Šodien no rīta biju tipogrāfijā.

Šodien no rīta biju tipogrāfijā.

Šodien no rīta es biju tipogrāfijā, tādā apkārtnē, kur nekad neesmu bijis. Es atradu ieeju. Labi, ka es uzrakstīju kādas darbinieces tālruņa numuru, jo pretējā gadījumā laikam grūti būtu atrast paciņu ar bukletiem.

Beidzot mēs sazvanījāmies, vārti tika atvērti un es iebraucu. Pēc brīža atbrauca kādu krāvu mašīna un šoferis teica, ka viņš grib tieši šeit stāvēt. Nu bet, pateicība Dievam, es tūlīt paņēmu paciņu un mēģināju izbraukt, bet tagad vajadzēja meklēt cilvēku, kas atvērtu vārtus.

Beidzot viss beidzās labi un es varēju braukt pie brāļiem parunāt par dažādām lietām, sevišķi par Dieva žēlsirdības svētceļojumu, kas tuvojas.

Bukleti skaistie, man varbūt būtu vajadzīgi drusciņ lielākie burti. Bet citiem nav tādas problēmas. Skaista fotogrāfija, labs papīrs, un galvenokārt daudz teksta no svētās māsas Faustīnes "Dienasgrāmatas". Vērts bija strādāt, lai sasniegtu šo mērķi, bet tas ir tikai pirmais no mērķiem. Lielākie mērķi ir priekšā.

Pēc tam bija saruna kūrija un atklājās, ka es sūtīju informāciju pa e-pastu, bet bez pielikuma, kura būtu svētceļojuma programma un citas lietas. Tāpēc, kad atgriezos seminārā, vēl uzlaboju šo programmu un sūtīju tam, kam vajag. Un būs nākamas sarunas, lai lietas ietu uz priekšu.

Svētā Māsa Faustīne, lūdzies par mums!