Dieva žēlsirdības kronītis
Ģenēze un pareizums
"Šī lūgšana ir sevišķa Dieva dāvana mūsu laikiem. Kungs Jēzus to diktēja Māsai Faustīnei Viļņā 1935. gada 13.-14. septembrī. Piektdien, 13. septembrī, Māsai Faustīnei savā cellē bija enģeļa vizija, kurš atnāca sodīt zemi par grēkiem. Kad viņa ieraudzīja so Dieva dusmu zīmi, sāka lūgt enģeli, lai viņš pagaidītu dažus brīžus un pasaule darīs gandarīšanu. Kad tomēr viņa stāvēja Svētās Trīsvienības majestātes priekšā, tad viņa neuzdrošinājās atkārtot šo lūgumu. Tikai tad, kad dvēselē sajūta Jēzus žēlastības spēku, viņa sāka lūgties ar vārdiem, kurus iekšēji dzirdēja. 'kad es tā lūdzos' - viņa ierakstīja Dienasgrāmatā - 'es ieraudzīju enģeļa bezpēku, un viņš nevarēja izpildīt taisnīgo sodu (...) par grēkiem' (Dienasgrāmata 475).
Otrajā dienā, kad viņa atnāca kapelā, Kungs Jēzus vēlreiz viņu pamācīja, kādā veidā jāskaita šī lūgšana, kuru mēs saucam par Dieva Žēlsirdības Kronīti. 'Sākumā, tu noskaitīsi vienu <Tēvs mūsu> un <Esi sveicināta, Marija>, un <Es ticu uz Dievu> - Viņš mācīja Māsai Faustīnei - tālāk uz zīlītēm <Tēvs mūsu> tu runāsi sekojošus vārdus: <Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļākā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, miesu un asinis, dvēseli un dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem>; uz zīlītēm <Esi sveicināta, Marija> tu skaitīsi sekojošus vārdus: <Viņa sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei>. Beigās tu noskaitīsi trīs reizes šos vārdus: <Svētais Dievs, svētais, varenais Dievs, svētais, mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli>' (Dienasgrāmata 476).
Tāda lūgšanas formūla ir paredzēta individuālai un kopīgai tās skaitīšanai. 'Jebkurš mainītu individuālajā recitēšanā daudzskaitli uz vienskaitli - <mūsu grēki> uz: <mani grēki>; <esi žēlsirdīgs mums> uz: <esi žēlsirdīgs man> - darbotos pret Jēzus gribu - raksta pr. prof. Ignacijs Ružickis (Ignacy Różycki) - un tas, ko viņš recītētu, nebūtu jau Dieva Žēlsirdības Kronītis, jo <mēs> šajā formulā nozīmē to, kas recitē, un tos, par kuriem viņš speciāli lūdzas, bet <visa pasaule>, tie ir visi citi, dzīvi un miruši. Tādā veidā Jēzus prasīdams, lai tas, kas recītē Kronīti, lūgtu par žēlumu <mums> - nevis <man> - cīnas pret egoismu lūgšanā un dara no Žēlsirdības Kronīša upuru mīlestības aktu'. Dieva Žēlsirdības Kronīša saturā ne tikai nevar mainīt skaitli, bet arī ievest kādas izmaiņas - pielikt kādus vārdus vai tos izņemt.
Šīs lūgšanas popularizēšanas un skaitīšanas praksē satiek daudzas nepareizas lietas. Visbiežāk ir pielikti klāt daži vārdi vai teikumi, piem.: 'esi žēlsirdīgs mums, Svētam Tēvam,... un visai pasaulei' vai: 'Viņa sāpīgo ciešanu, Dievmātes septiņu sāpju, dēļ, esi žēlsirdīgs...', vai 'Gods lai ir Tēvam un Dēlam...' ielikti pēc <Es ticu uz Dievu>'. Notiek arī tā, ka Kunga Jēzus diktētā Kronīša saturā [neskaita] dažus vārdus, piem. beigās neskaita vārdus '...un pār visu pasauli', ierobežodamies ar formulu paņemto no 'Suplikācijām'. Visas maiņas, 'pielikumi', vai kad ņem nost vārdus no Dieva Žēlsirdības Kronīša satura maina nozīmi un rezultātā mēs skaitam jau citu lūgšanu, nevis to, kuru diktēja Kungs Jēzus. Nedrīkst arī skaitīt šo lūgšanu pēc rožukroņa parauga un atsevīšķas 'desiatkas' atdalīt ar meditācijām, nodomiem, vai jebkādiem tekstiem. Nodomi vai meditācijas teksti jālasa sākumā, pirms Kronīša teksta, lai tas tiktu noskaitīts vienā gabalā tādā formā, kā to iedeva Jēzus. [...]
Teoloģiska nozīme
Dieva Žēlsirdības Kronītī ir ļoti bagāts saturs, tāpēc ir vērts pakavēties pie atsevišķo vārdu un formulu nozīmēm. Visa lūgšana ir vērsta uz Dievu Tēvu, Kuram mēs upurējam Viņa vismīļāko Dēlu kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem, bet Viņa sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ mēs lūdzam par Dieva žēlsirdību mums un visai pasaulei. Skaitīdami šo lūgšanu mēs piedalamies Kristus vispārējā priesterībā, upurēdami Dievam Tēvam Viņa vismīļāko Dēlu 'kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem'.
Par Kronīša satura nozīmi bija kādreiz teoloģiska diskusija, kas attiecās uz pareizumu, un uz to, kas iet līdzi - un uz šīs lūgšanas pārdabisko izcelsmi. Pr. Vincetijs Granats, KUL bijušajs rektors, bija pārliecināts, Ka Dieva Žēlsirdības Kronītī ir teoloģiskas kļūdas, tad tā nevar nākt no Dieva. Simpozijā, kas bija veltīts Dieva žēlsirdības tēmai viņš lasīja referātu, kurā viņš uzrakstīja: 'Agšminētajā lūgšanā atrodas būtiskās teoloģiskās kļūdas: pirmkārt Dēla Dievišķība ir tā pati, kā Dieva Tēva, tad nevar būt upurēta Pirmsmūžīgajam Tēvam; otrkārt nedrīkst salikt upurī vai pavisam jebkurā veidā upurēt Dievišķību; treškārt tas nevar būt pārlūgums par grēkiem, jo Dievišķība, bet konkrēti Dievs, piedod grēkus, bet Viņš nav pārlūguma upuris; tas tieši Pestītājs, cilvēciskajā dabā, ir pārlūgums par mūsu grēkiem'.
Šo diskusiju lietu izskaidroja pr. prof. Ignacijs Ružickis: formulas 'mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību' jēgu var saprast visā veselumā; nedrīkst izraut no konteksta pašu vārdu "Dievišķība'. 'Vienīgi kontekstā - raksta pr. Ružickis - var atrast (...) atslēgu (pareizai vārdu interpretācijai), kā to prasa visa kriticizma fondamentālā regola. Smagi pretotos zinātniskās interpretācijas principiem; brutāli falsificētu jēgu, kuru Pestītājs gribēja iedot šai formulai un notiktu teoloģiskais absurds, ja - neņemot vērā kontekstu - izskaidrotu vārdu "Dievišķība" kā "Dieva daba", jo ir skaidrs, ka Jēzus kristus Dievišķā daba ir identiskā ar Tēva dabu un tādēļ nevar Viņam To upurēt.
Šī formula, par kuru diskutēja, neparādījās pirmo reizi Dieva Žēlsirdības Kronīša saturā, bet kopš ilgāka laika bija lietota Baznīcā euharistiskajā un christoloģiskajā kontekstā. 'Vissvarīgākais un visvairāk svinīgs euharistiskais konteksts - runā pr. Ružickis - ir visa Jēzus euharistiskās klātbūtnes dogmatiskā definīcija, kuru izteica Tridenta koncils, un šajā definīcijā <Dievišķība> nenozīmē Dievišķo dabu, kopīgo Trījām Personām. Bet šī definīcija nozīmē tieši - tas ir precīzi, cieši - Jēzus Dievišķo Personu'. Tā pati formula euharistiskajā kontekstā parādījās lūgšanā, kuru enģelis diktēja bērniem Fatimā 1916. gadā. Tad skaitīdami Dieva Žēlsirdības Kronīti mēs upurējam Tēvam nevis pašu Jēzus Dievišķību, bet visu Viņa Personu, tas nozīmē tā Viņa Dievišķo personību, kā arī visu cilvēciskumu, kurā ir miesa, asinis un dvēsele.
Var tomēr parādīties jautājums: vai visa Iemiesotā Dieva Dēla Persona var būt upurēta Dievam? Un uz to jautājumu pazitīvi atbild pr. Ružickis, balstīdamies uz sv. Pāvila vēstules Efeziešiem, kurā ir runā par to, ka kristus izpildīdams savu misiju pats pirmais <mūsu dēļ sevi atdevis Dievam par dāvanu un upuri> (Ef 5,2). No Pāvila teksta - raksta pr. Ružickis - ir skaidrs, ka Dievam Tēvam Kristus saliktais upuris bija Viņš pats viss, tas nozīmē Viņa viss cilvēciskums un Viņa Dievišķā Persona'. Tāpēc, kad skaitam šos Kronīša vārdus, mēs vienojamies ar Jēzus upuri pie krusta, kuru Viņš salika mūsu atpestīšanai. Skaitīdami vārdus: 'Tava vismīļākā Dēla' mēs atsaucamies uz šo mīlestību, ar kuru Dievs Tēvs apdāvina savu Dēlu, un Viņā - visus cilvēkus. 'Mēs steidzamies - raksta pr. Ružickis - uz visstiprāko motīvu, lai Dievs mūs izklausītu'.
Kronītī mēs lūdzam par žēlsirdību 'mums un visai pasaulei'. Vārds 'mums' nozīmē personu, kas skaita šo lūgšanu un visus, par kuriem viņa vēlas un ir obligāta lūgties. Tomēr 'visa pasaule' - tie ir visi cilvēki, kuri dzīvo pasaulē un dvēseles, kuras cieš šķīstītavā. Tad kad mēs uzticīgi skaitam Dieva Žēlsirdības Kronīša tekstu, vienlaikus mēs izpildam žēlsirdības aktu pret tuviniekiem, kas ir priekšnoteikums tam, lai mēs saņemtu žēlsirdību no Dieva.
Apsolījumi
Ar šo lūgšanu Kungs Jēzus saistīja lielus apsolījumus, ja pareizi praktizēsim Dieva Žēlsirdības godināšanu, tas ir paļāvības garā pret Kungu Dievu un žēlsirdības garā pret tuviniekiem. Šīs paļāvības izpausme ir izturība lūgšanā; jo lielāka paļāvība, jo lielāka izturība Kronīša skaitīšanā. Kungs Jēzus sacīja Māsai Faustīnei, ka caur šo kronīti var visu izlūgt, bet nekad stiprināja, ka uzreiz un pēc vienreizējas skaitīšanas, izņemot labās nāves žēlstību. Savā 'Dienasgrāmatā' Māsa Faustīne apraksta tādas situācijas, kad viņas lūgums tika izpildīts pēc vienreizējas Kronīša skaitīšanas, piem. negaiss apklusa (D. 1731), un tādas, kad šo lūgšanu skaitīja nemitīgi daudzas stundas, piem. lūgšana par lietu (D. 1128). Kad viņa lūdzās par tiem, kuri bija agonijā, kādreiz pietika vienu reizi noskaitīt Kronīti, lai izlūgtu laimīgas un mierīgas nāves žēlastību, bet citreiz vajadzēja to skaitīt daudzas reizes, kad dvēselei bija vajadzīga lielā lūgšanas palīdzība (D. 1035).
Ar paļāvīgo Dieva Žēlsirdības Kronīša skaitīšanu Kungs jēzus saistīja apsolījumu izlūgt visādas žēlastības, kad teica: 'Caur šā Kronīša skaitīšanu Man patīk dot visu, par ko Mani cilvēki lūgs' (D. 1541) un piebilst: 'ja tas (...) būs pēc Manas gribas' (D. 1731). Dieva griba ir Viņa mīlestības pret cilvēku izpausme, tad viss, kas nav saskaņots ar to, ir vai slikts, vai kaitīgs, un tāpēc [...] vislabākais Tēvs to nedod, jo Viņš vēlas tikai un vienīgi labu cilvēkam mūžības perspektīvā. Šajā vispārējā apsolījumā nav runā vienīgi par pārdabiskām žēlastībām, bet arī par laicīgiem labumiem.
Sīkumīgie apsolījumi attiecas uz nāves stundu, bet precīzāk sakot uz laimīgās un mierīgās nāves žēlastību, jeb žēlastības stāvoklī un bez bailēm un izmisuma. Šīs žēlastības var sev izlūgt ne tikai tie, kuri paši ar paļāvību skaita šo Kronīti, bet arī var to saņemt mirstoši, pie kuriem citi ar tā vārdiem lūgsies. 'Katru dvēseli (...), kura skaitīs šo Kronīti - apsolīja Kungs Jēzus - es sargāju nāves stundā, kā savu godību, vai [ja] pie mirstošā citi [to] noskaitīs, tad [mirstošie] saņems tādas pašas atlaidas. kad pie mirstošā skaita šo Kronīti, Dieva dusmas beidzas, bet neizdibināmā žēlsirdība apņem dvēseli' (D. 811). Labās nāves žēlastību, jeb atgriešanās un grēku piedošanas [žēlastību], Kungs Jēzus apsola pat pēc vienreizējās visa Kronīša skaitīšanas Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, tas nozīmē paļāvības attieksmē pret Kungu Dievu (ticība, cerība, mīlestība, pazemība un patiesā un dziļā grēku nožēla) un žēlsirdības attieksmē pret tuviniekiem. 'Kaut gan būtu visnocietinākais grēcinieks - Viņš runāja - ja vienu reizi tikai noskaitīsi šo Kronīti, saņems žēlastību no Manas neizdibināmās žēlsirdības' (D. 687).
Saistīto ar šo lūgšanu žēlastību lielumu izpauž Kunga Jēzus vārdi izteikti Māsai Faustīnei: 'Caur šā Kronīša skaitīšanu tu Man tuvini cilvēci' (D. 929). Priesteri dāvās to grēciniekiem kā pēdējo glābšanas iespēju (D. 687)."
- Dieva žēlsirdības godināšanaveidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšanapamats Paļāvība uz Dievu + Žēlsirdības darbi tuvākajiemavots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata
Latvijas Bīskapu konference apstiprinājusi lūgšanas "Dieva žēlsirdības kronītis" oficiālo tulkojumu un aicina ievērot šo vienoto formu visus, kas lūdzas šo lūgšanu, kas nodarbojas ar lūgšanu grāmatu un svētbildīšu, kuras ietver šo lūgšanu, izdošanu (katolis.lv, 19.oktobris, 2017):
(jālūdzas tā, kā rožukroni)
Ievadā:
Tēvs
mūsu, kas esi Debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk
Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs
zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu
parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs
kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Amen.
Esi
sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu
esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis
Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem,
tagad un mūsu nāves stundā. Amen.
Es
ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju, un uz
Jēzu Kristu, Viņa viendzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts
no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis Poncija Pilāta
laikā, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā
dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie
Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks
tiesāt dzīvos un mirušos. Es ticu uz Svēto Garu, svētajai
katoliskajai Baznīcai, svēto sadraudzībai, grēku piedošanai,
miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei. Amen.
Piecas reizes:
Uz Rožukroņa
lielajām zīlēm (1 reizi):
Mūžīgais Tēvs, es
upurēju Tev Tava mīļā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Miesu
un Asinis, Dvēseli un Dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un
visas pasaules grēkiem.
Uz mazajām
zīlītēm (10 reizes):
Jēzus sāpīgo ciešanu
dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei!
Lūgšanas
beigās
3
reizes:
Svētais Dievs,
svētais varenais Dievs, svētais mūžīgais Dievs, apžēlojies
par mums un par visu pasauli!
Ģenēze un pareizums
"Šī lūgšana ir sevišķa Dieva dāvana mūsu laikiem. Kungs Jēzus to diktēja Māsai Faustīnei Viļņā 1935. gada 13.-14. septembrī. Piektdien, 13. septembrī, Māsai Faustīnei savā cellē bija enģeļa vizija, kurš atnāca sodīt zemi par grēkiem. Kad viņa ieraudzīja so Dieva dusmu zīmi, sāka lūgt enģeli, lai viņš pagaidītu dažus brīžus un pasaule darīs gandarīšanu. Kad tomēr viņa stāvēja Svētās Trīsvienības majestātes priekšā, tad viņa neuzdrošinājās atkārtot šo lūgumu. Tikai tad, kad dvēselē sajūta Jēzus žēlastības spēku, viņa sāka lūgties ar vārdiem, kurus iekšēji dzirdēja. 'kad es tā lūdzos' - viņa ierakstīja Dienasgrāmatā - 'es ieraudzīju enģeļa bezpēku, un viņš nevarēja izpildīt taisnīgo sodu (...) par grēkiem' (Dienasgrāmata 475).
Otrajā dienā, kad viņa atnāca kapelā, Kungs Jēzus vēlreiz viņu pamācīja, kādā veidā jāskaita šī lūgšana, kuru mēs saucam par Dieva Žēlsirdības Kronīti. 'Sākumā, tu noskaitīsi vienu <Tēvs mūsu> un <Esi sveicināta, Marija>, un <Es ticu uz Dievu> - Viņš mācīja Māsai Faustīnei - tālāk uz zīlītēm <Tēvs mūsu> tu runāsi sekojošus vārdus: <Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļākā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, miesu un asinis, dvēseli un dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem>; uz zīlītēm <Esi sveicināta, Marija> tu skaitīsi sekojošus vārdus: <Viņa sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei>. Beigās tu noskaitīsi trīs reizes šos vārdus: <Svētais Dievs, svētais, varenais Dievs, svētais, mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli>' (Dienasgrāmata 476).
Tāda lūgšanas formūla ir paredzēta individuālai un kopīgai tās skaitīšanai. 'Jebkurš mainītu individuālajā recitēšanā daudzskaitli uz vienskaitli - <mūsu grēki> uz: <mani grēki>; <esi žēlsirdīgs mums> uz: <esi žēlsirdīgs man> - darbotos pret Jēzus gribu - raksta pr. prof. Ignacijs Ružickis (Ignacy Różycki) - un tas, ko viņš recītētu, nebūtu jau Dieva Žēlsirdības Kronītis, jo <mēs> šajā formulā nozīmē to, kas recitē, un tos, par kuriem viņš speciāli lūdzas, bet <visa pasaule>, tie ir visi citi, dzīvi un miruši. Tādā veidā Jēzus prasīdams, lai tas, kas recītē Kronīti, lūgtu par žēlumu <mums> - nevis <man> - cīnas pret egoismu lūgšanā un dara no Žēlsirdības Kronīša upuru mīlestības aktu'. Dieva Žēlsirdības Kronīša saturā ne tikai nevar mainīt skaitli, bet arī ievest kādas izmaiņas - pielikt kādus vārdus vai tos izņemt.
Šīs lūgšanas popularizēšanas un skaitīšanas praksē satiek daudzas nepareizas lietas. Visbiežāk ir pielikti klāt daži vārdi vai teikumi, piem.: 'esi žēlsirdīgs mums, Svētam Tēvam,... un visai pasaulei' vai: 'Viņa sāpīgo ciešanu, Dievmātes septiņu sāpju, dēļ, esi žēlsirdīgs...', vai 'Gods lai ir Tēvam un Dēlam...' ielikti pēc <Es ticu uz Dievu>'. Notiek arī tā, ka Kunga Jēzus diktētā Kronīša saturā [neskaita] dažus vārdus, piem. beigās neskaita vārdus '...un pār visu pasauli', ierobežodamies ar formulu paņemto no 'Suplikācijām'. Visas maiņas, 'pielikumi', vai kad ņem nost vārdus no Dieva Žēlsirdības Kronīša satura maina nozīmi un rezultātā mēs skaitam jau citu lūgšanu, nevis to, kuru diktēja Kungs Jēzus. Nedrīkst arī skaitīt šo lūgšanu pēc rožukroņa parauga un atsevīšķas 'desiatkas' atdalīt ar meditācijām, nodomiem, vai jebkādiem tekstiem. Nodomi vai meditācijas teksti jālasa sākumā, pirms Kronīša teksta, lai tas tiktu noskaitīts vienā gabalā tādā formā, kā to iedeva Jēzus. [...]
Teoloģiska nozīme
Dieva Žēlsirdības Kronītī ir ļoti bagāts saturs, tāpēc ir vērts pakavēties pie atsevišķo vārdu un formulu nozīmēm. Visa lūgšana ir vērsta uz Dievu Tēvu, Kuram mēs upurējam Viņa vismīļāko Dēlu kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem, bet Viņa sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ mēs lūdzam par Dieva žēlsirdību mums un visai pasaulei. Skaitīdami šo lūgšanu mēs piedalamies Kristus vispārējā priesterībā, upurēdami Dievam Tēvam Viņa vismīļāko Dēlu 'kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem'.
Par Kronīša satura nozīmi bija kādreiz teoloģiska diskusija, kas attiecās uz pareizumu, un uz to, kas iet līdzi - un uz šīs lūgšanas pārdabisko izcelsmi. Pr. Vincetijs Granats, KUL bijušajs rektors, bija pārliecināts, Ka Dieva Žēlsirdības Kronītī ir teoloģiskas kļūdas, tad tā nevar nākt no Dieva. Simpozijā, kas bija veltīts Dieva žēlsirdības tēmai viņš lasīja referātu, kurā viņš uzrakstīja: 'Agšminētajā lūgšanā atrodas būtiskās teoloģiskās kļūdas: pirmkārt Dēla Dievišķība ir tā pati, kā Dieva Tēva, tad nevar būt upurēta Pirmsmūžīgajam Tēvam; otrkārt nedrīkst salikt upurī vai pavisam jebkurā veidā upurēt Dievišķību; treškārt tas nevar būt pārlūgums par grēkiem, jo Dievišķība, bet konkrēti Dievs, piedod grēkus, bet Viņš nav pārlūguma upuris; tas tieši Pestītājs, cilvēciskajā dabā, ir pārlūgums par mūsu grēkiem'.
Šo diskusiju lietu izskaidroja pr. prof. Ignacijs Ružickis: formulas 'mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību' jēgu var saprast visā veselumā; nedrīkst izraut no konteksta pašu vārdu "Dievišķība'. 'Vienīgi kontekstā - raksta pr. Ružickis - var atrast (...) atslēgu (pareizai vārdu interpretācijai), kā to prasa visa kriticizma fondamentālā regola. Smagi pretotos zinātniskās interpretācijas principiem; brutāli falsificētu jēgu, kuru Pestītājs gribēja iedot šai formulai un notiktu teoloģiskais absurds, ja - neņemot vērā kontekstu - izskaidrotu vārdu "Dievišķība" kā "Dieva daba", jo ir skaidrs, ka Jēzus kristus Dievišķā daba ir identiskā ar Tēva dabu un tādēļ nevar Viņam To upurēt.
Šī formula, par kuru diskutēja, neparādījās pirmo reizi Dieva Žēlsirdības Kronīša saturā, bet kopš ilgāka laika bija lietota Baznīcā euharistiskajā un christoloģiskajā kontekstā. 'Vissvarīgākais un visvairāk svinīgs euharistiskais konteksts - runā pr. Ružickis - ir visa Jēzus euharistiskās klātbūtnes dogmatiskā definīcija, kuru izteica Tridenta koncils, un šajā definīcijā <Dievišķība> nenozīmē Dievišķo dabu, kopīgo Trījām Personām. Bet šī definīcija nozīmē tieši - tas ir precīzi, cieši - Jēzus Dievišķo Personu'. Tā pati formula euharistiskajā kontekstā parādījās lūgšanā, kuru enģelis diktēja bērniem Fatimā 1916. gadā. Tad skaitīdami Dieva Žēlsirdības Kronīti mēs upurējam Tēvam nevis pašu Jēzus Dievišķību, bet visu Viņa Personu, tas nozīmē tā Viņa Dievišķo personību, kā arī visu cilvēciskumu, kurā ir miesa, asinis un dvēsele.
Var tomēr parādīties jautājums: vai visa Iemiesotā Dieva Dēla Persona var būt upurēta Dievam? Un uz to jautājumu pazitīvi atbild pr. Ružickis, balstīdamies uz sv. Pāvila vēstules Efeziešiem, kurā ir runā par to, ka kristus izpildīdams savu misiju pats pirmais <mūsu dēļ sevi atdevis Dievam par dāvanu un upuri> (Ef 5,2). No Pāvila teksta - raksta pr. Ružickis - ir skaidrs, ka Dievam Tēvam Kristus saliktais upuris bija Viņš pats viss, tas nozīmē Viņa viss cilvēciskums un Viņa Dievišķā Persona'. Tāpēc, kad skaitam šos Kronīša vārdus, mēs vienojamies ar Jēzus upuri pie krusta, kuru Viņš salika mūsu atpestīšanai. Skaitīdami vārdus: 'Tava vismīļākā Dēla' mēs atsaucamies uz šo mīlestību, ar kuru Dievs Tēvs apdāvina savu Dēlu, un Viņā - visus cilvēkus. 'Mēs steidzamies - raksta pr. Ružickis - uz visstiprāko motīvu, lai Dievs mūs izklausītu'.
Kronītī mēs lūdzam par žēlsirdību 'mums un visai pasaulei'. Vārds 'mums' nozīmē personu, kas skaita šo lūgšanu un visus, par kuriem viņa vēlas un ir obligāta lūgties. Tomēr 'visa pasaule' - tie ir visi cilvēki, kuri dzīvo pasaulē un dvēseles, kuras cieš šķīstītavā. Tad kad mēs uzticīgi skaitam Dieva Žēlsirdības Kronīša tekstu, vienlaikus mēs izpildam žēlsirdības aktu pret tuviniekiem, kas ir priekšnoteikums tam, lai mēs saņemtu žēlsirdību no Dieva.
Apsolījumi
Ar šo lūgšanu Kungs Jēzus saistīja lielus apsolījumus, ja pareizi praktizēsim Dieva Žēlsirdības godināšanu, tas ir paļāvības garā pret Kungu Dievu un žēlsirdības garā pret tuviniekiem. Šīs paļāvības izpausme ir izturība lūgšanā; jo lielāka paļāvība, jo lielāka izturība Kronīša skaitīšanā. Kungs Jēzus sacīja Māsai Faustīnei, ka caur šo kronīti var visu izlūgt, bet nekad stiprināja, ka uzreiz un pēc vienreizējas skaitīšanas, izņemot labās nāves žēlstību. Savā 'Dienasgrāmatā' Māsa Faustīne apraksta tādas situācijas, kad viņas lūgums tika izpildīts pēc vienreizējas Kronīša skaitīšanas, piem. negaiss apklusa (D. 1731), un tādas, kad šo lūgšanu skaitīja nemitīgi daudzas stundas, piem. lūgšana par lietu (D. 1128). Kad viņa lūdzās par tiem, kuri bija agonijā, kādreiz pietika vienu reizi noskaitīt Kronīti, lai izlūgtu laimīgas un mierīgas nāves žēlastību, bet citreiz vajadzēja to skaitīt daudzas reizes, kad dvēselei bija vajadzīga lielā lūgšanas palīdzība (D. 1035).
Ar paļāvīgo Dieva Žēlsirdības Kronīša skaitīšanu Kungs jēzus saistīja apsolījumu izlūgt visādas žēlastības, kad teica: 'Caur šā Kronīša skaitīšanu Man patīk dot visu, par ko Mani cilvēki lūgs' (D. 1541) un piebilst: 'ja tas (...) būs pēc Manas gribas' (D. 1731). Dieva griba ir Viņa mīlestības pret cilvēku izpausme, tad viss, kas nav saskaņots ar to, ir vai slikts, vai kaitīgs, un tāpēc [...] vislabākais Tēvs to nedod, jo Viņš vēlas tikai un vienīgi labu cilvēkam mūžības perspektīvā. Šajā vispārējā apsolījumā nav runā vienīgi par pārdabiskām žēlastībām, bet arī par laicīgiem labumiem.
Sīkumīgie apsolījumi attiecas uz nāves stundu, bet precīzāk sakot uz laimīgās un mierīgās nāves žēlastību, jeb žēlastības stāvoklī un bez bailēm un izmisuma. Šīs žēlastības var sev izlūgt ne tikai tie, kuri paši ar paļāvību skaita šo Kronīti, bet arī var to saņemt mirstoši, pie kuriem citi ar tā vārdiem lūgsies. 'Katru dvēseli (...), kura skaitīs šo Kronīti - apsolīja Kungs Jēzus - es sargāju nāves stundā, kā savu godību, vai [ja] pie mirstošā citi [to] noskaitīs, tad [mirstošie] saņems tādas pašas atlaidas. kad pie mirstošā skaita šo Kronīti, Dieva dusmas beidzas, bet neizdibināmā žēlsirdība apņem dvēseli' (D. 811). Labās nāves žēlastību, jeb atgriešanās un grēku piedošanas [žēlastību], Kungs Jēzus apsola pat pēc vienreizējās visa Kronīša skaitīšanas Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, tas nozīmē paļāvības attieksmē pret Kungu Dievu (ticība, cerība, mīlestība, pazemība un patiesā un dziļā grēku nožēla) un žēlsirdības attieksmē pret tuviniekiem. 'Kaut gan būtu visnocietinākais grēcinieks - Viņš runāja - ja vienu reizi tikai noskaitīsi šo Kronīti, saņems žēlastību no Manas neizdibināmās žēlsirdības' (D. 687).
Saistīto ar šo lūgšanu žēlastību lielumu izpauž Kunga Jēzus vārdi izteikti Māsai Faustīnei: 'Caur šā Kronīša skaitīšanu tu Man tuvini cilvēci' (D. 929). Priesteri dāvās to grēciniekiem kā pēdējo glābšanas iespēju (D. 687)."
s. M. Elżbieta Siepak ZMBM
tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru