Žēlsirdības stunda
- Dieva žēlsirdības godināšanaveidi Svētbilde+Kronītis+Stunda+Svētki+Izplatīšanapamats Paļāvība uz Dievu + Žēlsirdības darbi tuvākajiemavots svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmata
Jēzus nedeva gatavu lūgšanas pl. 15:00 formulu, bet sacīja, ka var iet Krusta ceļu, apmeklēt Vissvētāko Sakramentu, bet ja laiks to neatļauj, tad šajā vietā, kur mēs esam trījos, kaut gan īsu brīdi vienoties ar Viņu, Kas mirst pie krusta. Šīs lūgšanas priekšmets ir Kunga ciešanu noslēpums. Lūgšanai Žēlsirdības Stundā jāizpilda konkrēti priekšnoteikumi: jālūdzas trījos pēcpusdienās (kad pulkstenis sit šo stundu), lūgšana jāvirza taisni uz Jēzu, un lūgšanās jābalstās uz Viņa sāpīgo ciešanu vērtībām un nopelniem.
Praksē un publikācijās bieži bieži atkārto domu, ka trījos pēcpusdienās jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis un ka Kronītim, kas skaitīts šajā laikā, ir sevišķs spēks. Tāda domāšana ir Dieva Žēlsirdības godināšanas - Māsas Faustīnes dotās formās - nezināšanas rezultāts un varbūt iziet no vajadzības lietot gatavo lūgšanas formulu. Lūgšana Žēlsirdības Stunda ir Dieva Žēlsirdības kulta atsevišķa forma, ar kuru Jēzus saistīja konkrēto apsolījumu un prakses veidi. Viņš nekur nav sacījis, ka šajā Stundā jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis. Protams, ka trījos mēs varam skaitīt Kronīti tā, kā arī jebkurā citā dienas un nakts laikā, bet tad mēs nepraktizēsim Žēlsirdības Stundas lūgšanu (bet mēs skaitam Kronīti). Dieva Žēlsirdības Kronītis nevar būt lūgšana Žēlsirdības Stundā, jo ir vērsta uz Dievu Tēvu ('Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev...'), bet lūgšanai Žēlsirdības Stundā jābūt vērstai taisni uz Jēzu.
Žēlsirdības Stundas lūgšanas sistematiskā prakse ieved personīgajā, tiešajā kontaktā ar Jēzu, jo prasa pārdomāt Viņa žēlsirdību atklāto ciešanās, prasa vērsties uz Viņu tiešajā veidā, kā uz kādu ļoti tuvu, un Viņa ciešanu nopelnu dēļ lūgt par vajadzīgām žēlstībām sev un pasaulei. No mums ir atkarīgs, vai trījos pēcpusdienās mēs gribam praktizēt Žēlsirdības Stundas lūgšanu vai skaitīt Dieva Žēlsirdības Kronīti. Dieva Žēlsirdības godināšanas tālāk nodošanā un tās praksē vajagto skaidri runāt un nemaisīt Kronīti ar Žēlsirdības Stundu.
Ģenēze, izskaidrojums un apsolījumi
Žēlsirdības Stunda - tā par savas nāves stundu runāja pats Kungs Jēzus, kad 1937. gada oktobrī Krakovā iedeva Māsai Faustīnei nākamo kulta formu Dieva Žēlsirdības godināšanā. Pavēli pagodināt savas nāves stundu Viņš atkārtoja dažus mēnešus vēlāk, 1938. gada februārī, atklādams šīs godināšanas mērķi, veidu, un vēlreiz atkārtodams apsolījumu ar to saistīto. 'Es tev atgādinu, Mana meita - runāja Māsai Faustīnei - ka cikreiz tu dzirdēsi, ka pulkstenis sit trešo stundu, iegremdējies visa Manā žēlsirdībā, pielūgdama un slavēdama to; piesauc viņa visvarenību visai pasaulei, bet sevišķi nabaga grēciniekiem, jo šajā brīdī tā kļūva atvērta visai dvēselei. (...) Šajā stundā notika žēlastība visai pasaulei - žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu' (Dienasgrāmata 1572). Šajā stundā izpildījās cilvēka atpirkšanas darbs. Jēzus samaksāja Dievam par mūsu grēkiem caur savām ciešanām un paklausību līdz nāvei, un tādā veidā samierināja mūs ar Tēvu, atvēra Ādama slēgtos debesu vārtus. Pie krusta 'žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu', neatmeta to, bet izpildīdama pārgāja tās mēru.
Jēzus agonijas pie krusta brīdī mums jāpārdomā Dieva žēlsirdības noslēpums, kura vispilnīgāk parādījās tieši Iemiesotā Dieva Dēla ciešanās un nāvē. 'Kaut gan īsu brīdi - lūdza Kungs Jēzus - iedzilinies Manās ciešanās, sevišķi Manā atstāšanā agonijas brīdī' (Dienasgrāmata 1320). Meditācijas pār Kunga ciešanām vedīs uz Jēzus žēlsirdības pielūgšanu un slavēšanu, bet arī - pēc Viņa vēlējuma - uz lūgšanu par Dieva žēlsirdību visai pasaulei, bet sevišķi grēciniekiem, kuri ir vislielākajā vajadzībā.
Kungs Jēzus iedeva Māsai Faustīnei arī konkrētus rādītājus, kādā veidā celebrēt Žēlsirdības Stundu. Viņš runāja: 'Centies šajā stundā iet Krusta ceļu, cik tev atļaus pienākumi; bet ja tu nevari iet Krusta ceļu, tad vismaz ieiet uz brīdi kapelā un pagodini Manu Sirdi, kura ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; bet ja tu nevari ieiet kapelā, iegremdējies lūgšanā tur, kur esi, kaut gan uz īsu brītiņu' (Dienasgrāmata 1572). Lai praktizētu lūgšanu Žēlsirdības Stundā, nav nepieciešami iet uz baznīcu, vai [veltīt tam] daudz laika. Ja mims nav laika, pietiek īss brīdis, lai garā stāvētu uz Golgātas krusta pakājē un vienotos ar Jēzu, kas mirst. Kungs Jēzus - izņemot zināmo kristīgajā dievbijībā Krusta ceļu - neiedeva nekādas lūgšanas formulas, bet no Viņa teiktā (apsolījumi) analīzes izriet, ka lūgšanai Žēlsirdības Stundā jāizpilda konkrēti priekšnoteikumi.
Pirmkārt [lūgšanai] jābūt celebrētai pl. trījos pēcpusdienās (nevis naktī), jo tās mērķis ir pagodināt Jēzus miršanas pie krusta brīža. Otrkārt - jābūt vērstai taisni uz Kungu Jēzu, tad ne uz Dievu Tēvu, Dievmāti vai uz sv. Māsu Faustīni. Kungs Jēzus taču pateica: 'Es neatteicu neko dvēselei, kura Man lūdz...' (dienasgrāmata 1320). Mēs tomēr varam lūgt par žēlsirdību kopā ar Mariju, kas stāvēja zem krusta, un kopā ar sv. Māsu Faustīni. Lūgšanās mums jābalstās uz Kunga Jēzus sāpīgo ciešanu vērtībām un nopelniem, tāpēc šajā lūgšanā mēs lietojam formu: 'Tavu sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ, mēs lūdzam Tevi, Kungs...' Mēs tomēr nesakām: 'Vissvētās mātes aizbildniecības dēļ...' vai: "Sv. Māsas Faustīnes aizbidniecībā...', jo tad lūgšanā mēs atbalstītos uz Dievmātes vai svēto vērtībām un nopelniem, bet mums jāatbalstās - kā grib Kungs Jēzus - uz Viņa ciešanu nopelniem. Nodomiem, kuros mēs lūdzamies Žēlsirdības Stundā (aizlūgumi), jābūt saskaņotiem ar Dieva gribu, kas ir dabiski katrai lūgšanai, bet pašai lūgšanai jābūt paļāvīgai un saistītai ar žēlsirdības darbiem pret tuviniekiem, kas ir patiesas Dieva žēlsirdības godināšanas priekšnoteikums.
Ar tā praktizēto lūgšanu Žēlsirdības Stundā Kungs Jēzus saistīja visādu žēlastību un laicīgo labumu apsolījumu. 'Šajā stundā - Viņš runāja Māsai Faustīnei - Es neatteicu neko dvēselei, kura mani lūdz caur Manām ciešanām' (Dienasgrāmata 1320). Bet citreiz Viņš piebilda: 'Šajā stundā tu izlūgsi visu sev un citiem' (1572).
Žēlsirdības Stunda - tā par savas nāves stundu runāja pats Kungs Jēzus, kad 1937. gada oktobrī Krakovā iedeva Māsai Faustīnei nākamo kulta formu Dieva Žēlsirdības godināšanā. Pavēli pagodināt savas nāves stundu Viņš atkārtoja dažus mēnešus vēlāk, 1938. gada februārī, atklādams šīs godināšanas mērķi, veidu, un vēlreiz atkārtodams apsolījumu ar to saistīto. 'Es tev atgādinu, Mana meita - runāja Māsai Faustīnei - ka cikreiz tu dzirdēsi, ka pulkstenis sit trešo stundu, iegremdējies visa Manā žēlsirdībā, pielūgdama un slavēdama to; piesauc viņa visvarenību visai pasaulei, bet sevišķi nabaga grēciniekiem, jo šajā brīdī tā kļūva atvērta visai dvēselei. (...) Šajā stundā notika žēlastība visai pasaulei - žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu' (Dienasgrāmata 1572). Šajā stundā izpildījās cilvēka atpirkšanas darbs. Jēzus samaksāja Dievam par mūsu grēkiem caur savām ciešanām un paklausību līdz nāvei, un tādā veidā samierināja mūs ar Tēvu, atvēra Ādama slēgtos debesu vārtus. Pie krusta 'žēlsirdība uzvarēja taisnīgumu', neatmeta to, bet izpildīdama pārgāja tās mēru.
Jēzus agonijas pie krusta brīdī mums jāpārdomā Dieva žēlsirdības noslēpums, kura vispilnīgāk parādījās tieši Iemiesotā Dieva Dēla ciešanās un nāvē. 'Kaut gan īsu brīdi - lūdza Kungs Jēzus - iedzilinies Manās ciešanās, sevišķi Manā atstāšanā agonijas brīdī' (Dienasgrāmata 1320). Meditācijas pār Kunga ciešanām vedīs uz Jēzus žēlsirdības pielūgšanu un slavēšanu, bet arī - pēc Viņa vēlējuma - uz lūgšanu par Dieva žēlsirdību visai pasaulei, bet sevišķi grēciniekiem, kuri ir vislielākajā vajadzībā.
Kungs Jēzus iedeva Māsai Faustīnei arī konkrētus rādītājus, kādā veidā celebrēt Žēlsirdības Stundu. Viņš runāja: 'Centies šajā stundā iet Krusta ceļu, cik tev atļaus pienākumi; bet ja tu nevari iet Krusta ceļu, tad vismaz ieiet uz brīdi kapelā un pagodini Manu Sirdi, kura ir žēlsirdības pilna Vissvētākajā Sakramentā; bet ja tu nevari ieiet kapelā, iegremdējies lūgšanā tur, kur esi, kaut gan uz īsu brītiņu' (Dienasgrāmata 1572). Lai praktizētu lūgšanu Žēlsirdības Stundā, nav nepieciešami iet uz baznīcu, vai [veltīt tam] daudz laika. Ja mims nav laika, pietiek īss brīdis, lai garā stāvētu uz Golgātas krusta pakājē un vienotos ar Jēzu, kas mirst. Kungs Jēzus - izņemot zināmo kristīgajā dievbijībā Krusta ceļu - neiedeva nekādas lūgšanas formulas, bet no Viņa teiktā (apsolījumi) analīzes izriet, ka lūgšanai Žēlsirdības Stundā jāizpilda konkrēti priekšnoteikumi.
Pirmkārt [lūgšanai] jābūt celebrētai pl. trījos pēcpusdienās (nevis naktī), jo tās mērķis ir pagodināt Jēzus miršanas pie krusta brīža. Otrkārt - jābūt vērstai taisni uz Kungu Jēzu, tad ne uz Dievu Tēvu, Dievmāti vai uz sv. Māsu Faustīni. Kungs Jēzus taču pateica: 'Es neatteicu neko dvēselei, kura Man lūdz...' (dienasgrāmata 1320). Mēs tomēr varam lūgt par žēlsirdību kopā ar Mariju, kas stāvēja zem krusta, un kopā ar sv. Māsu Faustīni. Lūgšanās mums jābalstās uz Kunga Jēzus sāpīgo ciešanu vērtībām un nopelniem, tāpēc šajā lūgšanā mēs lietojam formu: 'Tavu sāpīgo ciešanu nopelnu dēļ, mēs lūdzam Tevi, Kungs...' Mēs tomēr nesakām: 'Vissvētās mātes aizbildniecības dēļ...' vai: "Sv. Māsas Faustīnes aizbidniecībā...', jo tad lūgšanā mēs atbalstītos uz Dievmātes vai svēto vērtībām un nopelniem, bet mums jāatbalstās - kā grib Kungs Jēzus - uz Viņa ciešanu nopelniem. Nodomiem, kuros mēs lūdzamies Žēlsirdības Stundā (aizlūgumi), jābūt saskaņotiem ar Dieva gribu, kas ir dabiski katrai lūgšanai, bet pašai lūgšanai jābūt paļāvīgai un saistītai ar žēlsirdības darbiem pret tuviniekiem, kas ir patiesas Dieva žēlsirdības godināšanas priekšnoteikums.
Ar tā praktizēto lūgšanu Žēlsirdības Stundā Kungs Jēzus saistīja visādu žēlastību un laicīgo labumu apsolījumu. 'Šajā stundā - Viņš runāja Māsai Faustīnei - Es neatteicu neko dvēselei, kura mani lūdz caur Manām ciešanām' (Dienasgrāmata 1320). Bet citreiz Viņš piebilda: 'Šajā stundā tu izlūgsi visu sev un citiem' (1572).
s. M. Elżbieta Siepak ZMBM
tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap.
no www.faustyna.pl
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru