Mierīgi dzert kafiju.
Kādreiz es pajokoju un teicu, ka vajag tādu kārtību ieviest dzīvē, ka cilvēks varēs mierīgi dzert kafiju un skatīties, kā viss iet uz priekšu un nesīs labos augļus. Bet es zinu, ka nav tādas iespējas. Un tā ir ļoti skaista tēma, par kuru jau rakstīju, ka cilvēks meklē nezaudējamo mieru uz labsajūtu, kas šeit virs zemes nekad nebeigsies. Nav tādas iespējas. Protams, no tā visa tikai kafiju var dzert, bet garīgais darbs ir ļoti reāls, tajā nav pat viena tukša centimetra.
Par šo kafiju es uzrakstīju sakarā ar to, ka šobrīd Dieva žēlsirdības svētceļojums iet uz priekšu ar savu dinamiku kaut kur Liepājas diecēzē, ka Dievs darbojas un dod savu žēlsirdību tā, kā Viņš to ir saplānojis.
Bet tiem, kuri godina Dieva žēlsirdību, nekas nemainas, Žēlsirdības stunda ir 15:00, kādā citā laikā (varbūt uzreiz pēc tam) Dieva žēlsirdības kronītis, Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes godināšana. Un protams dzīve paļāvībā uz Dievu un žēlsirdības darbi tuvākajiem. Un vēl tie, kuri nopirka svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas Dienasgrāmatu krieviski, vai to lasa caur internetu www.faustyna.pl, iepazīstas ar avotu, kurā Māsa Faustīne aprakstīja to, ko Jēzus viņai atklāja.
Kas būs šodien? Lūk, 386. nr.:
Es bieži dzīvoju ar cerību pret cerību un [pacēlu] savu cerību līdz pilnai uzticēšanos Dievam. Lai notiek ar mani tas, ko [Viņš] nolēma no mūžiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru