Ciešanas un žēlastība
Kristus Dzimšanas svētkos mēs darījām katru dienu, es ceru, žēlsirdības darbus. Žēlsirdības darbi ne vienmēr ir spilgti un mirdzoši, īstenībā, laikam gandrīz nekad. Es domāju, ka žēlsirdības darbi ir ļoti klusi, bieži tādi, ka cits tos neredz, kaut gan ietu garām, pat ja tas būtu abpusējais žēlsirdības darbs un vēl tāds, kas nenotiek minūtes laikā, bet piemēram mēnešiem ilgi. Es vienu tādu žēlsirdības darbu, abpusējo darbu, drusciņ aprakstīju šeit. Protams, šie cilvēki nav kādas zvaigznes, bet reāli, un žēlsirdības darbus citi neredz, bet redz Dievs.
Es nezinu, vai šie vārdi ir ļoti saistīti ar nākamo mazo fragmentiņu no svētās Māsas Faustīnes "Dienasgrāmatas", nr. 786., bet palasīsim un pārdomāsim tos, lai mēs redzētu, kā lielā Dieva žēlastība darbojas mūsos, mazos cilvēkos:
"Es [...] pārdomāju ciešanas un žēlastību, pēkšņi es sadzirdēju Vissvētākās Mātes balsi: Zini, mana meita, kaut gan es tiku pacelta līdz Dievmātes godam, tomēr septiņus sāpju zobenus pārdūra man sirdi. Neko nedari, lai sevi sargātu, izturi visu ar pazemību, Dievs pats tevi sargās".
("Dienasgrāmatas" avots faustyna.pl)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru