Miers un klusums.
Vai kāds dzirdēja kaut ko par Dieva žēlsirdības svētceļojumu? Laikam Liepājas diecēzē bārga ziema. Bet kad jau sniegi beigsies un sāksies pavasaris, tad visu uzzināsim. Es jau varbūt ātrāk, jo taču svētdien man ir jābūt Kalnciemā, kur būs gan Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde, gan svētās Māsas Faustīnes relikvijas.
Žēlsirdības darbi un dzīve paļāvībā uz Dievu - tas ir iespējams ikkatru brīdī. Es šodien paskatījos, cik daudzus mazus žēlsirdības darbus tuvākajiem var darīt. Tas ir atkarīgs tikai no vienas lietas, nu, varbūt no divām lietām - pirmā: ka es gribu to darīt un otrā: ka es gribu dzīvot kā kalps, tas nozīmē kā Jēzus, Kas atnāca nevis lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu.
Ja būs šie divi elementi un paļāvība uz Dievu, būs arī darbi, jo Dievs tos ir sagatavojis.
Bet skatamies vēl uz sv. Māsas Faustīnes Dienasgrāmatas fragmentu (nr. 55) (es nezinu, vai precīzi to pārtulkoju, sevišķi šo "izplūst no kalniem"):
Kā ūdeņi no kalniem ieplūst ielejās, tā arī Dieva žēlastības izplūst tikai pazemīgās dvēselēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru