Kā Dievs man parādīja žēlsirdību?
Šodien vakarā es atgriezos seminārā pēc svētās Mises pie Kalkūtas Māsām un nepaspēju apēst vakariņas. "Izturēšu līdz rītam. Jau pa vēlu. Negribu traucēt virtuvē, jo laikam visi jau iet mājās" - tā padomāju un aizgāju uz savu celli.
Bet es vēl nesasniedzu celli, kad parādījās kāds seminārists un man atbildēja uz maniem iekšējiem jautājumiem - ka jāiet uz vakariņām, jo atnāca kāds ciemiņš un vēl kādu laiku ēdīs. Arī šis seminārists gāja tieši pie šī ciemiņa. Arī kundzes virtuvē bija ļoti priecīgas, ka es atnācu. Viss bija gatavs.
Tā, redziet, Dievs rūpējas par katru vismazāko cilvēku, pat sūta citus cilvēkus, redz un dzird vismazākas mūsu domas un jautājumus, un atbild vienmēr žēlsirdīgi, vienmēr žēlsirdīgi, tikai cilvēks ne vienmēr to redz. Bet Žēlsirdīgais Jēzus vēlas, lai mēs redzētu Viņa žēlsirdību, lūgtu, gaidītu, meklētu, priecātos lielā pateicībā par saņemto Dieva žēlsirdību.
Šodien ar skaisto "Mieram tuvu" redākcijas palīdzību, man izdevās samaksāt par Dieva žēlsirdības bukletiem kādai tipogrāfijai, un šie bukleti - laikam rīt? - tiks ražoti. Nu, padomājiet, cik liela ir Dieva žēlsirdība. Un vēl vairāk, tieši rīt es būšu netālu no šīs tipogrāfijas, tāpēc man ir cerība, ka būs gatavi teksti ļoti derīgi lasīšanai, lūgšanai, meditācijai un žēlsirdības darbiem.
Kronītis noskaitīts? Es - jā. Un Jūs, dārgie lasītāji?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru