Žēlsirdības svētbilde

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +  Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

"Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde ir viens no Baznīcas vēsturē un mūsdienu pasaulē pazīstamākajiem krustā sistā un augšāmceltā Kristus attēliem. Tā ir neparasta glezna ne tikai tādēļ, ka ir visvairāk izplatīta, bet vispirms tādēļ, ka tās līdzautors ir pats Kungs Jēzus, kurš tieši tādā tēlā parādījās Māsai Faustīnei Plockas (Płock) Žēlsirdības Dievmātes Māsu Kongregācijas klostera cellē 1931. gada 22. februārī un pēc šīs vīzijas Viņš pavēlēja uzgleznot savu attēlu. 'Vakarā, kad es biju cellē - par šo notikumu Dienasgrāmatā stāsta m. Faustīne - es ieraudzīju baltās drēbēs ģērbtu Kungu Jēzu. Viena Viņa roka bija pacelta svētībai, bet otra pieskārās drēbēm uz krūtīm. [...] izgāja divi lieli stari, viens sarkans, otrs gaišs. (...) Pēc brīža Jēzus man teica: Uzglezno svētbildi pēc attēla, kuru tu redzi, ar uzrakstu: Jēzu, es uzticos Tev. Es vēlos, lai šo attēlu godinātu sākumā jūsu kapelā un visā pasaulē (Dienasgrāmata 47.).

Tātad, svētbilde ir tapusi pēc paša Jēzus gribas. Tā ir visas vēsts par Dieva žēlsirdību, kuru Jēzus atklāja caur sv. Māsu Faustīni, zīme un vizuāla sintēze. No vienas puses šī vēsts mums atgādina Dieva žēlsirdīgās mīlestības pret cilvēku noslēpumu, kas ir atklāts Svēto Rakstu lappusēs, kā arī aicina veidot kristīgu paļāvības nostāju pret Viņu un žēlsirdību pret tuvākajiem. Vienlaikus šī vēsts ir kā trauks žēlastību smelšanai, kam Jēzus piesaistīja daudzus apsolījumus. Ar paļāvīgu lūgšanu šīs svētbildes priekšā, kurai līdzi iet žēlsirdības darbi pret tuvākajiem, Jēzus saistīja visādu žēlastību un laicīgo labumu (ja tie atbilst Dieva gribai) vispārīgu apsolījumu, bet arī īpašus apsolījumus: pestīšanas žēlastību, sekmes kristīgās pilnveidošanās ceļā un laimīgas nāves žēlastību.

Pirmo Dieva Žēlsirdības svētbildi uzgleznoja mākslinieks Eugeniušs Kazimirovskis (Eugeniusz Kazimirowski) savā darbnīcā Viļņā 1934. gadā, Māsas Faustīnes vadībā. Kopš tā laika ir uzgleznotas daudzas dažādas Žēlsirdīgā Kristus attēla versijas, kas tika gleznotas pēc Māsas Faustīnes vīzijas un atrodas baznīcās un kapelās visā pasaulē. Sevišķu vietu šajā ikonogrāfijā un Dieva Žēlsirdības kultā ieņem brīnumdarītāja svētbilde no Žēlsirdības Dievmātes Māsu Kongregācijas klostera kapelas Dieva Žēlsirdības Sanktuārijā Krakovā-Lagevnikos (Kraków-Łagiewniki). Šajā svētbildē piepildījās Jēzus vārdi: 'Es vēlos, lai šo svētbildi godinātu sākumā jūsu kapelā un visā pasaulē’ (Dienasgrāmata 47), kaut gan tā nebija ne pirmā svētbilde, kas gleznota Māsas Faustīnes vadībā, ne pirmā svētbilde viņas Kongregācijas kapelās. Šo Kristus svētbildi ticīgie tur neparastā godā, tā ir slavena daudzu žēlastību dēļ, un tās kopijas un reprodukcijas var atrast visur, visos pasaules kontinentos.

Svētbildes izskats

Šīs svētbildes izskatu Kungs Jēzus atklāja Māsai Faustīnei vīzijā Plockā (Płock) 1931. gada 22. februārī (D. 47). Jēzus ir baltās drēbēs. Labā roka ir pacelta svētībai, ar kreiso roku Jēzus pieskaras drēbēm uz krūtīm, no kurienes iziet divi lieli stari: sarkans un blāvs. Svētbildes uzrakstā ir vārdi: 'Jēzu, es uzticos Tev' (vai: 'Jēzu, es paļaujos uz Tevi').

Augšāmceltajam Kristum ir baltas drēbes. Labo roku Viņš paceļ 'svētībai'. Šīs svētbildes vīzijas aprakstā nav runa par to, līdz kādam augstumam jābūt paceltai rokai svētības žestā. Uz svētbildes, kuru gleznoja Eugeniušs Kazimirovskis, pozējot pr. Mihalam Sopočko, Jēzus labā roka ir pacelta līdz plecam, jo tāds svētības rits bija pieņemts tajos laikos. 'Dienasgrāmatas' gaismā nav nekādas nozīmes tam, vai roka ir pacelta līdz plecam, vai augstāk. Svarīgs ir tikai tas, lai labā rokā 'būtu pacelta svētībai' (D. 47).

Dažus šīs svētbildes izskata elementus Kungs Jēzus izskaidroja atsevišķās atklāsmēs Viļņā 1934. gadā, kad Jevgēnija Kazimirovska darbnīcā, Māsas Faustīnes vadībā, tapa pirmā svētbilde, gleznota pēc Plockas vīzijas [shēmas]. Kad Jēzum jautāja par staru nozīmi, Viņš atbildēja: 'Šie divi stari nozīmē asinis un ūdeni. Gaišais stars nozīmē ūdeni, kurš attaisno dvēseles; sarkanais stars nozīmē asinis, kas ir dvēseļu dzīve... - Šie divi stari izgāja no Manas žēlsirdības dzīlēm brīdī, kad Mana mirstošā sirds tika ar šķēpu atvērta uz krusta' (D. 299). Tāpēc, šķiet, nepareizi gleznot šos starus kā gaismu, kas iziet uz visām pusēm, arī uz augšu. Šie stari iziet no sirds apvidū pavērtā apģērba, tomēr uz svētbildes Jēzus sirdij jābūt neredzamai.

Nākamais svētbildes elements attiecas uz Jēzus skatienu. 'Mans skatiens no šīs svētbildes ir tāds, kā skatiens no krusta' (D. 326) - tādus Kunga Jēzus vārdus Māsa Faustīne ierakstīja 'Dienasgrāmatā'. Daži, viņu vidū arī pr. M. Sopočko, šos vārdus interpretēja burtiski: 'kā no krusta', tas nozīmē no augšas uz leju. Citi saka, ka šos vārdus vajag interpretēt garīgā, nevis burtiskā, veidā. Vārdi: 'Mans skatiens no šīs svētbildes ir tāds, kā skatiens no krusta' nozīmē žēlsirdīgu skatienu, tādu, kam rūp cilvēks, kas viņu meklē un kurš vispilnīgāk atklājās tieši uz Kristus krusta.

Starp šīs svētbildes būtiskiem elementiem, kuri ir nesaraujami ar to saistīti, ir vārdi: 'Jēzu, es uzticos Tev' (vai: 'Jēzu, es paļaujos uz Tevi'), kuriem ir jābūt ievietotiem uzrakstā. Māsas Faustīnes biktstēvs Viļņā, kurš rūpējās par pirmās svētbildes gleznošanu, jautāja Māsai Faustīnei, vai uzrakstā var būt citi vārdi, piem.: 'Kristus, Žēlsirdības Karalis' (D. 88). 'Jēzus man atgādināja - viņa rakstīja <Dienasgrāmatas> lappusēs - kā bija man teicis pirmajā reizē, tas ir, ka šiem trim vārdiem ([poliski: 'Jezu, ufam Tobie']) ir jābūt redzamiem. Šie vārdi ir šādi: Jēzu, es uzticos Tev. Es sapratu, ka Jēzus vēlas, lai būtu ievietota visa formula' (D. 327).

Viss būtiskais Žēlsirdības vēstījumam, ko Jēzus deva caur Māsu Faustīni, tai skaitā arī Dieva Žēlsirdības svētbildes izskats, ir aprakstīts viņas 'Dienasgrāmatā'. Par to mūs pārliecina Jēzus vārdi Māsai Faustīnei viņas dzīves noslēgumā: 'Esi mierīga, Mana meita, šis žēlsirdības darbs ir Mans, tajā nav nekā tavējā; Man patīk, ka tu uzticīgi pildi to, ko Es tev pavēlēju, tu neesi ne pielikusi, ne atņēmusi nevienu vārdu' (D. 1667).

Pēc šīm precīzajām instrukcijām ir zināms, kā gleznot Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi, tomēr neskatoties uz to, ir parādījušās daudzas nepareizas gleznas. Visbiežāk trūkst vārdi svētbildes uzrakstā: 'Jēzu, es uzticos Tev'. Reizēm tiek uzgleznota Sirds vai kronis uz galvas, lai pasvītrotu to, ka stari izgāja no Sirds, bet Jēzus uz svētbildes ir Žēlsirdības Karalis. Sastopamas arī Jēzus vaiga reprodukcijas ar uzrakstu: 'Jēzu, es uzticos Tev'. Pastāv ne tikai Žēlsirdīgā Jēzus gleznotās svētbildes, bet arī statujas, ciļņi vai dažādās modernās tehnikās veidoti attēli. Kultam der svētbildes, jo Kungs Jēzus norādīja uz šādu sava attēla veidu, sakot: 'uzglezno svētbildi pēc izskata, kuru tu redzi, ar uzrakstu: Jēzu, es uzticos Tev' (D. 47).

Svētbildes teoloģiska nozīme

Šīs svētbildes teoloģisko nozīmi pr. M. Sopočko saista ar Kunga Jēzus vēlmi, lai tā tiktu pasvētīta un publiski pagodināta pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šajā svētdienā - kopš Tridentas Koncila laikiem - tiek lasīts sv. Jāņa Evaņģēlija fragments, kas stāsta par Kunga Jēzus parādīšanos Apustuļiem Pēdējo vakariņu namā un par gandarīšanas sakramenta iestādīšanu. Tātad, svētbilde parāda augšāmcelto Kristu, kurš nes mieru, grēku atlaišanu un visādas žēlastības, kas iegūtas par Viņa ciešanu un nāves uz krusta cenu, kā pēdas Viņš nes savā miesā un kā identitātes zīmi rāda tās saviem mācekļiem. Asins un ūdens straumes, kas plūst no pārdurtās Sirds (kas svētbildē nav redzama) un brūces uz delnām un pēdām atgādina Lielās Piektdienas notikumus. Šai svētbildei ir raksturīgi divi stari: sarkans un blāvs. Kad Jēzum jautāja par staru nozīmi, Viņš atbildēja: 'Šie divi stari nozīmē asinis un ūdeni. Gaišais stars nozīmē ūdeni, kurš attaisno dvēseles; sarkanais stars nozīmē asinis, kas ir dvēseļu dzīve’ (D. 299). Šie divi stari simbolizē svētos sakramentus, svēto Baznīcu, kas piedzima no Kristus pārdurtā sāna, un Svētā Gara dāvanas, jo Svētā Gara bibliskais simbols ir ūdens. 'Laimīgs, kas dzīvos to ēnā - teica kungs Jēzus - jo viņu nesasniegs Dieva taisnīgā roka' (D. 299).

Māsas Faustīnes garīgais vadītājs Krakovā uzskata, ka svētbildei ir plašāka interpretācija, jo tā neattiecas vienīgi uz Pashas notikumiem Kristus dzīvē, bet vispār ir Dieva žēlsirdīgās mīlestības uz cilvēku zīme. Šī Dieva mīlestība vispilnīgāk tika atklāta Jēzus dzīves veidā, brīnumos un mācīšanā, bet sevišķi Viņa ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās. Svētbilde - uzsver pr. prof. I. Ružickis - parāda visas Svētās Trīsvienības žēlsirdību, tāpēc tiek saukta par Dieva Žēlsirdības svētbildi, vai Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi, jo Viņš vispilnīgāk atklāja cilvēkam šo noslēpumu.

Svētbilde ir Dieva Žēlsirdības godināšanas vizuāla sintēze, jo rāda ne tikai Dieva žēlsirdības noslēpumu, kurš vispilnīgāk tika atklāts Kristus dzīvē, nāvē un augšāmcelšanās, bet arī cilvēka atbildi, kāda ir jādod Kungam Dievam, iepazīstot šo mūsu ticības noslēpumu. Svētbildes uzrakstā ir ievietoti vārdi: 'Jēzu, es uzticos Tev' (vai: 'Jēzu, es paļaujos uz Tevi'). Tie norāda uz pirmo, galveno cilvēka atbildi uz pretī nākošo Dieva žēlsirdīgo mīlestību. Un tā ir paļāvība.

Paļāvība sv. Māsas Faustīnes rakstos nozīmē visas cilvēka dzīves nostāju pret Dievu, ko nosaka: ticība, cerība, mīlestība, bet no morāliskajiem tikumiem: pazemība un nožēla [(kā Bībelē <pazemīga un satriekta sirds>)]. Tā ir bērna nostāja pret mīlošo tēvu, kuram viņš uzticas bez nosacījumiem. Paļāvības nostāja pret Dievu - par šo nostāju ir runa Dieva Žēlsirdības godināšanā - nav kāda dievbijīga sajūta vai ticības patiesību intelektuāla akceptācija, bet gan ļoti konkrēta nostāja, kura uz ārieni izpaužas Dieva gribas pildīšanā, kas ietverta baušļos, paaicinājuma pienākumos vai Svētā Gara atpazītās iedvesmās. Cilvēks, kas paļaujas, zina, ka Dieva griba viņam ir pati žēlsirdība, tāpēc ar mīlestību cenšas pieņemt to un pildīt savā dzīvē.

Svētbilde atgādina arī par galveno kristiešu pienākumu, kas ir aktīva tuvākmīlestība. 'Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs' (Lk 6,36) - saka Jēzus saviem mācekļiem. Tātad, svētbilde, kas parāda Dieva žēlsirdību, vienlaikus atgādina evaņģēlisko aicinājumu - pildot žēlsirdības darbus pret tuvākajiem, kļūt līdzīgiem 'Dieva attēlam'. Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei un caur viņu visiem Dieva Žēlsirdības godinātājiem, ka svētbildei ir jāatgādina Viņa žēlsirdības prasības, 'jo pat visstiprākā ticība, neko nelīdzēs bez darbiem' (D. 742). 'Es pieprasu no tevis žēlsirdības darbus, kuriem jāizplūst no mīlestības uz Mani. Žēlsirdība tev jādara vienmēr un visur tuvākajiem, tu nedrīksti to atstāt, no tās atteikties vai attaisnoties. Es tev dodu trīs veidus, kā darīt žēlsirdību tuvākajiem: pirmais - darbs, otrais - vārds, trešais - lūgšana; šais trīs līmeņos ietveras žēlsirdības pilnība un tas ir mīlestības uz Mani drošs pierādījums. Tādā veidā dvēsele slavē un atdod godu Manai žēlsirdībai' (D. 742). Kungs Jēzus vēlas, lai Viņa godinātāji dienas laikā izpildītu vismaz vienu žēlsirdības aktu pret tuvākajiem - aiz mīlestības uz Viņu.

Apsolījumi

Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes godināšana nozīmē paļāvīgu lūgšanu, kas saistīta ar žēlsirdības darbiem. Ar tā saprastu svētbildes kultu Kungs Jēzus saistīja lielus apsolījumus. Jau pirmajā svētbildes atklāšanas reizē Viņš apsolīja, 'ka dvēsele, kura godinās šo svētbildi, neies bojā' (D. 48), tas nozīmē, ka Jēzus deva mūžīgās pestīšanas apsolījumu. Viņš arī apsolīja lielas sekmes kristīgās pilnveidošanās ceļā, laimīgas nāves žēlastību un visādas citas žēlastības un laicīgus labumus, kurus žēlsirdīgie ļaudis ar paļāvību no Viņa lūgs. 'Es sniedzu cilvēkiem trauku - Viņš teica Māsai Faustīnei - ar kuru viņiem jānāk pēc žēlastībām pie žēlsirdības avota. Šis trauks ir šī svētbilde ar uzrakstu: Jēzu, es uzticos Tev' [(Jēzus, es paļaujos uz Tevi)] (D. 327). 'Caur šo svētbildi Es dalīšu daudz žēlastību dvēselēm, tāpēc – lai ikvienai dvēselei ir pieeja tai' (D. 570).

[...] Māsa Faustīne saņēma no Kunga Jēzus apsolījumu, ka šī svētbilde pievilks pie Dieva daudzas dvēseles un caur to Dieva žēlsirdība darbojas dvēselēs (sal. D. 1379). 1938. gada aprīlī [Māsa Faustīne] pierakstīja 'Dienasgrāmatā': 'Šodien es ieraudzīju Dieva godu, kura plūst no šīs svētbildes. Daudz dvēseļu saņem žēlastības, kaut gan par tām skaļi nerunā. Kaut dažādi ir tās ceļi, Dievs caur to saņem godu, un sātana un ļaunu cilvēku pūliņi sašķīst un pārvēršas nebūtībā. Neskatoties uz sātana dusmām, Dieva žēlsirdība uzvarēs pār visu pasauli un to godinās visas dvēseles' (D. 1789)."

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no: www.faustyna.pl