskaņā ar Jēzus nodomu. 'Šis vēstījums - kā
teica Svētais tēvs Benedikts XVI – patiešām ir mūsu laiku
galvenais vēstījums: žēlsirdība kā Dieva spēks, kā Dieva
robeža visas pasaules ļaunumam'. Tāpēc ir milzīga vajadzība ar
šo dāvanu dalīties pēc iespējas labāk un dāsnāk."
s. M. Elżbieta Siepak ZMBM
tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.