Vienu mēnesi bez interneta

Vienu mēnesi bez interneta

Vienu mēnesi bez interneta var dzīvot, bet bez Dieva žēlsirdības nē. Tāpēc šis pēdējais mēnesis, laiks bez datora un interneta, nebija zaudēts; būtu zaudēts, ja es negribētu redzēt Dieva žēlsirdību.

Man izdevās būt Krakovā-Lagevņikos (Kraków-Łagiewniki), Dieva žēlsirdības galvenā sanktuārijā, būt un lūgties pie Žēlsirdīgā Jēzus brīnumdarītāja svētbildes, pie svētās Māsas Faustīnes kapa, izdevās lūgties kopā ar citiem svētceļniekiem pilnā kapelā Žēlsirdības stundā plkst. 15:00, kopā dažās valodās skaitīt Dieva žēlsirdības kronīti (internetā var ieiet plkst. 16:00:

 https://www.faustyna.pl/zmbm/transmisja-on-line/ 

- tur ir tiešraide), iet palūgties Vissvētākā Sakramenta priekšā Adoracijas kapelā. Man izdevās arī nopirkt Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi, protams ne tik lielo, kā oriģinālā, kā arī divas mazās svētbildes: ar sv. Jāni Pāvilu II un sv. Māsu Faustīni. Un tā manā cellē ir tagad šīs svētbildes kā mazais altāriņš.

Es tur arī satiku m. Lorettu, kura strādā izdevniecībā, kur martā mēs nopirkām uz Latviju divas lielas Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes.

Diemžēl, neizdevās satikties ar m. Elžbietu, kura ļoti ļoti palīdzēja pēdējos mēnešos pareizi saprast, tulkot dažus svarīgākus tekstus par Dieva žēlsirdību, skaidroja kādas nīanses, dziļāk ieviest dzīvē Latvijā Dieva žēlsirdības godināšanu (var lasīt šeit: http://uzticies-jezum.mozello.lv/ ).

Sanktuārijs Krakovā-Lagevņikos ir ļoti dzīvā vieta, daudz svētceļnieku, daudz grupu, arī no skolām, tikai vajadzīga vēlme tur braukt un laiks lūgšanai. Pat visgarāka lūgšana tur liekas īsa kā brīdis. Lūgsimies par klostermāsām, kuras tur dzīvo, kalpo un strādā, par svētceļniekiem. Lūgsimies arī par mums pašiem, lai mēs arvien vairāk savā dzīvē pieaugtu paļāvībā uz Dievu un žēlsirdības nostājā pret tuvākajiem.