Divas mīlestības
Lasot šo fragmentu no svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmatas, es domāju, cik cilvēks varētu sevi saukt par mīlestību, tas nozīmē, cik viņš ir līdzīgs Dievam, bet īstenībā, cik viņam Dievs ir nepieciešams, ka bez Viņa cilvēkam nav nekādas laimes.
Lūk, šis fragments no 702. numura (faustyna.pl):
Divas mīlestības stāv viena otrai pretī: Radītājs un radījums; viena pilīte grib līdzināties ar okeānu. Pirmajā brīdī pilīte gribētu ietvert sevī šo neizdibināmo okeānu, bet tajā pašā brīdī iepazīst, ka viņa ir viena pilīte un šobrīd tiek uzvarēta, pāriet visā Dievā - kā pilīte okeānā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru