Žēlsirdības Svētki
Šo svētku dibināšanas inspirācija bija Jēzus vēlme, kuru atklāja Māsa Faustīne. Kungs Jēzus viņai teica: 'Es vēlos, lai pirma svētdiena pēc Lieldienām bija Žēlsirdības svētki' (D. 299). 'Es vēlos, li Žēlsirdības svētki būtu [...] patvērums visām dvēselēm, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērtas Manas žēlsirdības iekšienes, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēselēm, kuras tuvosies Manas žēlsirdības avotam. Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilno atlaišanu. Šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūd žēlastības' (D. 699). Daudzās atklāsmēs Kungs Jēzus nozīmēja ne tikai svētku vietu Baznīcas liturģiskajā kalendārī, bet arī to dibināšanas motīvu un mērķi, sagatavošanas un svinēšanas veidu, un lielus apsolījumus. Vislielākais no tiem ir 'vainu un sodu pilnas atlaišanas' žēlastība saistīta ar sv. Komūniju pieņemto šajā dienā pēc labas grēksūdzes (bez piesaistīšanas pie vismazāka grēka), Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības pret Dievu un aktīvas tuvākmīlestības nostājā. Tā ir - kā skaidro pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) - žēlastība lielāka nekā pilnas atlaidas. 'Tajās ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Galvena žēlastība ir arī lielāka nekā sešu sakramentu žēlastības izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kura ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz <otras kristības> līmenim'. Šo svētku sagatavošana ir novenna: jāskaita 9 dienas, no Lielās Piektdienas, Dieva Žēlsirdības Kronītis. 'Manas Žēlsirdības svētki izgāja no [Manām] iekšienēm, lai iepriecinātu visu pasauli' (D. 1517) - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei.
Žēlsirdības svētkiem ir visaugatāka nozīme starp visām Dieva Žēlsirdības kulta formām apsolījumu lieluma dēļ un - Baznīcas liturģijā - vietas dēļ. Pirmo reizi Kungs Jēzus runāja par šo svētku dibināšanas vēlmi Plockā (Płock), kad atklāja savu gribu, lai tiktu uzgleznota svētbilde: 'Es vēlos - [Jēzus] teica Māsai Faustīnei 1931. gada februārī -, lai būtu Žēlsirdības svētki. Es gribu, lai šī svētbilde, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi pasvētīta pirmā svētdienā pēc Lieldienām, šai svētdienai jākļūst par Žēlsirdības svētkiem' (D. 49). Nākamos gados Kungs Jēzus atgādināja par šo lietu vairākās atklāsmēs, kurās ne tikai nozīmēja šo svētku vietu liturģiskā kalendārī, bet arī pasniedza [so svētku] dibināšanas iemeslu, sagatavošanas un svinēšanas veidu, un žēlastības ar tiem saistītas.
Pirma svētdiena pēc Lieldienām [...] - šajā dienā ir Kunga Augšāmcelšanās oktava, Kristus Pashas Misterija svinīgs noslēgums. Šis laiks Baznīcas liturģijā, skaidrāk nekā citi laiki, atklāj Dieva žēlsirdības noslēpumu, kura vispilnīgāk tika atklāta Kristus ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās. Dieva Žēlsirdības svētku dibināšana tieši blakus Kristus ciešanu un augšāmcelšanās liturģijai, pasvītro - izdzīvotu ticības noslēpumu - avotu un motīvu. Tā ir, protams, Dieva žēlsirdība. Ar citiem vārdiem sakot - nebūtu bijis atpirkšanas darbs, ja nebūtu Dieva žēlsirdības. Šosaistību ieraudzīja Māsa Faustīne, kura 'Dienasgrāmatā' uzrakstīja: 'Es redzu, ka atpirkšanas darbs ir saistīts ar žēlsirdības darbu, kuru prasa Kungs' (D. 89).
[...]
- Dieva žēlsirdības godināšanaveidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšanapamats Paļāvība uz Dievu + Žēlsirdības darbi tuvākajiemavots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata
Šo svētku dibināšanas inspirācija bija Jēzus vēlme, kuru atklāja Māsa Faustīne. Kungs Jēzus viņai teica: 'Es vēlos, lai pirma svētdiena pēc Lieldienām bija Žēlsirdības svētki' (D. 299). 'Es vēlos, li Žēlsirdības svētki būtu [...] patvērums visām dvēselēm, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērtas Manas žēlsirdības iekšienes, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēselēm, kuras tuvosies Manas žēlsirdības avotam. Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilno atlaišanu. Šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūd žēlastības' (D. 699). Daudzās atklāsmēs Kungs Jēzus nozīmēja ne tikai svētku vietu Baznīcas liturģiskajā kalendārī, bet arī to dibināšanas motīvu un mērķi, sagatavošanas un svinēšanas veidu, un lielus apsolījumus. Vislielākais no tiem ir 'vainu un sodu pilnas atlaišanas' žēlastība saistīta ar sv. Komūniju pieņemto šajā dienā pēc labas grēksūdzes (bez piesaistīšanas pie vismazāka grēka), Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības pret Dievu un aktīvas tuvākmīlestības nostājā. Tā ir - kā skaidro pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) - žēlastība lielāka nekā pilnas atlaidas. 'Tajās ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Galvena žēlastība ir arī lielāka nekā sešu sakramentu žēlastības izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kura ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz <otras kristības> līmenim'. Šo svētku sagatavošana ir novenna: jāskaita 9 dienas, no Lielās Piektdienas, Dieva Žēlsirdības Kronītis. 'Manas Žēlsirdības svētki izgāja no [Manām] iekšienēm, lai iepriecinātu visu pasauli' (D. 1517) - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei.
Žēlsirdības svētkiem ir visaugatāka nozīme starp visām Dieva Žēlsirdības kulta formām apsolījumu lieluma dēļ un - Baznīcas liturģijā - vietas dēļ. Pirmo reizi Kungs Jēzus runāja par šo svētku dibināšanas vēlmi Plockā (Płock), kad atklāja savu gribu, lai tiktu uzgleznota svētbilde: 'Es vēlos - [Jēzus] teica Māsai Faustīnei 1931. gada februārī -, lai būtu Žēlsirdības svētki. Es gribu, lai šī svētbilde, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi pasvētīta pirmā svētdienā pēc Lieldienām, šai svētdienai jākļūst par Žēlsirdības svētkiem' (D. 49). Nākamos gados Kungs Jēzus atgādināja par šo lietu vairākās atklāsmēs, kurās ne tikai nozīmēja šo svētku vietu liturģiskā kalendārī, bet arī pasniedza [so svētku] dibināšanas iemeslu, sagatavošanas un svinēšanas veidu, un žēlastības ar tiem saistītas.
Pirma svētdiena pēc Lieldienām [...] - šajā dienā ir Kunga Augšāmcelšanās oktava, Kristus Pashas Misterija svinīgs noslēgums. Šis laiks Baznīcas liturģijā, skaidrāk nekā citi laiki, atklāj Dieva žēlsirdības noslēpumu, kura vispilnīgāk tika atklāta Kristus ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās. Dieva Žēlsirdības svētku dibināšana tieši blakus Kristus ciešanu un augšāmcelšanās liturģijai, pasvītro - izdzīvotu ticības noslēpumu - avotu un motīvu. Tā ir, protams, Dieva žēlsirdība. Ar citiem vārdiem sakot - nebūtu bijis atpirkšanas darbs, ja nebūtu Dieva žēlsirdības. Šosaistību ieraudzīja Māsa Faustīne, kura 'Dienasgrāmatā' uzrakstīja: 'Es redzu, ka atpirkšanas darbs ir saistīts ar žēlsirdības darbu, kuru prasa Kungs' (D. 89).
[...]
Kāpēc jādibina jaunie svētki Baznīcas liturģiskajā kalendārā? Lūk, ko runā Jēzus: 'Dvēseles pazūd neskatoties uz Manām rūgtām ciešanām. Es iedodu viņām pēdējo glābšanas iespēju, Manas Žēlsirdības Svētkus. Ja viņas nepielūgs manu Žēlsirdību, pazudīs uz mūžiem' (Dienasgrāmata 965). Pēdēja glābšanas iespēja ir bēgšana uz Dieva Žēlsirdību. Bet lai to pieņemtu, vajag zināt, ka viņa ir, vajag pazīt Dievu Viņa Žēlsirdības noslēpumā un vērsties pie Viņa ar paļāvību, un šai pazīšanai palīdz atsevišķu svētku dibināšana, jo šie svētki pievērs uzmanību šai Dieva īpašībai.
Sagatavošana šiem svētkiem ir novenna, kurā, sākdams Lielajā Piektdienā, deviņas dienas jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis. 'Šajā novennā - apsolīja Kungs Jēzus - došu dvēselēm visādas žēlastības' (Dienasgrāmata 796). Izplatīta ir arī novenna uz Dieva Žēlsirdību ierakstīta sv. Māsas Faustīnes 'Dienasgrāmatā', un [šajā novennā] katru dienu mēs atvedam pie Dieva citu dvēseļu grupu. Šo novennu var skaitīt no dievbijības, bet ar to nevar pietikt, jo Kungs Jēzus vēlas, lai pirms Svētkiem bija Dieva Žēlsirdības Kronīša novenna.
Svētku diena (pirmā svētdiena pēc Lieldienām) svinīgi jāpasvētī un publiski jāgodina Žēlsirdības svētbilde, bet priesteriem jāsludina sprediķos par Dieva žēlsirdību un jāmudina paļāvība dvēselēs. Ticīgiem jāpārdzīvo šī diena ar tīru sirdi, šīs godināšanas garā, [...] paļāvībā uz Kungu Dievu un uz žēlsirdību pret tuviniekiem. 'Pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir Žēlsirdības svētki, bet jābūt arī darbs; un Es prasu turēt godā Manu žēlsirdību caur šo svētku svinēšanu un caur turēšanu godā šo svētbildi' (Dienasgrāmata 742).
Žēlsirdības svētki ir ne tikai lielas Dieva godināšanas diena Viņa žēlsirdības noslēpumā, bet arī lielas žēlastības diena, jo Kungs Jēzus saistīja ar to lielus apsolījumus. Vislielākā attiecas uz vainu un sodu pilno atlaišanu: 'Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilno atlaišanu' (D. 699). Šī žēlastība - skaidro pr. prof. I. Ružickis - 'ir lielāka nekā pilnas atlaidas. 'Tajās ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Galvena žēlastība ir arī lielāka nekā sešu sakramentu žēlastības izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kura ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz <otras kristības> līmenim. Ir skaidrs, ka Žēlsirdības svētkos pieņemtai sv. Komūnijai ir jābūt ne tikai cienīgai, bet arī jāizpilda Žēlsirdības godināšanas fondamentālie nosacījumi, lai dotu pilno vainu un sodu atlaišanu'. Šeit vajag paskaidrot, ka grēksūdzei nav jābūt Žēlsirdības svētkos, var to izdarīt iepriekš; ir svarīgi, lai dvēsele būtu tīra, bez piesaistīšanās pie jebkāda grēka. Nevar arī aizmirst pārdzīvot šos svētkus Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības pret Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Tikai tāda nostāja ļauj gaidīt Kristus apsolījumu - saistītu ar šo Dieva Žēlsirdības kulta formu - izpildīšanu.
Kungs Jēzus teica, ka šajā dienā 'ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūd žēlastības; lai neviena dvēsele nebaidās tuvoties Man, kaut gan viņas grēki būtu kā purpurs' (D. 699). Šajā dienā visi cilvēki, pat tie, kuri iepriekš negodināja Dieva Žēlsirdību un tikai sāk atgriezties, var piedalīties visās žēlastībās, kādas Kungs Jēzus šiem svētkiem ir sagatavojis. Viņa apsolījumi attiecas ne tikai uz pārdabiskām žēlastībām, bet arī uz laicīgiem labumiem, kuru saraksts nav aprobežots. Cilvēki, kuri paļaujas, var lūgt visu sev un citiem, ja tikai lūgšanas priekšmets ir pēc Dieva gribas, jeb labs cilvēkam mūžības perspektīvā. Žēlastības vajadzīgas pestīšanai ir vienmēr pēc Dieva gribas, jo Dievs neko tā nevēlas, kā dvēseļu pestīšanu, par kurām Jēzus atdeva savu dzīvi. Tātad, Žēlsirdības svētkos visas žēlastības un labumi ir pieejami visiem cilvēkiem un kopienām, ja tikai lūgtu tos ar paļāvību."
Svētku diena (pirmā svētdiena pēc Lieldienām) svinīgi jāpasvētī un publiski jāgodina Žēlsirdības svētbilde, bet priesteriem jāsludina sprediķos par Dieva žēlsirdību un jāmudina paļāvība dvēselēs. Ticīgiem jāpārdzīvo šī diena ar tīru sirdi, šīs godināšanas garā, [...] paļāvībā uz Kungu Dievu un uz žēlsirdību pret tuviniekiem. 'Pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir Žēlsirdības svētki, bet jābūt arī darbs; un Es prasu turēt godā Manu žēlsirdību caur šo svētku svinēšanu un caur turēšanu godā šo svētbildi' (Dienasgrāmata 742).
Žēlsirdības svētki ir ne tikai lielas Dieva godināšanas diena Viņa žēlsirdības noslēpumā, bet arī lielas žēlastības diena, jo Kungs Jēzus saistīja ar to lielus apsolījumus. Vislielākā attiecas uz vainu un sodu pilno atlaišanu: 'Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilno atlaišanu' (D. 699). Šī žēlastība - skaidro pr. prof. I. Ružickis - 'ir lielāka nekā pilnas atlaidas. 'Tajās ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Galvena žēlastība ir arī lielāka nekā sešu sakramentu žēlastības izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kura ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz <otras kristības> līmenim. Ir skaidrs, ka Žēlsirdības svētkos pieņemtai sv. Komūnijai ir jābūt ne tikai cienīgai, bet arī jāizpilda Žēlsirdības godināšanas fondamentālie nosacījumi, lai dotu pilno vainu un sodu atlaišanu'. Šeit vajag paskaidrot, ka grēksūdzei nav jābūt Žēlsirdības svētkos, var to izdarīt iepriekš; ir svarīgi, lai dvēsele būtu tīra, bez piesaistīšanās pie jebkāda grēka. Nevar arī aizmirst pārdzīvot šos svētkus Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības pret Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Tikai tāda nostāja ļauj gaidīt Kristus apsolījumu - saistītu ar šo Dieva Žēlsirdības kulta formu - izpildīšanu.
Kungs Jēzus teica, ka šajā dienā 'ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūd žēlastības; lai neviena dvēsele nebaidās tuvoties Man, kaut gan viņas grēki būtu kā purpurs' (D. 699). Šajā dienā visi cilvēki, pat tie, kuri iepriekš negodināja Dieva Žēlsirdību un tikai sāk atgriezties, var piedalīties visās žēlastībās, kādas Kungs Jēzus šiem svētkiem ir sagatavojis. Viņa apsolījumi attiecas ne tikai uz pārdabiskām žēlastībām, bet arī uz laicīgiem labumiem, kuru saraksts nav aprobežots. Cilvēki, kuri paļaujas, var lūgt visu sev un citiem, ja tikai lūgšanas priekšmets ir pēc Dieva gribas, jeb labs cilvēkam mūžības perspektīvā. Žēlastības vajadzīgas pestīšanai ir vienmēr pēc Dieva gribas, jo Dievs neko tā nevēlas, kā dvēseļu pestīšanu, par kurām Jēzus atdeva savu dzīvi. Tātad, Žēlsirdības svētkos visas žēlastības un labumi ir pieejami visiem cilvēkiem un kopienām, ja tikai lūgtu tos ar paļāvību."
s. M. Elżbieta Siepak ZMBM
tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.
no: www.faustyna.pl
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru