Pielūgsim Jēzu Kristu.
Šodien es biju kādā izdevniecībā, sakarā ar vēlmi, lai izdotu bukletu par Dieva žēlsirdību. Lietas iet uz priekšu un, lai Jūs ticētu, ka es tur biju un kaut ko daru, es šeit uzrakstīšu divus vārdus, kurus es iemācījos no specialistiem, kuri "ražo" grāmatas un tām līdzīgas lietas: "Cropmarks" un "Bleed 3 mm".
Bet tas nav vissvarīgākais. Vienmēr Dievs ir pirmajā vietā un mūs mīl, bet mēs mīlam Viņu. Lai arī šodienas vārdi no faustyna.pl mums palīdz mīlēt Dievu, paļauties uz Viņu un pielūgt Viņu:
Svētā Māsa Faustīne savas "Dienasgrāmatas" 85. numurā rakstīja, ka redzēja debesu Spēkus, kuri stāvot Dieva troņa priekšā nemitīgi pielūdz Dievu. Bet aiz troņa Māsa Faustīne redzēja "radībām nepieejamo gaismu": "tur ieiet tikai Iemiesotais Vārds kā vidutājs. Kad Jēzus iegāja šajā gaismā, es dzirdēju šos vārdus: (...) Es esmu Kungs savā būtībā un Es nezinu pavēles un vajadzības". Tas nozīmē, ka nav neviena augstāka, kas pavēlētu Dievam; un tas arī nozīmē, ka Dievs ir pilnīgs un bez nekāda trūkuma, tāpēc Viņam arī neko nevajag. Un tālāk Jēzus runāja, ka tas, ka Viņš deva dzīvi radībām, "tās ir Manas žēlsirdības dzīles". Šo pēdējo teikumu varētu no oriģinālā teksta pārtulkot arī tā (lai labāk saprastu domu): "tas ir no Manas žēlsirdības pārpilnības".
Lūk, mēs - Dieva radība - esam un dzīvojam no Dieva žēlsirdības pārpilnības. Lai katru dienu mums ir pateicības lūgšana par šo Dieva neizmērojāmo žēlsirdību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru