Žēlsirdības kulta izplatīšana

Žēlsirdības kulta izplatīšana

Dieva žēlsirdības godināšana veidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšana pamats Paļāvība uz Dievu  +  Žēlsirdības darbi tuvākajiem avots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata

"'Dvēseles, kuras izplata Manas žēlsirdības godu, Es sargāju visu dzīvi, kā maiga māte savu zīdaini, bet nāves stundā Es tām nebūšu Tiesnesis, bet gan žēlsirdīgais Pestītājs' (Dienasgrāmata 1075). Tādu apsolījumu Kungs Jēzus deva visiem, kuri jebkurā veidā sludinās Viņa žēlsirdību, izplatīs Viņa godu. Priesteri var priecāties par vēl vienu apsolījumu, kurā: 'Nocietināti grēcinieki atgriezīsies viņu vārdu dēļ, kad viņi runās par Manu neizdibināmo žēlsirdību, par žēlumu, kāds Manā sirdī ir pret viņiem. Priesteriem, kuri sludinās un slavēs Manu žēlsirdību, Es došu brīnumainu spēku un svaidīšu viņu vārdus, un aizkustināšu sirdis, uz kurām viņi runās' (Dienasgrāmata 1521). Šie apsolījumi liecina par to, cik liela nozīme ir Žēlsirdības goda izplatīšanai, jo Jēzus apsola visiem, kuri uzņemas šo uzdevumu, mātišķu aizsardzību dzīvē un nāves brīdī. Tātad, žēlsirdības goda izplatīšana ir viens no Dieva Žēlsirdības godināšanas veidiem, kopā ar Žēlsirdības svētbildi, ar Dieva Žēlsirdības svētkiem, ar Kronīti un Žēlsirdības stundu, jo arī šī prakse tika saistīta ar Jēzus apsolījumiem, kas var nest labumu visiem.

Žēlsirdības goda izplatīšanai jeb Dieva žēlsirdības noslēpuma, kas vispilnīgāk atklāts krustā sistajā un augšāmceltajā Kristū, sludināšanai caur dzīves liecību, caur darbiem, vārdiem un lūgšanu ne tikai jārāda ceļš uz skaistu un laimīgu dzīvi virs zemes, bet arī un varbūt vispirms, ir jākalpo pestīšanas un pasaules svētdarīšanas darbam un jāved uz cilvēces sagatavošanu Kristus otrreizējai atnākšanai uz zemi. 'Manas žēlsirdības sekretāre, - teica Kungs Jēzus Māsai Faustīnei - raksti, runā dvēselēm par šo Manu lielo žēlsirdību, jo tuvu ir briesmīgā diena, Manas taisnības diena' (D. 965). 'Nepārstāj sludināt Manu žēlsirdību' (D. 1521). 'Runā visai pasaulei par Manu neaprakstāmo žēlsirdību' (D. 699). 'Lai visa pasaule iepazīst Manu neizdibināmo žēlsirdību. Tā ir zīme pēdējiem laikiem, pēc tās nāks taisnīgā diena' (D. 848). 'Raksti: iekams Es atnākšu kā taisnīgais Tiesnesis, vispirms atveru līdz galam vaļā Manas žēlsirdības durvis. Kas negrib iet caur žēlsirdības durvīm, tam ir jāiet caur Manas taisnības durvīm' (D. 1146). Tāpēc tik daudzas reizes 'Dienasgrāmatas' lappusēs skan šis neatlaidīgs Kunga Jēzus aicinājums, kas vērsts Māsai Faustīnei, bet caur viņu - visai Baznīcai un pasaulei.

Šis uzdevums - Žēlsirdības vēstījuma sludināšana -  izriet no tā, ka mēs esam apdāvināti jau svētās kristības sakramentā. Tas ir Baznīcas, tātad arī visu ticīgo, pienākums un tiesības. 'Ir pienācis laiks, - teica Svētais Tēvs Jānis Pāvils II Krakovas Bloņās (krakowskie Błonie) 2002. gadā - lai Dieva žēlsirdības vēstījums ielietu cerību cilvēku sirdīs un lai kļūtu par jaunas civilizācijas - mīlestības civilizācijas - dzirksteli'.

1. Dieva žēlsirdības noslēpuma iepazīšana

Dieva žēlsirdīgās mīlestības sludināšanas uzdevums, kas veikts dažādos veidos (dzīvē, ar darbiem, ar vārdu un lūgšanu), vispirms pieprasa nemitīgu šī mūsu ticības visskaistākā noslēpuma iepazīšanu, balstoties uz Svēto Rakstu tekstiem un meklējot šīs mīlestības izpausmes savā dzīvē un visā pasaulē. Tā darīja Māsa Faustīne, kura dzīvojot pēc kongregācijas regulas, sākumā pati pārdomāja Dieva labestību radīšanas un pestīšanas darbā, svētajā Baznīcā, Dieva vārdā un sakramentos, cilvēka aicinājumā uz vienotību ar Dievu jau virs zemes un mūžībā... Viņa centās saskatīt Debesu Tēva mīlošo roku savā ikdienā, visos dzīves notikumos. Tāda Dieva žēlsirdības iepazīšana ļāva viņai apjaust, ka cilvēka dzīvē viss, kas labs, nāk no Dieva un ir Viņa žēlsirdīgās mīlestības dāvana. 'Tava Žēlsirdība - viņa rakstīja <Dienasgrāmatā> - kā zelta diegs vijas cauri visai mūsu dzīvei un uztur kontaktu starp mūsu būtni un Dievu ikvienā līmenī, jo Dievam nekas nav vajadzīgs laimei; tātad viss ir vienīgi Viņa žēlsirdības darbs. No prieka mani jutekļi pamirst, kad Dievs man ļauj dziļāk iepazīt šo savu lielo īpašību, savu neizdibināmo žēlsirdību' (D. 1466). Dieva žēlsirdības iepazīšanu ar prāta un gribas dabiskajiem spēkiem Dievs stiprināja ar kontemplācijas dāvanu, pateicoties kurai tā spēja ieiet šajā noslēpumā neparasti dziļi, lai to auglīgi sludinātu pasaulei.

Lai sekmīgi tuvinātu pasaulei Dieva žēlsirdības noslēpumu - kā māca Māsas Faustīnes dzīves liecība - nepietiek intelektuāli iepazīt šo ticības patiesību, tā ir jāizdzīvo ikdienā. Tāpēc Kungs Jēzus, pamācīdams Māsu Faustīni, daudzreiz mudināja ne tikai pārdomāt Viņa žēlsirdīgo mīlestību un labestību, bet vispirms sekot Viņam žēlsirdības attieksmē pret cilvēkiem. 'Mana meita, - Viņš teica - skaties uz Manu žēlsirdīgo Sirdi un atspoguļo tās žēlumu savā sirdī un darbībā, lai tu, kas sludini pasaulei Manu žēlsirdību, pati tajā degtu' (D. 1688). Paklausīga Jēzus vārdiem, viņa vēlējās visa pārveidoties Žēlsirdībā, būt Viņa dzīvs atspulgs. 'Katrs no Taviem svētajiem atspoguļo sevī vienu no Taviem tikumiem - viņa rakstīja - es vēlos atspoguļot Tavu žēlīgo un žēlsirdības pilno Sirdi, vēlos to cildināt. Ak Jēzu, lai Tava Žēlsirdība ir ierakstīta manā sirdī un dvēselē kā zīmogs, un tā būs mana zīme šajā un nākamajā dzīvē. Cildināt Tavu žēlsirdību ir manas dzīves vienīgais uzdevums' (D. 1242).

2. Žēlsirdības vēstījuma sludināšana

Māsa Faustīne izplatīja Žēlsirdības godu sākumā ar savas dzīves liecību paļāvības uz Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Rūpes par ikdienas izaugsmi šajā garā pieprasa atbilstošu darbu ar sevi, garīgās dzīves izkopšanu, centienus uzticīgi pildīt Dieva gribu un pie katras izdevības darīt labu tuvākajiem. Tāds cilvēks, kas paļaujas uz Dievu (pilda Viņa gribu) un veic žēlsirdības darbus, ir Dieva žēlsirdības dzīvs attēls, jo katrs, kas skatās uz šo zīmi, zina, ka Dievs ir labs, ka ir vērts paļauties uz Viņu un Viņu atdarināt žēlsirdīgā mīlestībā pret cilvēkiem. Sevišķi izteiksmīga ir žēlsirdības apliecināšana tuvākajiem mazās un lielās lietās. Šie darbi ir visstiprākais arguments, kurš palīdz auglīgi sludināt Dieva Žēlsirdības godu. Dzīves liecība šajā garā ir pirmais un galvenais Žēlsirdības goda izplatīšanas veids.

Tomēr nepietiek tikai ar dzīves liecību, vēl ir vajadzīga Dieva žēlsirdības sludināšanas ar vārdu. Māsa Faustīne personīgos kontaktos ar cilvēkiem izmantoja katru iespēju, lai runātu par Dieva labestību un aicinātu uz paļāvību uz Dievu. Viņa sludināja Dieva Žēlsirdības vēstījumu ne tikai ar dzīvo vārdu, bet arī ar rakstīto. Pēc Kunga Jēzus pavēles viņa rakstīja dienasgrāmatu, kurā ierakstīja Dieva lielos darbus, kurus Viņš darīja viņas dzīvē un pasaulē. Caur savu 'Dienasgrāmatu' viņa līdz šai dienai sludina pasaulei Dieva žēlsirdības noslēpumu: stāsta par to, cik labs ir Dievs, cik ļoti Viņš rūpējas par cilvēku, par cilvēka laicīgo un mūžīgo laimi, kā arī aicina paļauties uz Viņa žēlsirdību un veidot savu dzīvi žēlsirdības garā.

Parasti Dieva žēlsirdības sludināšanas uzdevums mums saistās ar publisku uzrunu: ar sprediķi, katehēzi skolā, radio vai televīzijas raidījumu, ar grāmatām vai tekstiem presē u.tml. Tomēr visbiežāk tas mums ir iespējams ikdienišķajā dzīvē, personīgos kontaktos ar otru cilvēku, un mēs to darām vienmēr, kad - līdzīgi Māsai Faustīnei - mūsu sarunās, faktu un notikumu interpretācijā mēģinām saskatīt Dieva labestību, kad spējam ikdienišķās situācijas pārnest ticības līmenī un ieraudzīt tajās Debesu Tēva mīlošo roku arī sāpīgos notikumos un lielās ciešanās. Tāds apustulāts - dzīves ikdienā - nes lielus augļus.

Nākamais Dieva Žēlsirdības goda izplatīšanas veids ir lūgšana, sevišķi Dieva Žēlsirdības godināšanas prakse formās, kuras Jēzus sniedza caur Māsu Faustīni. Katru dienu caur Baznīcas Liturģiju un individuālu Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes godināšanu, caur Dieva Žēlsirdības Kronīša skaitīšanu vai praktizējot lūgšanu Žēlsirdības stundā var pielūgt Dievu Viņa žēlsirdības noslēpumā, izplatīt Viņa godu un izlūgt žēlsirdību pasaulei.

Kungs Jēzus runā arī par to, kādā veidā šo uzdevumu var izpildīt dzīvē. 'Lūgšanas, gavēņus, [...] – Viņš pamācīja Māsu Faustīni - darbus un visas ciešanas tu vienosi ar Manu lūgšanu, gavēni, [...] darbu, ciešanām, tad tiem būs spēks Mana Tēva priekšā' (D. 531). Sevišķa loma Dieva žēlsirdības izlūgšanā ir ciešanām. 'Viena ir cena - Kungs Jēzus viņai teica -, par kuru pērk dvēseles, un tās ir ciešanas, vienotas ar Manām ciešanām uz krusta' (D. 324). 'Katras grēcīgas dvēseles atgriešanās prasa upuri' (D. 961). Jēzus lūdza: 'Man ir vajadzīgas tavas ciešanas dvēseļu glābšanai' (D. 1612). 'Palīdzi Man, Mana meita, glābt dvēseles, vieno savas ciešanas ar Manējām un upurē Debesu Tēvam par grēciniekiem' (D. 1032). Viņš pamācīja, ka ar lūgšanu un ciešanām viņa atpestīs vairāk dvēseļu nekā misionārs tikai ar mācīšanu un sprediķiem' (D. 1767).

Māsai Faustīnei, bet arī visiem tiem, kuri pieņem Dieva Žēlsirdības vēstījumu, ir jālūdz žēlastības vispirms grēciniekiem, jo viņi ir vislielākajā postā un viņiem visvairāk ir vajadzīga Dieva apžēlošanās. Tāpēc Kungs Jēzus bieži aicināja lūgties viņu nodomā. Viņš teica: 'Lūdz viņiem žēlastību, lai arī viņi pielūgtu Manu žēlsirdību' (D. 1160). 'Katras dvēseles zaudēšana - Viņš citreiz skaidroja - Mani iegremdē nāvīgās skumjās. Tu Mani vienmēr iepriecini, kad lūdzies par grēciniekiem. Vismīļākā Man ir lūgšana (...) par grēcīgo dvēseļu atgriešanos; zini, Mana meita, ka šī lūgšana vienmēr ir uzklausīta' (D. 1397), jo tā ir saskaņā ar Dieva gribu. Kungs Dievs neko tā nevēlas, kā visu cilvēku pestīšanu, jo Viņš katru ir radījis aiz mīlestības, par katru Jēzus atdeva dzīvību un vēlas būt ar viņu Tēva mājās uz mūžiem.

Otra priviliģētu cilvēku grupa Dieva Žēlsirdības apustuļu lūgšanā ir priesteri un konsekrētās personas, tātad tie, kuri ved Dieva tautu pa pestīšanas ceļiem un kuri cīnās par dvēselēm frontes pirmajā līnijā. Arī viņiem ir ļoti vajadzīgs lūgšanas atbalsts. 'Es atdodu tavā gādībā divas pērles, ļoti dārgas Manai Sirdij; tās ir priesteru dvēseles un konsekrēto dvēseles, - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei - tu par viņām īpaši lūgsies, viņu spēks slēpsies jūsu upurgatavībā' (D. 531).

Sv. Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatā' var sastapt Kunga Jēzus aicinājumu lūgties par mirstošajiem. 'Izlūdz viņiem paļāvību uz Manu žēlsirdību, – Viņš teica - jo viņiem paļāvība ir visvairāk vajadzīga, bet tās viņiem ir vismazāk. Zini, ka dažu dvēseļu mūžīgās pestīšanas žēlastība pēdējā brīdī bija atkarīga no tavas lūgšanas' (D. 1777). Kungs Jēzus arī pavēlēja Māsai Faustīnei bieži ieiet šķīstītavā, jo tur viņa ir vajadzīga (sal. D. 1738), tas nozīmē - lai viņa lūgtos par mirušajiem, lai tiem parādītu žēlsirdību caur lūgšanu un upuri. Kaut arī Kungs Jēzus konkrēti nemin citu kategoriju cilvēkus, tomēr liek lūgties par visiem, jo taču aicina lūgt Dieva žēlsirdību visai pasaulei.

'Nekad, nevienā vēstures posmā, - rakstīja Svētais Tēvs Jānis Pāvils II - sevišķi tik kritiskā kā mūsējais - Baznīca nevar aizmirst par <lūgšanu, kas ir sauciens pēc Dieva žēlsirdības> pret visāda veida ļaunumu, kas apgrūtina cilvēci un to apdraud. Tās ir Baznīcas galvenās tiesības un vienlaikus pienākums Jēzū Kristū' (DM - Dives in Misericordia, 15).

3. Pareizi sludināt Žēlsirdību

Žēlsirdības goda izplatīšanā ļoti svarīga ir vēstījuma pareiza tālāknodošana, tostarp, arī rūpes par to, lai Dieva Žēlsirdības kults būtu tīrs formās, kuras sniedza Māsa Faustīne. Ir zināms, ka mūsu laikos Dieva Žēlsirdības kultam ir liela popularitāte. Sakarā ar to ir parādījušās daudz publikāciju, kuras ļoti vienkāršotā veidā, dažreiz pat kļūdainā, izplata Dieva Žēlsirdības godināšanu, kas ietekmē tās nepareizo praksi.

Teoloģisku pamatu šai godināšanai deva pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) disertācijā par Māsas Faustīnes rakstiem, kas tika sagatavota beatifikācijas procesa vajadzībām. Šīs disertācijas saīsināts variants tika publicēts grāmatiņā 'Dieva Žēlsirdība. Dieva Žēlsirdības godināšanas galvenās iezīmes', bet visa [disertācija] grāmatā 'Dieva Žēlsirdības godināšana' (Wydawnictwo „Misericordia”, Kraków 1999, wyd. II – 2008). Šīs disertācijas gaismā Dieva Žēlsirdības godināšanas būtība ir paļāvības nostāja pret Kungu Dievu (jeb bibliska uzticēšanās nostāja), un žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem. Tikai uz šī pamata balstās kulta formas: Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde, Žēlsirdības svētki, Dieva žēlsirdības kronītis, Žēlsirdības stunda un Žēlsirdības goda izplatīšana. Ar šiem Dieva Žēlsirdības godināšanas veidiem ir saistīti Kunga Jēzus apsolījumi, kurus Viņš deva visiem (ne tikai pašai Māsai Faustīnei, kā tas ir ar lūgšanu 'Ak, Asins un Ūdens' vai ar Dieva Žēlsirdības novennu). Ja trūks pamata jeb kristīgās dzīves veidošanas paļāvībā uz Dievu un žēlsirdībā pret tuvākajiem, tad neviena no šīm kulta formām nebūs autentisks godināšanas akts un nenesīs gaidītos augļus. 'Tātad - raksta pr. prof. I. Ružickis - ja kāds, piem. skaita Dieva žēlsirdības kronīti, bet viņam nav paļāvības, viņš nesaņems nekā no tā, ko Jēzus saistīja ar paļāvīgu kronīša skaitīšanu.

Visbiežāk sastopamās kļūdas Dieva žēlsirdības godināšanas izplatīšanā un praksē izriet no tā, ka 'Dienasgrāmatas' teksts tiek ņemts fragmentāri un šī godināšana tiek praktizēta nepareizi.

Fragmentāri nozīmē, ka no 'Dienasgrāmatas' tiek izrauti atsevišķi teikumi un tie tiek izplatīti, neanalizējot tekstu kopumā. Tādās situācijās publicētie teikumi tiek pieņemti kā aksioma vai pilnīga patiesība par kaut ko. Piemēri:

'Es vēlos, lai būtu tāda kongregācija, kas sludinās un lūgs Dieva žēlsirdību pasaulei'. Kāds, lasot tikai šo teikumu, domā, ka Kungs Jēzus vēlas, lai tiktu dibināta konkrēta mūku vai mūķeņu - kongregācija, kas uzņemsies šos uzdevumus. Tomēr no visas 'Dienasgrāmatas' analīzes izriet, ka Jēzus nerunā par kādu vienu kongregāciju, bet par lielu darbu Baznīcā, ko šodien saucam par Dieva Žēlsirdības Apustulisko Kustību (skat. D. 1155).

'Dvēsele, kura godinās šo svētbildi, nepazudīs' (vai citi apsolījumi, kas doti bez nosacījumiem). Šis vai citi Kunga Jēzus apsolījumi izpildīsies tad, kad cilvēks ievēros konkrētos nosacījumus, kuri Dieva Žēlsirdības godināšanā ir: paļāvība uz Dievu un aktīva tuvākmīlestības nostāja. 'Dvēsele, kura godinās šo svētbildi...', tas nozīmē tā, kura šīs svētbildes priekšā lūdzas ar paļāvību un šo paļāvīgo lūgšanu saista ar žēlsirdības darbiem, bet nevis tā, kura, piemēram, nēsā svētbildi somā.
Bieži sastopama kļūda ir izplatīt atsevišķas Dieva Žēlsirdības godināšanas formas, piem. kronīti, novennu, vai litāniju, nepaskaidrojot, kas ir Dieva žēlsirdības kulta būtība un kad netiek izceltas priviliģētās kulta formas no citām lūgšanām, ko Māsa Faustīne ierakstīja 'Dienasgrāmatā'.

Otra kļūdu grupa nāk no Dieva žēlsirdības godināšanas nepareizas prakses; biežāk tā ir šāda:

• ticīgajos netiek veidota kristīgas paļāvības nostāja pret Dievu un žēlsirdības nostāja pret tuvākajiem, aprobežojoties tikai ar dievbijības vingrinājumu, piem. kronīša skaitīšanu,
• Dieva žēlsirdības kronītim tiek pievienoti vai atņemti kādi vārdi,
• tiek saistītas privātas atklāsmes un dievkalpojumi,
• Māsas Faustīnes sūtība tiek skatīta atrauti no Svētajiem Rakstiem.

Žēlsirdības vēstījums, ar kuru mums jādzīvo un jādalās ar citiem, ir liela Dieva dāvana mūsu laikiem, dāvana, kas ir cerības zīme, pestīšanas ķīla un gaisma, kas apgaismo cilvēku ceļus ticības trešajā tūkstošgadē, tāpēc tas ir jānodod tālāk lielā pazemībā un saskaņā ar Jēzus nodomu. 'Šis vēstījums - kā teica Svētais tēvs Benedikts XVI – patiešām ir mūsu laiku galvenais vēstījums: žēlsirdība kā Dieva spēks, kā Dieva robeža visas pasaules ļaunumam'. Tāpēc ir milzīga vajadzība ar šo dāvanu dalīties pēc iespējas labāk un dāsnāk."

s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.

no: www.faustyna.pl