Izturība un žēlsirdība.
Kāda kundze kopš sešu gadu vecuma nēsāja pienu no vecāku saimniecības uz plebāniju. Tagad, pēc septiņdesmit gadiem, arī dažas reizes nedēļā nes biezpienu uz plebāniju.
Kad viņa vakar no rīta atnāca, ļoti priecājās, jo tas bija pēdējais mirklis, kad Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde atrodas Gulbenes baznīcā, un šī kundze varēja vēlreiz pagodināt Jēzu Kristu šajā svētbildē.
Ir vērts dzīvot pazemībā, izturībā, ar satriektu sirdi, kura atverta Dievam, jo Dievs vēršas uz tāda cilvēka dvēseli ne ar ko citu, bet ar pašu žēlsirdību, ne ar ko citu, bet ar pašu žēlsirdību:
Es esmu žēlsirdība satriektai dvēselei... (D. nr. 1739).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru