Kā mērīt laiku?

Kā mērīt laiku?

Pirms četrdesmit astoņiem gadiem man bija Kristības Sakraments. Pateicība Dievam! Jo tas jau ir tik daudz laika Baznīcā, vienotībā ar Jēzu un, pateicoties Viņam, vienotībā ar brāļiem un māsām Kristū. Tā var mērīt laiku - cik laika pargāja no Kristības Sakramenta pieņemšanas.

Var arī mērīt laiku sakarā ar citām dāvanām (cik ļoti mēs esam apdāvināti). Piemēram es šodien ieliku kafijā karotīti ar pēdējo medus porciju - tas ir... nē nē jau bija medus no Viļakas. Un vairs nav. Pateicība Dievam un labdariem, kuri to uzdāvināja pagājušajā gadā Viļakā.

Šajās dienās mēs fejsbukā rakstījām komentāros par Dieva gribas pildīšanu un par krusta nešanu. Svētie un Svētās ar savas dzīves piemēru mums mācā, ka viņi ne tikai, ka ar prieku pieņēma katru krustu, bet arī lūdzās, kā piem. sv. Veronika Džuliāni (s. Veronica Giuliani): "Kungs, dodi man krustus! krustus! krustus!" vai: "Ciešanās! ciešanās! ciešanās!"

Dīvainas lūgšanas? Debesu Tēvs, dodot ticīgam cilvēkam krustu, dod arī žēlastību, lai viņš sekotu Jēzum un vienotu savas ciešanās ar Jēzus ciešanām pasaules atpestīšanai. Tāpēc kādās nepatikšanās, grūtībās, vajāšanās, vai arī tādās situācijās, kuras nevaram tā vienkārši mainīt, kaut gan gribētos nu tā, labot, lai būtu labi, bet pēc mūsu gribas, - tad jāmācās pieņemt Dieva griba. Šeit ir vieta parādīt savu paļāvību uz Dievu, lūgties par brāļiem un māsām ar paļāvību un darīt tuvākajiem žēlsirdības darbus. Tas nav pārāk daudz un mēs to varam darīt.

Jēzu, es uzticos Tev!