Jēzus tagad nāk kā Žēlsirdības Karalis.

Jēzus tagad nāk kā Žēlsirdības Karalis.

Kādreiz, rekolekciju laikā (tās bija specifiskas rekolekcijas, jo daudz staigājam pa kalniem un mežiem, arī tad, kad bija tumšs), dominikāņu tēvs runāja par svētuma ceļu. Un viņš pasvītroja to, lai savā dzīvē skatītos uz augšu, lai meklētu Dievu. Tas nekas, ka ir kādas saknes vai akmeņi uz ceļa, galvena lieta - nezaudēt šo skatienu uz debesīm, jo naktī, kad apkārt ir tumšs, tikai skatīdami uz augšu starp koku zariem ir redzamais ceļs - spīd debesjums un droši var iet uz priekšu.

Šodien žēlsirdības mājas lapā www.faustyna.pl ir fragments no sv. Faustīnes "Dienasgrāmatas", nr. 83., kurā Jēzus runā, ka iekams "nākšu kā taisnīgais Tiesnesis, Es pirms tam nāku ka žēlsirdības Karalis..."

Un Jēzus atgādināja šos vārdus, kurus Viņš teica Apustuļiem - par zīmēm, kuras būs pirms pasaules beigām. Šajā fragmentā Jēzus stāstīja par zīmi debesīs, kad virs zemes paliks tumsa, bet debesīs parādīsies lielā krusta zīme un no vietām, kur bija Jēzus pārdurtas rokas un kājas, izies lielie gaismas stari, kas uz kādu laiku apgaismos zemi.

Tad skatīsimies uz debesīm, bet tā, lai Debesis būtu mūsu dvēselēs.  Jo Jēzus tagad nāk kā žēlsirdības Karalis savā Vārdā, bet sevišķi svētos sakramentos, starp tiem sevišķi svētajā Komūnijā.

Kad piedzims labie darbi un tos redzēsim.

Kad piedzims labie darbi un tos redzēsim.

Pēc visiem šiem tulkojumiem (šodien arī vajadzēja brītiņu pastrādāt), kad vajag darīt pēdējos darbus, lai tie būtu bez kļūdām un skaistie, es jūtos drusciņ kā kāds ģimenē, kurā gaida bērnu. Ja protams drīkst salīdzināt labu darbu ar cilvēka piedzimšanu.

Tomēr jau jau gribētos redzēt, lasīt, paņemt, izprintēt, sūtīt kā "linku" (ak, šie jaunie nosaukumi), bet vēl vajag pagaidīt. Labi, ka tuvojas Kristus Piedzimšanas svētki, tāda situācija var cilvēku iemācīt gaidīt un iemācīt pazemību, ka Dievs visam nozīmē savu laiku.

Un kad es iegāju www.faustyna.pl, atradu tur šai dienai fragmentu no Māsas Faustīnes "Dienasgrāmatas", nr.952., kurā viņa apraksta savu gaidīšanu, kad beidzot varēs vienoties ar Jēzu. Lūk, daži vārdi no šī fragmenta:

"Tu mani velc sev līdzi uz debesīm - bet Tu mani atstāj uz zemes; manā sirdī Tu ielej ilgas pēc Tevis, - bet Tu slēpies no manis. Es mirstu no alkas, lai vienotos ar Tevi uz mūžiem - bet Tu nāvei neatļauj, lai tā man tuvotos".

Un, lūdzu, nebrīnieties, kad ieraudzīsiet savas čības tālu, uz zemes.

Pēdējie darbi 2.

Pēdējie darbi 2.

Šie darbi saistīti ar tulkošanu, iet labi, tas nozīmē, ka īstenībā tika pabeigti. Vēl tikai vienu reizi teksts, kurš pēc tam būs internetā, tiks pārbaudīts un visi varēs lasīt, lejuplādēt bez maksas un izplatīt bez maksas, kā vienkārši Dieva žēlsirdības kulta izplatīšana. Vēlreiz LIELS PALDIES tiem, kuri palīdzēja visos šajos lielos darbos, kuri sākās - kad? - februārī!

Es gribu arī padalīties no savas pieredzes, ka ir iespēja, un Dievs tajā palīdz, praktizēt dažādas Dieva žēlsirdības godināšanas veidus, kā piemēram Dieva žēlsirdības stundu (plkst.15:00), jo Dievs kādā veidā par to atgādinās, lai cilvēks tieši šajā laikā pagodinātu Dieva žēlsirdību. Jo taču tas ir vienmēr Viņa darbs un Viņš grib mūs apdāvināt ar savu žēlsirdību.

Pēdējie darbi.

Pēdējie darbi.

Notiek pēdējie darbi, lai pabeigtu pēdējo Dieva žēlsirdības bukleta redakciju. Es ieraudzīju, ka vajag atpūsties, lai to darītu. Jo jālasa ar lielo uzmanību, lai ieraudzītu vismazākas kļūdas. Varbūt pēc pāris dienām izdosies. Bet jau tagad liels paldies m. Birutei, kura lasa ātri un atrod visas kļūdas. Man vajag vairāk laika.

Es ceru, ka pēc pāris dienām būs vēl gatava Dieva žēlsirdības svētbildīte, bet vēl ne uz papīra. Uz to vajag vēl drusciņ pagaidīt. Rinda ir rinda, darbi ir jādara vislabāk. Paldies tiem, kuri palīdz, arī ar savām lūgšanām.

Jēzu, es uzticos Tev!

Pateicība Dievam par visām grūtībām.

Pateicība Dievam par visām grūtībām.

Svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas "Dienasgrāmatas" lapaspusēs bieži var sastopt tādus fragmentus, kuri ir tuvi katram cilvēkam. Ne tikai ka šie fragmenti ir viegli saprotami, bet īstenībā katrs ticīgais cilvēks, kas rūpējas par savu garīgo dzīvi, varētu tādus vārdus uzrakstīt.

Šajos fragmentos sv. Faustīne raksta par grūtībām, slimībām, vajāšanām, sāpēm, emocijām, jūtām, skumjām, cīņu, upuriem. Viņa raksta par tādām lietām, par kurām tā sauktais parastais cilvēks pat negrib domāt un tos pieminēt. Bet Māsa Faustīne ņem šīs lietas, šos notikumus, šos vārdus un veido no tiem skaisto lūgšanu, kurā ir redzama viņas sirds, kura ir pilnīgi padota un paklausīga Jēzum Kristum un visu grib mainīt upurī, kuru pievienos Jēzus Kristus Upurim, lai cilvēki tiktu atpestīti.

Meklēsim arī mēs šo iespēju atdot visu Dievam, tā kā to darīja Māsa Faustīne. Un tagad īss fragments no tādas lūgšanas ("D.", nr.343):

"Es Tev pateicos, Jēzu, par iekšējām ciešanām, par sausumu garā, par bailēm un nedrošību, par tumsību un pilno iekšējo nakti, par kārdinājumiem, [...] par cīņām, kuras grūti izteikt, [...] kurās mūs neviens nesaprot, par nāves stundu, par cīņas smagumu tajā, par visu tās rūgtumu".

Dzīvē kopā ar Dievu nav katastrofas.

Dzīvē kopā ar Dievu nav katastrofas.

Mums draud vienīgi grēks, jo velns, kārdinātājs grib iznīcināt cilvēka vienotību ar Dievu. Dievs tomēr ne tikai, ka mums nāk palīgā, bet arī vienkārši tur savās rokās.

Pat tad, kad parādas grēks, mēs varam ātri iet pie grēksūdzes un saņemt no Dieva žēlsirdību.

Vai dzīve vienotībā ar Dievu ir garlaicīga? Dzīve ar Dievu nepazīst nekādu tukšumu, tukšību, vai nezin-ko-darīt-ar-laikošanu. Pat dzīve tuksnesī ir ļoti intensīva garīgā dzīve.

Nav katastrofas, jo viss ir Dieva rokās un, ja cilvēks katru dienu atdod Dievam visas savas vājības, visu vājumu, grēkus (es runāju par cilvēku no šīs puses, no kuras viņam grūti būt paklausīgam Dieva gribai), viss tiek atrisināts pēc Dieva gribas.

Svētā Māsa Faustīne mums šodien mācā "Dienasgrāmatas" 678. numurā, ka "Man vairāk patīk - saka Kristus - grūtības, ciešanās, vajāšanas un visdažādāka veida pretestības - ja tie ir no Dieva gribas -, nekā veiksme, uzslavas un atzīšanas - no savas gribas".

Lūgsimies, lai mūsu ikdienīšķos darbos vienmēr viss būtu pēc Dieva gribas.

Mīlestība un ciešanās tīrās dvēselēs.

Mīlestība un ciešanās tīrās dvēselēs.

Svētā Faustīne Kovaļska, garīgās dzīves skolotāja, mācā mums šodien pieņemt savā dzīvē ciešanās - ar mīlestību.

"Kad mēs ciešam daudz, mums ir liela iespēja parādīt Dievam, ka mēs Viņu mīlam".

Lūk, plaša perspektīva, kura var atvert mūs lielākai Dieva mīlestībai. Vajag tikai mācīties pieņemt ciešanās - tā, lai tās būtu pēc Dieva gribas, mīlestībā.

Tālāk Māsa Faustīne raksta, ka kad maz ciešanu, tad arī maz iespēju, "lai parādītu Dievam savu mīlestību". Bet kad pavisam nav ciešanu mūsu dzīvē, tad "mūsu mīlestība nav ne liela ne tīra".

Un šī skaista pamācība beidzās ar vārdiem, kuri ienes mūsu dvēselē lielo cerību:

"Mēs varam - pateicoties Dieva žēlastībai - sasniegt [to], ka ciešanās mainīsies priekš mums laimē, jo mīlestība māk darīt tādas lietas tīrās dvēselēs" ("Dienasgrāmata", nr. 303).

Kā praktizēt Dieva žēlsirdību?

Kā praktizēt Dieva žēlsirdību?

Kādreiz es sāku lasīt sv. Māsas Faustīnes Kovaļskas "Dienasgrāmatu". Varbūt es nolasīju visu. Bet no tā es maz atcēros.

Citreiz es sāku lasīt jau savadāk. Es lasīju kādu fragmentu (vienu vai dažus numurus) un pēc tam to pārdomāju. Šī metode ir labā, jo pirmkārt tā ir lūgšana, un otrkārt, pārdomas palīdz atklāt to, kas tur īstenībā ir, un palīdz saistīt to ar Svētiem Rakstiem un Baznīcas mācību, kā arī ar cilvēka ikdieņišķo dzīvi, sevišķi ar garīgo dzīvi.

Tāda lasīšana palīdz lūgties tālāk un dzīvot tālāk paļāvības nostājā pret Dievu un žēlsirdības nostājā pret tuvākajiem. Ziniet, var tā dzīvot. Mēģināsim godināt Dieva žēlsirdību (Kronītis, žēlsirdības stunda, Dieva žēlsirdības attēls...) paļāvībā un žēlsirdības darbos, kuri ļoti patīk Jēzum. Pat ja šie žēlsirdības darbi būtu vismazākie, mikroskopiskie, bet darīti katru dienu, tad tie palīdzēs daudziem cilvēkiem atrast Dieva žēlsirdību.

Šodien īss fragments no "Dienasgrāmatas", no mājas lapas https://www.faustyna.pl/zmbm/

"Ciešanās uzvesties pacietīgi un mierīgi, zinādams, ka viss ar laiku pāries" (253.nr.).

Audio. Saruna par Dieva žēlsirdību - Radio Marija Latvijā.

Audio. Saruna par Dieva žēlsirdību - Radio Marija Latvijā.

PAR DIEVA ŽĒLSIRDĪBU, SEVIŠĶI PAR KRONĪTI

Par ciešanu vērtību.

Par ciešanu vērtību.

"Ciešanas ir liela žēlastība" - ar tādiem vārdiem sākas šodien fragments no Māsas Faustīnes "Dienasgrāmatas" 57. numura. Es domāju, ka sevišķi liela žēlastība no Dieva ir tad, kad cilvēks atgriežas, iet atgriešanās ceļu, kad nolēm nebuvēt savu nepatiesu attēlu cilvēku priekšā, bet dzīvot patiesībā Dieva priekšā, pieņemdams no Viņa visu un visu atdodams Viņam - vienmēr mīlestībā.

Un tālāk šajā īsā fragmentā sv. Faustīne raksta:

"Caur ciešanām dvēsele līdzinās Pestītājam, ciešanās kristalizējas mīlestība".

Lūk, nevienam nepatīk ciešanas, bet katrs gribētu mīlēt un būt mīlētam. Jāpieņem ciešanas, jāpieņem krusts - vienmēr mīlestībā.

"Jo lielākas ciešanās, jo mīlestība kļūst tīrāka".

Cik vienkāršs un skaidrs ir ceļš Baznīcā. Lai tikai netrūktu mūsu gribai spēku pildīt Dieva gribu. Kurā vietā mēs esam? Nav zināms? Tad sāksim visu no jaunā.

Lietas iet uz priekšu.

Lietas iet uz priekšu.

Šodien man vajadzēja, sakarā ar Dieva žēlsirdības godināšanu, satikties ar dažiem cilvēkiem. Vajadzēja parūpēties par papīriem, dokumentiem un tam līdzīgām lietām, kuras šajā etapā jādara, lai tālāk izplatītu Dieva žēlsirdības kultu un tuvinātu Dieva žēlsirdības svētceļojuma sākumu pa Rīgas arhidiecēzes draudzēm.

Man pašam arī vajadzēja parakstīt kādu līgumu ar Žēlsirdības Dievmātes Māsu Kongregāciju un es ceru, kā jau nesen rakstīju, ka pēc kāda neilga laika būs iespēja izplatīt (bezmaksas) caur internetu kādus apstiprinātus latviešu valodā, svarīgus un skaistus fragmentus no svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas "Dienasgrāmatas". Liels paldies visiem tiem, kuri piedalās šajā procesā, šajos darbos. Vēl drusciņ japagaida.

Es priecājos, ka viens priesteris šodien gribēja vairāk uzzināt par Dieva žēlsirdības godināšanu. Tāpēc es drusciņ stāstīju šodien par šo tēmu. Lai arvien vairāk cilvēku godina Dieva žēlsirdību.

Es tā domāju, no kurienes tas ir, ka tieši šodien ir tāda intensīva diena un tika daudz izdarīts? Es domāju, ka tas varbūt ir saistīts ar svēto sadraudzību, jo šajās dienās intensīvāk pieaug viņu skaits Debesu Valstībā, caur šīm mūsu izlūgtām pilnām atlaidām par mirušiem, kuri iet pie Dieva, tas nozīmē sāk savu dzīvi kā svētie un svētās.

Mana mīļa vecmāmiņa, kura šodien pirms 6 gadiem aizgāja mūžībā un bija ļoti dievbijīga, varbūt viņa... 

Dievs zin.

Tāpēc lūgsimies par mirušiem: "Mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņiem. Lai viņi dus mierā. Amen". Un skaitīsim, pēc iespējas katru dienu, Dieva žēlsirdības kronīti - sevišķi par mirstošiem.

Palīdzēt Jēzum atpestīt dvēseles caur mūsu ciešanām.

Palīdzēt Jēzum atpestīt dvēseles caur mūsu ciešanām.

Šodien iegāju Dieva žēlsirdības mājas lapā www.faustyna.pl un tur atradu ļoti īsu fragmentu, kuru šodien ievietoja galvenā mājas lapā. Šīs fragments no "Dienasgrāmatas" 1622. numura ir ļoti īss, bet nozīmīgs. Kā svētā Pāvila vēstulē Dievs atklāj, ka aicina pievienot mūsu ciešanas Jēzus ciešanām, lai mēs piedalītos pasaules atpestīšanā, tā arī šeit Jēzus runā Māsai Faustīnei (tad arī mums runā):

"Man vajag tavas ciešanas dvēseļu glābšanai".

Sirsnīgi visus aicinu izpildīt Jēzus lūgumu. Jēzus taču ir Dievs un mūs ļoti mīl.

Un vēl viena informācija. Es ceru, ka jau pēc dažām dienām mūsu Dieva žēlsirdībai veltītā mājas lapā (http://uzticies-jezum.mozello.lv/) parādīsies jauns skaists teksts. Bet vēl drusciņ jāpagaidā.

Vai mēs ciešam? Otrais pestīšanas instruments.

Vai mēs ciešam? Otrais pestīšanas instruments.

- Vai mēs ciešam?

- Jā.

- Kā mēs ciešam?

- Kādā nozīmē "kā"?

- Tādā nozīmē, ka mēs varam ciest grēkojot, bet varam pieņemt ciešanas savādāk, negrēkojot, bet palikdami Dieva žēlastībā.

Es aicinu šodien paskatīties uz ciešanām, bet ne uz mūsu ciešanām, grūtībām un citām slimībām, jo tās var mūsu dzīvē neienest neko labo. Var tā notikt? Var. Tad paskatīsimies un ciešanām, pret kurām mēs nevaram palikt vienaldzīgi un kuras - mūsu dzīvē - var mainīt visu.

Svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas "Dienasgrāmatas" 1512. numurā tika ierakstīti Jēzus vārdi šai Māsai:

"Bieži pārdomā Manas ciešanas, kuras Es izcietu tevis dēļ, un tu jau neko neuzskatīsi lielam esot, ko tu ciet priekš Manis".

Kā cilvēkam stāstīt par Jēzus krustu, par Krustā Sisto, par Jēzus ciešanām, lai cilvēks tās saistītu ar savu dzīvi un ar savu pestīšanu? Ko Jēzus tālāk teica Māsai Faustīnei?

"Visvairāk tu Man patīk, kad tu pārdomā Manas sāpīgas ciešanas".

Lūk, Jēzus aicina svēto Faustīnu, kā arī mūs aicina, lai pārdomātu Viņa ciešanas. Un kurš cilvēks visvairāk patīk Dievam? Tas, kurš tic un pilda Dieva gribu. Vēstulē ebrejiem ir runa par Jēzu Kristu, kas pieņēma cilvēcisko miesu, lai Viņš varētu salikt Dievam sevi Upurī. Un Evaņģēlija sākumā mēs dzirdam Tēva balsi, kurā Viņš runā par savu Dēlu, Kurš Viņam ļoti patīk, Kuru Viņš mīl.

Un tālāk Jēzus aicina Faustīni, bet arī ikkatru no mums, tā pārdzīvot savas ciešanas, lai tās vienmēr izlūgtu pestīšanu cilvēkiem. Jēzus teica, kā to darīt:

"Saisti savas mazās ciešanas ar Manām sāpīgām ciešanām, lai [tavām ciešanām] būtu bezgalīga vērtība Manas majestātes priekšā".

Lūk, visiem pirmais un galvenais pestīšanas instruments, pieejamais ikbrīdī, ir lūgšana. Bet šis otrais, kurš mums nav svešs mūsu dzīvē, kaut gan bieži nelietots, ir ciešanas vienotībā ar Jēzus ciešanām - pasaules atpestīšanai.

Kā var uzlabot Dieva žēlsirdības kronīti?

Kā var uzlabot Dieva žēlsirdības kronīti?

Mēs zinām, kas ir Dieva žēlsirdības kronītis. Ja kāds pirmo reizi dzirdēja par kronīti, vai kāds grib vēl labāk iemācīties skaitīt šo kronīti, tad sirsnīgi aicinu uz mājas lapu veltītu Dieva žēlsirdības godināšanai:

http://uzticies-jezum.mozello.lv/ 

Nesen Latvijas bīskapi apstiprināja kronīša versiju, kura tekstu var atrast tieši šajā augšminētā mājas lapā.

Man vienmēr ir liels prieks runāt par Dieva žēlsirdību un mēģinu drusciņ saprast un kaut ko darīt, lai izplatītu tās kultu. Un vēlreiz aicinu uz šo augšminēto mājas lapu, kur jau sākumlapā var ieiet "tiešraide no Sanktuārija Krakovā-Lagevņikos". Ja kam būtu laiks, var pievienoties lūgšanām plkst.16.00 (Polijā ir 15.00 - Dieva žēlsirdības stunda). Var pievienoties lūgšanām arī citā laikā un lūgties vienotam garā kopā ar klostermāsām (piemēram tagad māsām ir lūgšanas).

Es rakstu šo tekstu sakarā ar to, ka mums jāmācās skaitīt Dieva žēlsirdības kronīti, lai tas būtu kronītis bez nekādiem trūkumiem. Jo dažreiz tā cilvēciski gribas kaut ko uzlabot šajā kronīti, kaut ko ielikt iekšā, kādu dziesmu, meditāciju un tam līdzīgo lietu. Bet diemžēl tādā gadījumā tas vairs nav kronītis, bet vienkārši viena no citām skaistām lūgšanām.

Lieta ir tāda, ka Dieva žēlsirdības kronīti NEVAR UZLABOT, jo ir ĻOTI LABS. To, ko var uzlabot, ir kronīša skaitīšana. Es nezinu, kā to pateikts pareizi, bet Kronīša lūgšana nes sevī vienu vienīgo upuri, kurš patīk Debesu Tēvam, proti, Jēzus Kristus Upuri, no Kura ir mūsu pestīšana. Ja kāds jautātu, nu tad ar ko ir saistīts šis kronītis, par kuru es dzirdu pirmo reizi, vai nesen dzirdēju un tagad sāku mācīties? Var atbildēt, ka Kronītim vistuvāk ir Euharistiskai lūgšanai (Kronītis protams nav šī lūgšana), jo Euharistijā, sakramentālajā veidā, ir klātesošs Jēzus Kristus Upuris. Bet Kronītis ir lūgšana (kuru mums deva pats Jēzus), kura Jēzus Kristus sāpīgo ciešanu (Viņa Upura) nopelnu dēļ izlūdz mums un visai pasaulei žēlsirdību.

Vecās Derības Levītu grāmatas 16. nodaļā ir aprakstīts vissvarīgākais rituāls Jeruzalemes svētnīcā. Šie upuri, atkārtoti katru gadu, bija ilgošanās zīme un upuris, figura un ēna tam, kam vajadzēja atnākt. Un Jēzus ienesa realitāti, patiesību, Upuri - vienu vienīgo Upuri uz visiem laikiem mūsu atpestīšanai. Par to ir runā Vēstulē ebrejiem 9. un nākamās nodaļās (ļoti plaši), kā arī Rom 3,25 un 1Jņ 2,2.

Tad arī par to stāsta Kronītis (skaties: http://uzticies-jezum.mozello.lv/zelsirdibas-godinasana/dieva-zelsirdibas-kronitis/). Jēzus ir Visaugstais un Mūžīgais Priesteris, Kas upurēja Pats Sevi, savu Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību kā pārlugumu par mūsu un visas pasaules grēkiem (sal. Ebr 9,11 un tālāk, 9,24 un tālāk, 10 nodaļu).

Sirsnīgi aicinu visus skaitīt precīzi Dieva žēlsirdības kronīti, jo Jēzus mums deva tieši tādu lūgšanu, kurā nav nevienas vietas mūsu "labojumiem" un, kas ir ļoti svarīgi, saistīja ar to, kā arī ar citiem Dieva žēlsirdības godināšanas veidiem, konkrētus apsolījumus, par kuriem var lasīt auģšminētā mājas lapā. Saīsinājumā par šīm lietām ir šeit: http://uzticies-jezum.mozello.lv/maza-skola/

Žēlsirdības Dievmātes Māsu Kongregācijai 150. gadi.

Žēlsirdības Dievmātes Māsu Kongregācijai 150. gadi.

Šī kongregācija pastāvēja tikai apmēram 60. gadus, kad Faustīne (Helēna) Kovaļska tajā iestājās. Šeit var drusciņ par šo tēmu palasīt:

poliski

krieviski

angliski

Ko sv. Māsa Faustīne redzēja debesīs?

Ko sv. Māsa Faustīne redzēja debesīs?

Šodien, Visu svēto lielajos svētkos, Dieva žēlsirdības mājas lapā tika publicēts fragments nr. 777. no "Dienasgrāmatas":

"Ar [savu] garu es biju debesīs..."

Jā, šeit vajadzētu paelpot un padomāt, ko tas nozīmē "ar garu" vai "garā", kas ir cilvēka gars? Īsi tikai sev atkārtosim un tikai ar īsiem vārdiem, ka tieši pateicoties garam, kas ir dvēseles centrā, mēs esam cilvēki, personas, un tas arī liecina, ka Dievs mūs radīja pēc sava attēla un līdzības. Tikai garā mēs varam satikties ar Dievu.

Bet tagad ejam atpakaļ pie Faustīnes, jo mēs gribam uzzināt, kā izskatās Debesu Valstība - ja pavisam ir iespēja to aprakstīt ar mums zināmiem un saprotāmiem vārdiem un jēdzieniem:

"...un es skatījos šo neaprakstāmo skaistumu un laimi, kura mūs gaidā pēc nāves. Es redzēju, kā visas radības nemitīgi atdod Dievam slavu un godu; es redzēju, cik liela ir laime Dievā, [laime], kura [sasniedz] visas radības, [darot] tās laimīgas".

Ziniet, man nav tādas pieredzes, lai kaut ko spriestu pēc šiem dažiem vārdiem, bet tomēr man liekas, ka šis apraksts atklāj dāvanu no Dieva un to, ka Dievs parāda cilvēkam šos noslēpumus ļoti konkrēti un precīzi. Šis apraksts parāda arī Māsas Faustīnes lielo svētumu un vienotību ar Dievu, ka viņa varēja tajā, uz ko skatījās, ieraudzīt Debesu Valstības kārtību, hierarhiju, darbojošo Dieva žēlastību un augļus, kuri parādas svēto dvēselēs. Un to visu Faustīne aprakstīja īsos vienkāršos vārdos. Tāpēc...

...svētā Faustīne, lūdzies par mums. Izlūdz mums Dieva žēlsirdību.