Paļāvīga lūgšana un lietus

Paļāvīga lūgšana un lietus

Svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas dzīvē bija tādi gadījumi, kad viņa lūdza Jēzu un Viņš atsūtīja lietu, kā piem. 1937. gada 22. maijā ("Dienasgrāmata" 1128). Es zinu, ka no sv. Māsas Faustīnes var mācīties lūgties ar paļāvību. Tāpēc tagad, kad es biju pie vecākiem un mamma teica, ka ir vajadzīgs lietus, jo sen nebija, tad es pastāstīju mammai par sv. Māsu Faustīni un ka viņa lūdza Dievu ar Žēlsirdības kronīša palīdzību, un ka šī lūgšana tika izklausīta. Un pēc pāris dienām jau lija. Lija divas dienas.

Pēc tam atkal katru dienu stipra saule un lietus nav jau vairākas dienas. Tad es sāku ar šo nodomu skaitīt Dieva žēlsirdības kronīti, lai būtu lietus, lai būtu ūdens dārzam. Viena diena - lietus nav, bet mākoņu maz. Otra diena - tāpat. Treša diena - ļoti karsti un mākoņa neviena nav. Bet atklājās, ka tētis nopirka speciālo sūkni akai, paņēma kādas caurules, pastrādāja un dārzā ūdens ir.

Kad biju uz savām rekolēkcijām, tad tur teica, ka jau trīs nedēļas nebija lietus. Es atbildēju, ka vajag ar paļāvību skaitīt Dieva žēlsirdības kronīti šajā nodomā, pat vairākas reizes. Rezultātā pēc pāris dienām sākās lietus.

Bet citreiz Jēzus sūtīja lietu un negaisu, lai sv. Māsa Faustīne nebrauktu uz kādu ekskursiju, jo tā "būs ar zaudējumu tavai dvēselei". Un kaut gan viss bija gatavs un klostermāsas priecājas par šo ekskursiju-svētceļojumu (Viļņa - Kalvarija), Māsa Faustīne jau zināja, ka ekskursijas nebūs. Bija skaists laiks un pēc Mises vajadzēja braukt, bet svētās Komūnijas laikā sākās negaiss. Pēc sv. Mises māsa priekšniece teica, ka negaisa dēļ ekskursijas nebūs ("Dienasgrāmata 64). 

Pateicība Dievam. Jēzu, es uzticos Tev!