Ko sv. Māsa Faustīne redzēja debesīs?
Šodien, Visu svēto lielajos svētkos, Dieva žēlsirdības mājas lapā tika publicēts fragments nr. 777. no "Dienasgrāmatas":
"Ar [savu] garu es biju debesīs..."
Jā, šeit vajadzētu paelpot un padomāt, ko tas nozīmē "ar garu" vai "garā", kas ir cilvēka gars? Īsi tikai sev atkārtosim un tikai ar īsiem vārdiem, ka tieši pateicoties garam, kas ir dvēseles centrā, mēs esam cilvēki, personas, un tas arī liecina, ka Dievs mūs radīja pēc sava attēla un līdzības. Tikai garā mēs varam satikties ar Dievu.
Bet tagad ejam atpakaļ pie Faustīnes, jo mēs gribam uzzināt, kā izskatās Debesu Valstība - ja pavisam ir iespēja to aprakstīt ar mums zināmiem un saprotāmiem vārdiem un jēdzieniem:
"...un es skatījos šo neaprakstāmo skaistumu un laimi, kura mūs gaidā pēc nāves. Es redzēju, kā visas radības nemitīgi atdod Dievam slavu un godu; es redzēju, cik liela ir laime Dievā, [laime], kura [sasniedz] visas radības, [darot] tās laimīgas".
Ziniet, man nav tādas pieredzes, lai kaut ko spriestu pēc šiem dažiem vārdiem, bet tomēr man liekas, ka šis apraksts atklāj dāvanu no Dieva un to, ka Dievs parāda cilvēkam šos noslēpumus ļoti konkrēti un precīzi. Šis apraksts parāda arī Māsas Faustīnes lielo svētumu un vienotību ar Dievu, ka viņa varēja tajā, uz ko skatījās, ieraudzīt Debesu Valstības kārtību, hierarhiju, darbojošo Dieva žēlastību un augļus, kuri parādas svēto dvēselēs. Un to visu Faustīne aprakstīja īsos vienkāršos vārdos. Tāpēc...
...svētā Faustīne, lūdzies par mums. Izlūdz mums Dieva žēlsirdību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru