Žēlsirdība ir līdzdarbošanas veids ar Dievu.
Šodien pirmajā blogā uzrakstīju ziņu par Dieva žēlsirdības svētceļojumu Kalnciema draudzē. Sirsnīgi aicinu lasīt šo ziņu, jo tā parāda - vismaz daļēji - kā pats Dievs redz mūsu piedalīšanos vai līdzdarbošanos ar Viņu Dieva žēlsirdības izplatīšanā. Mūsu žēlsirdības darbi, pat vismazākajie, atgriežas pie Dieva kopā ar mums. Un otra lieta - tas lai ir mācība mūsu ikdienīšķai lūgšanai, lai tā būtu konkrēta (kā es pildu Dieva gribu) un tāda, kā Dievs klausītos. Jo Dievs ar lielu uzmanību un mīlestību klausās.
Un vēl viena mācība no sv. Māsas Faustīnes (Dienasgrāmata nr. 267, www.faustyna.pl), cik ļoti konkrētai ir jābūt lūgšanai:
Kas grib iemācīties patiesu pazemību, lai pārdomā Jēzus ciešanas. Kad es pārdomāju Jēzus ciešanas, man nāk daudzu lietu - kuru iepriekš es nevarēju saprast - skaidra saprašana. Es gribu būt līdzīga Tev, Jēzu, Tev krustā sistam, nomocītam, pazemotam. Jēzu, ieraksti uz manas dvēseles un sirds savu pazemību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru