pirmdiena, 2018. gada 5. februāris

Kad es atvēru baznīcu...

Kad es atvēru baznīcu...

Kad es atvēru Olaines baznīcas durvis 14:30, jau sniegā gaidīja desmit kundzes. Visas bija ļoti priecīgas, ka varēja atnākt uz baznīcu tieši šajās rekolekcijās. Un tūlīt pat bija uzdots tāds jautājums: "Vai baznīca būs vaļā visu laiku"? "Jā - es atbildēju - taisīsim ciet tikai pēc vakara svētās Mises". Lai visi priesteri redzētu tik laimīgus cilvēkus, ka viņi var sēdēt un lūgties pie Jēzus, pie Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes, kā arī pie svētās Māsas Faustīnes relikvijām, jo tās nozīmē viņas klātbūtni un darbību šeit, starp mums.

Uz Žēlsirdības stundu atnāca daudz cilvēku, laikam tik daudz, cik parasti uz vienu no divām svētdienas sv. Misēm. Kaut gan dažiem vajadzēja pēc lūgšanām iet (piem. ar bērniem), tomēr citi ticīgie nāca un nāca. Baznīca nebija pilna (bet daudz vairāk cilvēku, nekā svētdienās) sv. Mises laikā, bet tā ir taču darba diena.

Tad 15:00 bija Dieva žēlsirdības stunda, kurā priesteris runāja, kādos nodomos mēs lūgsimies uz Jēzu Viņa nāves stundā un tika lasīti daži fragmenti no bukleta par Žēlsirdības stundu un par paļāvību uz Dievu. Žēlsirdības stunda ir brīdis (nevis 60 minūtes!), kurā mēs lūdzamies uz Jēzu. Pēc tam mēs pievienojām lūgšanu uz Pirmo Dievišķo Personu, uz Debesu Tēvu, tas nozīmē Dieva žēlsirdības kronīti.

16:30 es lasīju katehēzi par Dieva žēlsirdības godināšanas veidiem, piemēram kā atšķirt būtisko veidu (piem. Dieva žēlsirdības kronīti) no citiem veidiem, kuri nav būtiski (piemēram no litānijas vai lūgšanas "Ak, Asins un Ūdens"). Es runāju par paļāvību uz Dievu un par žēlsirdības darbiem. Sevišķi daudz es runāju arī par Jēzus apsolījumiem saistītiem ar katru Dieva žēlsirdības godināšanas būtisku veidu. Pēc stundas vēl tauta noskaitīja rožukroni un tad sākās svētā Mise.

Svētās Mises sprediķī (LV un RU) es pastāstīju par šo visbūtiskāko Dieva žēlsirdības kultā, un kā tas ir saistīts ar svētiem Rakstiem un Jēzus Kristus - Visaugstākā un Mūžīgā Priestera - pestīšanas darbu. Bez šī skaidrojuma nebūtu iespējas ieraudzīt - pilnā mērā - šī kulta vērtību Baznīcas dzīvē.

Pēc svētās Mises vēl pasvētījām sv. Agates maizi un ūdeni, un tad sekoja svētība ar sv. Māsas Faustīnes relikvijām. Tie, kuriem vēl nebija svētbildīšu, tās sanēma.

Jēzu, es uzticos Tev!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana