Kā atrast ceļu pie cilvēka bez žēlsirdības?
Varbūt tie ir pārāk stipri vārdi, bet brīžiem cilvēkam ir tādi kārdinājumi, ka grib aizmirst par žēlsirdību, jo žēlsirdību nevar nekādā veidā padot saviem plāniem, savai varai, jo tad vajadzētu atteikties no tiesneša lomas un kļūt par kalpu, kas gaida žēlsirdību, bet gaida aktīvi - darot žēlsirdības darbus.
Cilvēkam, kas grib būt taisnīgs, pilnīgi taisnīgs visu cilvēku priekšā, nebūs vieras žēlsirdībai, jo tā nepadosies robežām, vēl vairāk - cilvēciskām robežām. Tad kā atrast ceļu pie tāda cilvēka, kurš kaut kur ir atstājis žēlsirdību? Ceļš taču ir! Atbildi uz šo jautājumu (un laikam uz citiem jautājumiem) dod svētā Māsa Faustīne Kovaļska, jo viņas Dienasgrāmatas 681. numurā mēs lasam par mūsu vienīgo dzīves ceļu:
Visgrūtākās ciešanās manas dvēseles redzi es iegremdēju krustā sistā Jēzū; es negaidu palīdzību no cilvēkiem, bet mana paļāvība man ir Dievā, Viņa neizdibināmā žēlsirdībā ir visa mana cerība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru