Nevis vārdos un jūtās, bet darbos.
Pirms dažām dienām es savā ziņā ievietoju svētās Māsas Faustīnes vārdus no viņas Dienasgrāmatas, ar kuriem īsi skaidroja, ka mīlestība ir nevis vārdos vai jūtās, bet darbos, dāvināšanā. Un, lūk, kad beidzās rekolekcijas Rīgas sv. Alberta draudzē, rekolekcijas par Dieva žēlsirdību, uz reiz (svētās Mises Evaņģēlija fragmentā) Žēlsirdīgais Jēzus dod mums mājas darbu - būt žēlsirdīgiem, sevišķi pret šiem vismazākajiem. Tiem jādod ēst, dzert, drēbes, jāapmeklē tad, kad tie slimo, vai ir cietumā.
Man arī parādīja žēlsirdību rekolekciju laikā dažādā veidā, gan brāļi, gan citi dalībnieki. Liels paldies par jūsu žēlsirdību pret mani. Arī es pateicos par medu. Es arī pateicos tiem, kuri salocīja daudzus daudzus bukletus. Es ceru, ka viņiem arī garšo medus.
Arī draudžu gani ir žēlsirdīgi pret savām draudzēm, jo pat šajās dienās vēl dažas draudzes pievienojās Dieva žēlsirdības svētceļojumam.
Bet ja kādam cilvēkam būtu grūti būt žēlsirdīgam pret citiem, jo tas bieži ir saistīts ar ciešanām, tad lai viņš lasa šo fragmentu no sv. Māsas Faustīnes Dienasgrāmatas (774. nr., www.faustyna.pl):
Ja slimību mēra ar termometru, bet stiprs drūdzis mums runā par slimības lielumu, tā garīgajā dzīvē ciešanas ir termometrs, kurš mēra Dieva mīlestību dvēselē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru